/=-- Vēstules bez atbildes --=/
/=-- Vai vērts? --=/
051-060 | 061-070 | 071-080

#061

Gaidu

es nezinu. kā nozagt Tevi
esmu nodevis visu. pat sevi
uzticību. cerību. azmetu prom.
sašķaidīju to, kas varētu tikt dots.

"smaids"un "forši". tas nu prom ir.
viss pagātnē slīkst. tas kādreiz bij.
kā vēlos tam roku es pasniegt. Tavu.
bet pastāsti man, maz vai es to varu.

es rakstu Tev vēstules, tās pazūd tai kastē
un es pat nezinu, vai Tu tās saņem
vai lasi manu cerību, vēlmi būt blakus,
es nezinu, vai Tu dzirdi, ko es Tev saku.

man cita nekā nav, tik šie plikie vārdi,
tos vienīgos laiž ārā manas dvēseles vārti.
un vārdi nav parasti, tie dzīvos tik te,
uz papīra, tā viņu pasaule

es atbildi gaidu, lai nervozitāte nav velta,
lai jau brūk mana pasaule, tātad švaki tā celta.
Tavos spēkos ir mani izārstēt, Tu to tiešām vari,
Tev tikai jāatbild, tas viss, ko vajag darīt

saki kā ir, saki to droši,
un es Tev visu vai neko došu

#062

ULTRA (alias NARKO)

Tu esi vienīgā, kas tika
tur, kur bijis nav neviens.
es zinu, kāds man to lika, -
ielaist Tevi, bet tas nebija dievs.
ik adata nebija pietiekoši asa,
tablete bija daudz par vāju,
bet apziņa, ka esi mana,
pielika tam visam priekšā kāju.
es esmu pieradis pie Tevis,
par atkarību to ārsti sauc,
Tu esi stiprākais ko jel kāds man devis,
bet devuši man ir tik ļoti daudz.
ja nedabūju kārtējo Tevis devu,
es mirstu nost, kā vēl nekad.
ja aiziesi Tu savu ceļu,
tad tagadējās mokas būs tik patīkamas
                                atmiņas

#063

Nekas

piedāvājot
un iztirzājot
to vietu, uz kuru jāiet
smaidot
un gaidot par
to vietu, no kuras jāaiziet
ņirgājoties
un pastaigājoties caur
to vietu, kurai jāiet cauri
nesaprotot
un klusējot
par to vietu, kur nonācu.

#064

Ļauj sāpei plūst
un varbūt būs
kas tāds, kas ļaus
un par Tevīm bļaus
tik necenties aizliegt
tad pašam būs jākliedz
ne uz āru, bet iekšu
un reti kurš redzēs, kā ciet Tu

#065

Šūpuļdziesmiņa
(Sāpuļdziesmiņa)

Bum bum bum bum bum bum bimm
Ko tu dosi stulbenim
Vienam mazam īblītim
Bum bum bum bum bum bum bimm

Besī ārā smaidiņš tavs
Tas man liek liet asaras
Tavas rokas manējās
Ek, kāda tagad starpība

Kas bij tavs, ir palicis
Viss manējais ir aizgājis
To kāds no mums ir salauzis
Un pēc tam podā izmetis

Un ūdeni pat norāvis
Lai top, kas bijis, pazudis
Un pēc tam pa...smaidījis
Un pateicis, ka tas ir viss

Un palicis man ir nekas
Tik skumjas, mīļas asaras
Kas sāp kā rētas uzplēstas
Un neko vairāk nedara

Pat mīlas mums nav bijis vēl
Kaut nezinu, vai man ir žēl
Vai jēga mirt ir tevis dēļ
Vai palikt šajā pasaulē

Man jāsāk viss no nulles ir
Jā, jāuzceļ no jauna sirds
Šīs atmiņas lai nesāp vairs
Un arī tavēj`s jaukais smaids

#066

Ej prom, pirms nav par vēlu.
Ej prom pirms plīsušas sirds.
Jo nevajaga vēl vienu sāpju bērnu.
Jo nevajaga vēlreiz ļaut sev mirt

To vieglāk aizmest prom pirms tas nācis
Un izārstēt pirms slimība klāt.
Tu aizej, pirms esi to sācis,
Pirms esi iesviests mīlestībā.

#067

Tu aizmirsi nakti,
Tu to izdarīji pati,
Pastaigājoties ar vēju,
Dejojam neiespējamā deju.

Atmiņas jūt līdzi -
Tu sagaidīji uzvaras brīdi.
Ar atmiņām nevar maksāt,
Bet tās var sakrāt.

Tu peldi projām
Uz nirvānas laicīgajām mājām,
Lai, kad atgrieztos,
Beidzot pamostos.

No realitātes,
Kur kvantitātes
Vientulitātes
Parādes
Būs beigušās.

#067

Ikreiz, kad esmu viens ar Tevi,
es nezin kāpēc sāku ticēt sev
un domāju, ka tas, ko viņi teica, bija meli,
jo vairāk ticu ne viņiem, bet Tev.

Tu uzkāpusi esi virsū man,
to laikam sauc: "zem Tavas tupeles",
bet apziņa šī kā klusums manās ausīs skan
un taisnojās: "vai daudz vēl tādas meitenes?"

To zinu es, bet ir šis tas, ko necērtu -
Tu patīc man, bet vai nepieciešama?
ik reizi, kad Tevi atkal satieku,
man krūtīs sirds sāk sisties kā no jauna.

Un sēžu domīgs es pēc tam un vēlāk,
un neziņa man elpu noslēdz nost,
un ziņa, tā ir prom un nenāk,
un atkal rokā man ir telefons.

#068

telefona ripas jau sen ārā no modes,
un tāpēc es spiežu kaut kādas pogas.
es zvanu, es tiešām to daru
un zvanu es tev, jo tev es to varu.

tu klausīsies manī kā radio savā
un domāsi, cik daudz naudas man vairs nava,
tad teiksi, ka atbrauksi labāk pie manīm,
jo pārāk dārgi man iznāks šis zvaniņš.

es gaidīšu pusi no astronomiskās stundas
un tukšošu pagaidām vēl pilnas alus bundžas.
tad atbrauksi tu, un teiksi: "nav vērts",
es neklausīšu tevi un teikšu: "vēl par maz ir dzerts".

tik tad, varbūt tad, kad man nebūs vairs naudas,
lai ietu pēc kārtējiem litriem vienīgās baudas,
es būšu spiests sevi piespiest tam visam tik pāri,
bet pagaidām paliec ar mani, cik vari.

un paklausies domas, jūtas, sāpes un naidu,
un vismaz ieklausīšanos no tevis es gaidu.
es nezinu, cik dzirdēsi tu vispār,
bet paliec, draugs, un paklausies vismaz tikām.

#069

Skrien Lacītis PŪKS
Aiz viņa - CŪKS
Kad aiz tevis skrien, ceļš nav grūts
Man iesauka PŪKS
Bet tā tas ir nācies
Kas SIVĒNA vietā man pašam ir jāskrien
Tik nezinu vienu -
Aiz kura es skrienu
Bet varbūt mani ir pametuši vienu?
Bet viss, ko es daru
Un viss, ko es varu
Ir cerēt un apdzīt šo stulbeņu baru
Skriet ātrāk
Skriet gudrāk
Un moš kaut kas sanāks
Moš kļūšu par PŪKU
Un man būs daudz CŪKU
Un tad vairs nekas man nebūs par grūtu.

#070

es lapbprāt aizietu ar Tevi parunāt
un Tu?
mans prāts. manas lūpas. tas viss kopā.
vakar. šodien. bet vai rīt?
parunāsimies
palīdzi. es nespēju ar neziņu
rīt? varbūt ne? šodien.
sarunāsimies
zinu, nepatīk Tev skatīties man acīs
bet vajaga. mums vajaga. mūsu nākotnei.
vajaga šodien. lai būtu rīt.

051-060 | 061-070 | 071-080
LAACZ@SOMETIMES.GOOD.LV