← Uz sākumu

Dzeja

2002. gada 1. maijā, 2 komentāri

Tā kā man ir abzolūts iedvesmas trūkums, kā arī vairāk vai mazāk ne tāds garastāvoklis, tad gremdēšos ka tais laikos, kad man bija vēlme kaut ko rakstīt, dzejot, zīmēt, whatever.

the sun, the grass, a little snow
i want to make someone to know
that after cold, cold winter's gone
my heart is yet too much alone

the tears which dripped from me on you
were nothing more than tears of fool
this childish weakness i regret
gave "bye" that i deserved to get

so much of thougts can't live inside
so much of past i wouldn't hide
could not approove some parts of you
but funny thing - i still need you

        when i was near
        i couldn't fear
        when i felt best
        then came the rest

/ laacz - 23 Jun 2001 | 23:36 /

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar Remember.The.Silence

2002. gada 1. maijā, plkst. 22:46

Hei Laacz, ir jaabuut nedaudz drosmiigam un jukusham, lai vareetu savas domas shaadaa formaa izvietot publiski pieejamaa vietaa... Man patiik shiis Tavas formas. Taadas nerodas no tukshas vietas. Bet ja taa padomaa, tuksha vieta pati par sevi jau ir kaut kas.

Gravatar Vistu zaglis

2002. gada 2. maijā, plkst. 01:54

..un es teicu ejam ..Un tu jautaji - kurp..

Un es teicu - tad, kad mes nokļūsim galā Mēs zināsim, ka tas bij tieši šeit...

Laikam bešpilns garīgais šovakar :(