— Es tev teikšu, Maija, grāmatiņa ir tā nekas...

— Nu, protams! Tu tur esi tik gudrs, tik gudrs, ka drebuļi krata! Bet es? Ievajadzējās dumiķīti, un uzreiz: kur tā Saprātiņa atkal pazudusi?!

— Tu pārspīlē, nemaz tik dumja tu tur neizskaties. Bet kaut kādu priekšstatu par programmēšanu grāmatiņa dos gan...

— Protams, protams! Tādiem kā tu, kas jau programmē un pat citus māca. Bet tiem, kas sāk no paša sākuma? Tiem grūtākās vietas vajadzēs studēt nezin cik ilgi.

— Toties citviet par vienkāršām lietām tiek runāts un runāts...

— Jāsaka atklāti: tāda īpašība tev tiešām piemīt, šinī ziņā viss ir pareizi.

— Vēl es domāju, ka nesaprotamu vietu tik baigi studēt nemaz nav nepieciešams. Labāk ir lasīt vien mierīgi tālāk, var taču gadīties, ka tas, ko nevar saprast tagad, tiks izskaidrots vēlāk. Un vispār programmēšanā labi saprast sākumu var tikai tad, ja saprot beigas, bet beigas, protams, nevar saprast bez sākuma. Tāpēc, lasot vidū, ieteicams šad un tad vēlreiz pašķirstīt arī sākumu. Un paskaties: šeit, beigās, ir priekšmetu rādītājs. Ja lasīdama sastopi tādu programmēšanas terminu, kuru jau esi aizmirsusi, tad šajā rādītājā vari uzzināt, kurā lappusē par to bija runa.

— Bet vai no visas tās lasīšanas būs kāds labums? Elektronisko skaitļošanas mašīnu var ieraudzīt, tikai nejauši nokļūstot Skaitļošanas centrā. «Jā, lūdzu, 6mīļie bērni, šeit ir mūsu ESM, šo podziņu varat nospiest, bet vairāk gan neko neaiztieciet. Vai! Pie tā skapja nespiedieties, un tu, mazais, nebāz pirkstu tajā spraugā!» Vai teiksi, ka tā nav?

— Drusku taisnība tev ir gan. Bet pēc dažiem gadiem visās iestādēs un skolās tādu mašīnu būs papilnam. Varēs pat veikalos nopirkt.

— Atradies pareģotājs! Kas tad dažos gados var mainīties?

— Tad redzēsi.

— Bet tagad? Kāda jēga šai grāmatai, ja izmēģināt savu programmu ar mašīnu varēs tikai pēc dažiem gadiem?

— Man par to grūti spriest, jo pats pie mašīnas tiku klāt no paša sākuma. Un tomēr man liekas, ka programmēšanā svarīgākais ir izdomāt, kas vispār jādara, névis zināt, kurš mašīnas taustiņš ko nozīmē.

— Izdomāt, kas vispār jādara...

— Nu jā! Un domāšanai nekāda mašīna nav vajadzīga. Sēdi un domā, kamēr izdomā.

— Var jau būt. Mēs jau arī strādājām ne tikai ar mašīnu. Mājās studējām un pētījām gatavas programmas.

— Un, izpildot vingrinājumus, programmu tu taču rakstīji, mierīgi pie galda sēdēdama?!

— Jā gan. Un pēc katras uzrakstītās programmas mans prāts apskaidrojās daudz vairāk nekā pēc tavas pļāpāšanas, kas te tik cītīgi ir aprakstīta.

— Šaubu nav, ka apskaidrojās. Bet apskaidrojās tikai tāpēc, ka tu jau biji dzirdējusi manus paskaidrojumus, lai arī kā tev tos labpatiktu nosaukt! Tāpat arī šo grāmatu ir vērts palasīt, pirms tiek pie mašīnas. Vissvarīgākais, ko bez programmas laišanas nevarēs apjēgt, ir tas, ka programmēšana patiesībā ir viena vienīga kļūdu labošana. Ka pilnas ar kļūdām ir arī tās programmas, kas pašam programmistam liekas fantastiski labas.

— Jā... Tās kļūdas... Bet tur nu gan tev nav taisnība, ka programmas sastāv tikai no kļūdām. Beigu beigās katra programma taču sāk strādāt! Nu, lielas programmas, kur ir tūkstošiem rindu, patiešām ir grūti sastādīt, it sevišķi tad, ja no paša sākuma viss nav labi izdomāts un izplānots... Šo to esmu par šiem jautājumiem paklausinājusi, jo, kā liekas, pēc skolas startēšu uz fizmatiem. Varu to tev atklāt.

7— Es gan vēl neesmu galīgi izlēmis. Man no fizmatiem ir mazliet bail. Kaut ko vienkāršāku...

— ...un vieglāku. Kam tad tev programmēšana, ja vieglas dzīves tīkojas? Starp citu, šis izteiciens grāmatā tiek citēts kā tavējais.

— Es no tā neatsakos. Taču, pirmkārt, no vieglas dzīves iespējams izvairīties jebkurā profesijā, un, otrkārt, programmēšanas monopols no fizmatu rokām jau slīd laukā. To taču tu būsi ielāgojusi, ka visai drīz personālais skaitļotājs kļūs par katras profesijas darbarīku, par katra cilvēka pirmo palīgu un padomdevēju. Par izklaidīga cilvēka labāko draugu.

— Mērķēts uz mani. Nu, bet Pēcis Beisikāns, nabaga Maiju Saprātiņu fizmatos ievilinājis, pats laikam būs uz rakstniecību sataisījies...

— Un savā pirmajā romānā attēlos Maijas Saprātiņas kompjuterizēšanos un šī procesa pozitīvo ietekmi uz viņas personības harmoniju. Varena ideja!

— Lēnāk! Es tev neesmu nekāds izmēģinājumu trusītis. Un savu programmista talantu upurēt šaubīgiem eksperimentiem dvēseļu inženierijā — ak, Pēci Beisikān, attopies!

— Pati izprovocēji. Nu labi, uzskati to par mirkļa vājību. Ļoti jau gribētos sasniegt programmēšanas kalngalus...

— Tad uz redzēšanos fizmatos?

— Čau!