kodera sievas pieziimes


«« index »» |  (1 komentārs)
[=- Kodera sievas pieziimes ------------------------=]
[=--- Pt. VIII b, Maajasdarbs (nobeigums) ----------=]
[=--- orig: http://www.exler.ru/ezhe/09-12-99.htm --=]
[=--- this: http://laacz.lv/wife/ ------------------=]
[=- (c) Aleks Exler --------------------------------=]
[=- (t) laacz 2001 (http://laacz.lv) ---------------=]

Nu, tipo, paceelos nee bet uzkaapu liidz vinja durtinjaam kuraatur
staavaa, spiezhu to shausmiigo zvana pogu. Kaut kaa izdzirdu
klikskshkju un tas pac vecais labais shausmiigais balss atskanjo nee
bet pasaka nee bet jautaa:

- What are you waiting for? Christmas?

Es no saakuma bish apstulbu, bet peec tam atcereejos, ka
ieprieksheejaa gadaa mani sagaidiija ariidzan shitaa pati mehaaniskaa
balss; taapeec fix fix pateicu magjisko fraazi, cerot, ka duris pashas
atveersies:

- Maikrosoft - mast dai.

Durvis kaadas bija taadas palika.

- Linux - ruljez! - nepaarliecinaati noteicu es veel vienu no taam
fraazeem, kuras dzirdeejo no Sergeja, bet nekaadu aciimredzamu
paarmainju ar durviim nenotika.

- Nu ko tu gaidi? - atskaneeja Sergeja balss un durvis atveeraas. -
Jauno gadu? Durvis taksh atsleedzaas uzreizi peec piezvaniishanas. Tas
taac jauns abloms.

Bet es nespeeju ne vaarda pateikt, veroties kaa stulba savaam
iiljotajaa.

- Serjozha! Ak dievs, - beidzot speeju es jelkautko pateikt. - Ko tu
ar pricheni esi sadariijis?

- Nu i lietas.. - izbriiniijaas vinjsh. - Tu taksh pati teici, ka mani
maitaa garie mati. Te nu es arii staavu taa teikt - bez matiem daudz
maz un pie friziera nesen bijis. Nee. Otraadaak - pie friziera bijis
un gandriiz bez matiem. No otras puses - racionaali - lai katru
nedeelju nebuutu jaaskrien uz frizeetavu, nogriezu matus tik, cik
iztureeja matu-griezhamaa-mashiiiniite.

- Eee... Dzi... - atteicu paarsteigti es, - A .. eee .. mmm ... man
pat patiik.. Tev,kaa izraadaas, ir... nu... augsta piere.. Un .. arii
galva.. ja godiigi.. augstaas sabiedriibas cieniiga peec formas...

- A ko noziimee - "augstas sasbiedriibas cieniiga galvas forma"? -
ieintereseejaas Sergejs.

- Nuuu... - saaku es jau bezmazvaitaakaa taisnoties, liidz momentaali
sapratu, ka sho fraazi taa arii nekad neesmu sapratusi. - Karoche, -
sanjeemos. - Kjirbis teu taac, pa kuru pikji jaaprasa, skatoties.

- Aaa.. - nomierinaajaas Sergejs. - Tu by taa uzreizi buutu teikuse.
Ato vislaik - formas un formas. Bet nu kaada forma ir, taada ir.

Te es netiishaam ieveeroju vinja apgjeerbu.

- Serjozha! Kam tu taurieni [ne gluzhi kaklasaite, bet nu saprataat]
esi pie maikas uzvilcis?!?

- A ko? - kautriigi atbildeeja Sergejs. - Gribeejaas taakaa mazliet
sapuceeties uz tavu atnaakshanu. Tu man te vislaik beedaajies un saki,
ka gjeerbjos kaukaa netaa, etc. A vot vakar iepirku taureniiti. Tiesa,
ka janciigs?

- Nu jaa.. ir gan, - turpinu un mulsusi blenzhu. - Bet nu ... kamdeelj
tu jamo uz kreklinja esi uzvilcis?

- Nu jel piedodiet. - peekshnji vinjsh sadusmojaas. - Fraku un
shmokingu mums neir. Mees tie no vienkaarshajiem, sekli peldoshajiem.
Nesaprotu, ko tu te man taga piesienies?! Kreklinjsh ta balts, ne?
Eku, luuk, ja es buutu uzvilcis taureni uz melna, tad pretenzijas
buutu OK.

- Nu taksh nee, Serjozh. Neuztraucies! Viss ir kaartiibaa! -
Pasteidzos, uztraucoties, ka tik vish nesadusmotos pa iistam. - Es
vienkaarshi esmu mazliet paarsteigta ar tavu jauno izskatu. Starp citu
- tu tagadinjaas esi mazliet liiciigs priesterim no "Muumijas"...

- Nezinu taadu speeli, - peleciigi atcirta Sergejs.

- Nu labi, - noteicu es. - Tu taga esi vienc pret vienc kaa Djuks
Nukem (man jamo teetuks demonstreeja).

- A tu - izlieta Lara Krofta, - nez kaapeec pavisam apvainojaas
Sergejs.

- Tas ir no kaadas filmas? - nesapratu.

- Tas ir no "Ar labunakti mazuliishi" [krievijaa i taac raidiijums jau
daudz daudz gadus; nekaada sakara ar Laru Kroftu - tulk. piez.], -
sarkastiski atcirta Sergejs.

- Klau, Serjozha, pirmaamkaartaam - es veel aizvien esmu disloceeta
pie tavaam durviim. Otraam kaartaam - ja tu netaisies man liidzeet
ieksh to maajasdarbu, es labaak ieshu prom.

- Ai, pardon, pavisam tu man te sarunaaji par tiem putninjiem, tpfu,
balozh.., tpfu, taureniishiem un matu formaam. Naac iekshaa, protams,
- un plashi atpleeta durvis.

Diivainii, lai cik tas nebuutu alogjiski, bija daudz maz piekaartots.
Protams, ka vinja veidaa. Tur visi dzelzs un platmasas un paareejaa
materiaala draza bija samesta vienaa kaudzee un parklaati ar palagu.
Bet uz galdiem un kreesliem taas neatradaas, taa kaa par savu
apgjeerbu vareeju buut mieriiga.

- Eest veelies? - lepni paintereseejaas Sergejs.

- A kas tev ir? - nevainiigi atvaicaaju.

Jautaajums, kaa vareeja noveerot, sastapa vinju gana nesagatavotu.

- Nu.. pelmenji ir, - Sergejs saaka veerties griestos. - Tikai es tos,
manupraat, pagaajshgad pirku. O! Ciisinji ir! Ciisinjus veelies?
Tuudalj es tos fixi fixi atsaldeeshu. Bet kaa garneejumu izmantosim
paaris alus bundzhinjas.

- Kur tu tos taisies atsaldeet? - paintereseejos. Teu taksh nav
mikroviljnju kraasns.

- Veesi, - apmierinaati noteica Sergejs. - Patiess programmeetaajs
vienmeer atradiis, kur atsaldeet ciisinjus. Man taksh treshais
pentiums!

- Nu un? - nesapratu.

- A tas, ka jamais karst kaa peedeejais nelietis. Uz jamaa ne tikai
ciisinjus, bet kaut bulli var atsaldeet.

- zini, Serjozh, es kaut kaa ne paaraak izbadeejusies esmu. Davai, ka
labaak panodarbosimies ar Exceli.

- Kaa teiksi, - atbild Sergejs un iesleedz kompi.

- Klau, - saaku es, uzmaniigi veroties ielaades procesaa. - A tavs
miiljotais Linukss arii saucaas Windows98?

- Taksh ka nee, - saak shkjobiit seju jamais. - Linukss vakar atmira.
Kaut ko ne taa es ar jamo izdariiju. Taa kaa pagaidaam te ir logi, bet
tikai lai izzinaatu naidnieka viltiigos plaanus.

- Skaic, - saku. - Zheel. A es taa gribeeju uz to tavu Linuksu
pastiities. Tu man sen jau soli pingviininju paraadiit.

- Da nomierinies ar tiem pingviininjiem, - saak vish biku niknoties. -
Tu ciemos esi atnaakusi vai uz zoologjisko daarzu?

- Ciemos, ciemos, - mierinu vinju. - Laid exceli.

Sergejs kaadu briidi jemaas ar kompjuuteru, lidz beidzot paraadaas
daudz maz vizuaali paziistamaa Excela bildiite.

- Nu? - bik augstpraatiigi jautaa jamais. - Kas tev nau skaic? Kaa
failu atveert?

- Da beidz, taksh, - pat biku apvainojos. - Tu mani pavisam par
mulkjiiti uzskati? Man nav skaidrs kaa dazhaadaas formulaas izmantot
kaadas shuunas konstanto veertiibu un ka panjemt shuunas veertiibu no
citas lapas.

- Aaaa.. tu shajaa zinjaa.. - saka Sergejs un ilgaak padomaa. - Nu un
.. kur i probleema? Njem un ievieto shuunas adresi visos
skaitljojamajos lielumos.

- Tas skaidrs. Bet ja man vaig nokopeet formulu, tad patstaaviigaas
shuunas adrese mainaas. A man vaig, lai formula paliek kaada bija.

- A taa tieshaam mainaas? - mazliet neticiigi pavaicaa Sergejs.

- Da lai pentiums mani sasper! - nozveereejos.

- Diivaini... - nomurmina Sergejs. - Varbuut kaut kaa tieshi vaig
noraadiit, lai nemainaas?

- Protams, ka vaig noraadiit! - saaku es dusmoties. - Luuk tad tev es
arii vaicaaju - kas jaanoraad?

- A man no kurienes to zinaat? - savukaart, dusmoties saak Sergejs. -
Es taksh programmeetaajs! Man ja kaut ko izskaitljot vaig, rakstaas
programma, nevis tavs debiilais Excelis, kursh formulu paarneshanas
laikaa domaa taas mainiit, virinaas valjaa ciet.

- Mans debiilais Excelis? - uzspraagstu. - Da tas ir tavs debiilais
kompis pie vainas! Deelj tevis es saaku urbties excelii un visaa tajaa
drazaaa, bet taga tas izraadaas esam mans debiilais Excelis!

- Tu veel pasaki, ka es esmu vainiigs, ka debiilais Excelis kaut ko
kaut kurp ne taa paarvieto! - jau pilnaa balsii auro Sergejs.

- A kas tur vainiigs? Es?

- Nu bet es jau nu noteikti neiru vainiigs! - Sergejs auro taa, ka
atteels monitoraa saak biku leekaat.

- Zini, miiljais, es laikam doshos, - saku, pielecot no kreesla un
dodoties durvju virzienaa.

- Taksh pagaidi, tu, Ira, mees taksh veel nimaz i nesaakaam
nodarboties, - inerces deelj aurojot saka Sergejs.

- Mees ja panodarbojaamies absoluuti un noteikti pilniigi pietiekami,
- pazinjoju es un lepnaa tonii piebilstu: - Paldies, miiljais, tu man
visnotalj paliidzeji.

Ar shiem vaardiem azuudu aiz durviim. Lejaa veceniites kaa vienmeer
gataviibaa.

- Kas notika? - intereseejaas pati ashakaa. - Ko juus tur aurojaat,
kaa bizonju bars tiekoties ar vilcienu?

- Maajasdarbu programmeeshanaa taisiijaam, - paskaidroju.

- Skaic, - iejaucaas otraa vecmaaminja. - A mees jau shtukojaam, ka
juus tur eetiku un gjimenes dziives psihologjiju maacaties. Gauzhi jau
atgaadina.

- Par agru man preceeties, - noteikti saku. - Baidos, ka buus daudz
vilshanos.

- A tu nebaidies, - mierina mani treshais tantuks. - Vilshanas
vienmeer buus gana. Taa kaa atslaabinies un sagatavo sevi
neizbeegamajam.

- Paldies, - atbildu. - Juus mani visnotalj nomierinaajaat.

Ar shiem vaardiem dodos maajup, pa celjam sitot visiem apgaismes
stabiem. Tie vismaz, protams, nekaadaa gadiijumaa nav vainiigi, ka man
vaig uz kaaud dusmas izgaast. Protams, var to izveikt uz teeva, bet
teevs pats uz kaa vien pagadiisies savas dusmas izliek.

[to be cont'ed]
«« index »» |  (1 komentārs)

http://laacz.lv/wife/