Filma: Amelie
Ja ir kāda valsts, kuras kinomatogrāfs mani ir saistījis, tad tā ir Francija. Sākot ar Lācim un beidzot ar Golden Globe nominētajām filmām, manā pliekanajā sirdī un dumajā prātiņā ir izaugusi simpātija pret šo mentalitāti. Skolā 3 gadus mācījos french, bet neko tā arī neiemācījos. Pilnmetrāžas filmas arī neesmu izcili daudz obzervējis. Romance-X par pilnmetrāžu nosaukt nebūtu viegli, bet Amelie.. Tiek parādīts viss tieši tā, kā citi uztver Franciju. Un... cik tas humors ir tuvs (vismaz) man... Iesaku. Un no sirds, nevis Pārdaugavas...
Amēlija iet gar ubagu, dod viņam naudiņu.:
- Nē, paldies, es svētdienā nestrādāju....
vaidelotis
2005. gada 27. jūlijā, plkst. 08:22
Vislabākais ir stāsts, par rūķi un vienaldzīgo tēvu. :)
ARG
2006. gada 19. septembrī, plkst. 15:21
Mani fascineejat taa vieta, kur vinja jautaa, cik cilveeku shobriid izjuut orgasmu, tad paraada visus, un vinja pasaka septinjapdsmit. varbuut ar nebija 17, bet kaut kaads cits skaitlis, tik preciizi neatceros. Kaut arii franchu kino ne paaraak atziistu, shii ieklaujas manaa filmu top 5.
2012. gada 5. augustā, plkst. 18:13
Mana mīļākā filma :)) Kad vajag iedvesmu dzīvei- skatos. Tur ir tāds brīnuma moments iekšā- ka viss ir tevī, tavā skatījumā uz lietām- mazliet fantāzijas, uzdrīkstēšanās- un viss neparastais notiks! Mīļa filma, ļoti :)