Man te dzejolīti iesūtīja.

es neticu, ka nāve veca dorša

šķiet, patiesībā viņa baigi forša

kā ielene aiz stūra apkārt slaistās
un staipa savas kājas slaidās skaistās

mēs nenojaušam, kā ar viņu bijis
neviens nav atgriezies un pastāstījis

un visi tic, ka nāve veca dorša
bet patiesībā viņa baigi forša

es stāvu kalna galā pieglaudies pie viņas un viņa maigi pagrūž
manas ragutiņas