#121

nevienam nekad tā nav bijis
kā kādreiz bija kādam
pusim
un meitenei

meitenei, kuras vairs nav

neraudi!

kad dzimst, tad nemirst, bet
sanāca kādam tā
un
skumji

meitenei, kuras vairs nav

neraudi!

#122

Visu man var atņemt! Visu!
Nekas man sirdī, rokās nepaliek!
Un ticu, Tev es Ticu!
Tu teici, ka kādreiz būs projām iet...

Par nelaimīgu mani dara mīla
Jo esi man Tu, ir mana sirds
Ir apziņa, ka pār Tevi man varas nav
Man bail, ka viegli zaudēt, ka mīla mirs!

#123

Aizejiet
Sastājieties pa pāriem
Un tinieties
Lūdzu

Re
Viņi aizgāja
Viņi ir prom
Viņu te nav
Esmu palicis viens
Beidzot

Tagad...
Jā
Ko tagad?
Gribās kligt
Gribās psihot
Gribās raudāt
Vai visus trīs

"Vai"
Loģiskais vai
Neloģiskais vai
Emocionālais vai
Manējais vai

Kāpēc?
Kāpēc es vēl aizvien nejūtos viens?
Kāpēc gribu aiziet?
Nav taču neviena, no kā
Vairs
Viņi visi taču ir prom

No kā tad es gribu aizmukt?
No telpas
No cilvēkiem
No tā, kas atgādina
Cilvēkus
Bet cilvēki - Tevi

Bet Tu neatgādini
Tu radi
Nē
Tu jau esi radījusi
Mani
Tagadējo mani
Un to, kas ir tagad manī

Bet prom
Gribās prom
Un es eju
Cenšos uzvesties dabīgi
Bet iznāk savādāk
Cenšoties iznāk neuzvesties

Neksatos nevienam acīs
Lai nemana
Kaut zinu: kurš nemana?
Lai nejautā
Ne verbāli
Lai nav jautājuma ar acīm
Nevis: "Kas ar tevi?"
Bet: "Ak tad ar tevi tas? Žēl..."
Lūk
Nesanāk man
Sanāk
Bet samāksloti

Nespēju
Vairs
ātrāk un ātrāk
Es jau skrienu

Viss
Tālāk nav jēgas
Tālāk nav, kur
Tālāk nav, no kā

Nepamanīju, ka sāku jau
Asaras
Manējās
Uz vaigiem
Arī manējiem
Tikai manējiem
Dienžēl

Smieklīgi
Nē, no tiesas
Smiekl\igi
Bet es nesmejos
Es raudu
No visas sirds
Arī - manējās
Un nespēju apstāties

Līst sāpe
Līst asaras
No acīm
No sirds
No kāda cauruma
Rētas
Sirdī
Uz emes
Uz sākumu
Uz turieni, no kurienes nāk
Sāpe, prieks, es, tu
Ciņs, ūdens, asaras
Bez apstājas
kaut kas nāk

Kāda meitene pienāk
"Par ko tu tā smejies?"

Paceļu galvu
Paskatos viņas acīs
Smejošajās
Pagātnē
Tagad tur ir apmulsums

Peceļos pats

Nesanāca
Aizmukt
Tomēr kāds atradās
Kāds, kurš nepratās
Neprata
Nesaprata

Un es izkliedzu
To, kas bija palicis
Kas vēl bija iekšā
Palicis
Neizliets
Neizlijis
Neaizlijis

"Ļaujiet puisim raudāt!"

Kaut arī vairs negribās
Nē
Nevis negribās

Bet
Nevaru

#124

Pēcnāves vēstule "Sen un bez jēgas?"

Tu atļāvies teikt, ka nekā nav bijis
Lai pieriebtos, pavaicāji - a kas?
Tieši tāpēc, ka nekā nav bijis
Es mūsu pagātni saukšu par savējo
Es atļaušos neatdot tev mūsu foto
Es atļaušos mazāk nekā tu atļāvies
Naids nesamaksās rēķinu Sāpei
Naids nesamaksās rēķinu, kad Mīla ir prom
Mīla bija mans maks un tā saturs
Nu tās nav, un man jāvergo
Tu vari izlikties, ka domā savādāk
Bet es zinu -
Tu domā tieši tāpat kā agrāk
Rezultatīvi paleksies
Un tad nokritīsi uz zemes
Citiem sāpīgi
Un atklāsi rētu viņa sirdī
Es novēlu tev tādu sāpi
Vēl leilāku vēlēt nav jēgas -
Tu mirsi
Es ceru, ka viņš būs izturīgāks
Un nepārdzīvos nāvīgi
Kā to darīju es

#125

Esmu reanimēts, bet mēms

Jūti? Man ir slikti, bet tev labi
Jūti? Viņi atkačāja mani
Rezi? asaras un mokpilni žesti
Saproti?

naids. Kā balts pleķis uz pelēkā fona
Nē! Bet nav bijis man labāka loma
Spiests biju izmest atpakaļ upē tevi
Jo pūt sāki, manu acu priekšā satrūdēji

Es gribu dzirdēt tavas domas
Es gribu redzēt, ka tev sāp ik dienas
Bet neproties tu, tev ir forši
Viņš tevi mīl, tu nē, bet forši

Es tevi nīstu. Cik var? Cik var?
Tevis izvaroto mēmo bars
Tie ienīst savu pagātnes mīlu
Tie grib arī tavu mēli stīvu

Kad man nav, kur iet, nav, ko darīt
Kad, satekot tevi, man nav, ko sacīt
Kad tikai acīs, tas atklājas acīs
Bet manās acīs nāvi tu negribi manīt

Tad ar žestiem, lēkājot, mokoties krampjos
Lai tavs prāts un sirds to visu saprot
Ka par vēlu nu smaidīt un piedod teikt
Laiks ar mīlu, naidu un tevi beigt

#126

Reps ir Baigi Forši
(Reps ir Bababaigi Forši)

Es uzrakstīšu repu
Nu vienu mazu repu
Nu vienu ļoti ļoti ļoti mazu
Repu
Kaut nīstus visus ākstus
Kam bikses piekakātas
Ko šķaidīt tik pret sienu
Hmmmm.....
Nu labi labi labi
Tas laikam pārāk skaļi
Tiem tikai botas saplēst
Un likt tās pašiem apēst
Tas īsumā par viņiem
Tiem maniem dra-draudziņiem
Un tagad labi sākam par lietām nopietnākām

[Te tāds 100% klusums derētu uz 2-3 sekundēm]

Te nolusēju visu to ko nevaru ko drīkstu gan par sāpēm gan par priekiem gan par visiem pažarniekiem tas_bij klusums kurā slēpties kurā kliegt un kurā sisties kurā mīlēt kurā nīst un kurā dziedāt dzert un mīzt

#127

Dzeriet, es lieku, es vēlos, lai jums ir labi.
Pīpējiet manus smēķus, mēs esam pašķīrušies abi.
Uz kādu vakaru vismaz jums es ptikšu.
Un rīt... Rīt es savu nāvi satikšu.

#128

Melosim, bērni, vai ne?
Priekš kam tad ir divatne?
Tikai meli, meli un meli
Tikai kaislīgi līdz nemaņai meli

Bet tic. Viens otram tic
Kaut tur, citur gaida kāds cits
Tas cits tiek piedomāts arī
Mums vajaga melu barību

"Es ticu tev", es viņai sacīju
"Es ticu tev arī...", un es ticēju
Viņa meloja... zini, es arī...
Bet ko darīt, ja nav vairs, ko sacīt?

Birstošas skujas, tās arī mūs māna
Tās domā, ka mēs jūtam, ka vairs nava
Nav mīlas uz zemes, nav brīves
Nav zemes un nav pat šīs dzīves

#129

Nihilists, debīlais nihilists
Nu es beidzot arī tur esmu pieskaitīts
Nu beidzot viss sāpīgais pasacīts
Un tagad var aiziet

Pārāk mīlēts un pārāk zaudēts
Pārāk vientuļš un pārāk labāks
Pārāk sāpīgs un mazliet savāds
Tas es. Tā mana glāze

Ko tur domāt par aizgājušo?
Ko tur cerēt uz neatnākušo?
Ko tur bīties par nesanākušo?
Nav vērts. Tāpat mirsim

#130

Tas ir tepat aiz stūra
Tas ir tepat...
Tas ir prom, bet turās
Daļa manī vēl ir...

Pie vietas nolikts
Tur,- tālumā...
Tāds, - mazs, slikts
Jo labais aizgāja...

Tas, kas aiz stūra
Tas man bija...
Bija drusku vairāk
Kamēr vīles ira...

Žēlošu sevi, ko vēl man vajag?
Prom... tas viss ir prom...
Skriet pakaļ? Kāpēc?
Kaut tepat aiz stūra...

Neķeršu, atstāšu, laidīšu
Nodzeršu, viltoti smaidīšu
Klusumā, noslēpumā gaidīšu
Sevi ar Tevi baidīšu

Ieskatījos kausā tukšajā
Prasīji, kāpēc, kāpēc tā?
Kauss tikai tukši klusēja
Kauss man neatbildēja