Hmm.. diemžēl likumos pastāstīt nevarēšu... Gan jau zināji, bet tas ŗ tika lietots senlatviešu valodā, tāpēc arī tagad grib "saseivot" jamo :) Piemēram, vārds Jūra - Jūŗa :) Tāpat kā ž, š, č un citi - agrāk tika sacīti kā zj, sj, cj.. Tā dīvaini mīksti skan, ne? :) Arī ar ŗ... Nu tādi ir tie mūsu senči :)

Ja pareizi atminos, tad viens no sižetiem (tikai viens) bija ģenitīva locījums, tipa Māra ir smuka meitene, bet viņa ir Māŗa līgaviņa... :) A kādā jēgā viņus tur vārdu vidū stūķē, to gan nepateikšu...

Jūŗa un kaŗš toč ir ar mīksto .. principā tur tos likumus var atkost .. dzīvē tikai vienu vecīti zinu, kas mīksto ŗ lieto. Un varbūt kautkādi āŗzemju latvieši varētu to lietot sarunvalodā.

Nu beidziet. Muusu senchi nav taadi. Gramatika tachu ir elementaara! Braalis - braal_j_a, kurmis - kurm_j_a, asaris - asar_j_a! Pljurkt! Zemene - zemen_j_u, klaviere - klavier_j_u. A vot par juurju nezinu. Droshi vien agraak taa runaaja - ar taadu diivaini miikstu skanju - tagad jau visi grib kaa eertaak izrunaat, es arii. A kaadi ir citi "nepopulaarie burti"?...

Vēsture: http://www.liis.lv/latval/literval/lit16.htm

Ui, aizmaldījos .. vispā iečeko http://www.liis.lv/latval/ .. tad vēl atceros bija bioloģijas skolotājai r1g kautkādi medicīnas žurnāli un tajos ŗ un raksti par ŗ pamatojumu.

citi nepopulārie ir 'ch' 'x' 'uo'...

zinu taadu pantinju : Jūŗas kŗupim gŗāvī gŗūti, Gŗāvja kŗupim jūŗā gŗūti....

veel ir vārds "krava", kur jaalieto miikstais r...

nedaudz ne par teemu, bet ja jau runajot par gramatiku - runa nekur neiet:) un ŗ kopsh kautkadu 50to beigam vai 60to sakumiem, sakaraa ar parskatito valodas likumu nelieto. Un IMHO nevajag ar.

:) bioloģijas skolotāju sauca Aŗtiņa ... atcerējos ..

miikstais r tizli skan... gejiem noteikti baigi patiik.

Googlee ieraksti "kuŗā" — redzēsi, ārzemju latvieši tos burtus plaši lieto.

jaa, un es veeleetos zinaat - kaadi ir tie gramatikas likumi :) pilniigi iespeejams, ka jamie tiek lietoti intuitiivi, bet nevar taksh buut taa, ka likumu nav..

Laacz: Tie likumi bija .. ķipa locīšana līdzīgi kā citiem līdzskaņiem, kurus mīkstina. Ja gribas rekonsturēt. Ja gribi sameklēt, pameklē bibliotēkā :P Es tīklā jau meklēju .. nikā .. moš lietuviešu saitos :)

Probza tā, ka man pašam tas ince :pp

Runā biežāk nekā rakstos gadās atkāpes no literārās valodas normām. Tās parasti rodas dzimtās izloksnes, sociolekta vai citu valodu ietekmē. Rakstot literārā valodā, izteiksmes līdzekļu (vārdu, formu un konstrukciju) atlase parasti ir rūpīgāka, izteiksme ir bagātāka un valodas normas tiek ievērotas stingrāk. Abi literārās valodas izteiksmes veidi viens otru ietekmē: raksts stabilizē runu, savukārt jaunas normas, kas izveidojas runā, ar laiku var ieviesties arī rakstos. Ilustrācijai noder mīkstinātā ŗ liktenis latviešu literārajā valodā.

Kādreiz mīkstinātais ŗ runāts visā latviešu valodā atbilstoši sistēmas prasībām: kā blakus nenoteiksmei celt ir tagadne ceļu, tā blakus bērt, dzert, pērt un citiem I konjugācijas verbiem, kam aiz e vai ē saknes beigās seko ŗ, tagadne beŗu, dzeŗu, peŗu utt.; kā blakus nominatīvam celis, dzenis ir ģenitīvs ceļa, dzeņa, tā blakus nominatīvam bēris, mēris - ģenitīvs bēŗa, mēŗa; kā blakus dsk. nominatīvam peles, sēnes ir ģenitīvs peļu, sēņu, tā blakus nominatīvam atsperes, bēres - ģenitīvs atspeŗu, bēŗu. Tātad šaurā e vai ē skaņa šais formās bijusi pozicionāli nosacīta. Bet runā ar laiku mīkstinājums sāka zust, jo ŗ 1946.gadā tika pieņemts lēmums, ka rakstos r mīkstinājums atmetams. Literārajā runā r mīkstināšanā ir izvēles norma - attiecīgās formas var runāt ar cietu vai mīkstinātu r; skaņu e vai ē šāda r priekšā norma tomēr prasa runāt šauri. Tādējādi šaurās skaņas lietošana kļuvusi nepozicionāla, ja r tiek runāts cieti. Prakse rāda, ka līdz ar to rodas novirzes no literārās valodas normām e, ē izrunā.

Vai nevarētu dumjajiem lācīšiem kaut kā daudz maz saprotamāk? :)

Alguritms vīnkārš.

Ieliekam vārdā nenotieksmē r vietā l un lokām. Ja sanāk ļ, tad ar r jāsanāk ŗ. Kautkā tā.

laacz: vai arī līdzīgus vārdus.

Un jūŗa un kaŗš un kŗšņa ir ar mīksto ŗ .. Vai nav vienkāŗši? ;)

rj izmanto kad kodeet apnicis un gribas kaitinaat kaiminjus

ŗ vareetu lietot krievu translitam latviskti, tipa "dorogie tovaiši, ņe zasoŗaiķe efir!"

laacz, vel aktuāli? ir pieietams kautkāds mistisks skolnieku kalendārs, kur vairākos turpinājumos tie "ŗ" lietāšanas likumi iztirzāti tā, ka pat es sapratu :) diemžēl tas kalendārs ir hard-copy, bet esot brīv plēst pušu, skanēt, utt - atpakaļ nebūšot jādod (cita nekā vērtīga tur neeimot).

ev: Nu, ir aktuāli, protams :)

http://eraksti.delfi.lv/forma.php?gid=78&b=1

Jānis Kušķis - "Ŗ, ŗ" E raksti, 2004, bezmaksas E grāmata

(apmēram 10 lappušu brošūriņa [pdf] par mīkstā ŗ lietošanu)

Kā pareizi izrunā "debesu", palti vai šauri?

Re ir viens tīri jēdzīgs skaidrojums: http://nuclearsecrets.wordpress.com/2009/03/18/juras-krupim-gravi-nemaz-tik-gruti-nav/ Iemesli, kāpēc lietot - a) tāpēc, ka samazina homoformu daudzumu - "aŗ zemi ar arklu", Asaru (pieraudāts) ezers vai Asaŗu (zivju) ezers utt, b) padara sistemātiskākas locīšanas paradigmas un platā e/ē lietošanas likumus.

Reizēm var šķist grūti atrast vārdus, kas SĀKAS ar ŗ. Tomēr tādi ir. Starp latviešu vārdiem, dialektos: ŗukt, ŗaukt, ŗūkt (ja neatpazīstat, domājiet par [sa]rukšanu, [sa]raukšanu un rūcieniem). Starp citu valodu vārdiem, kad tos raksta latviski: Ŗazaņa, Ŗabiņins (krievu), ŗažanka (ukraiņu). https://lvak.wordpress.com/jaunakie-termini-meklejumi-un-diskusijas/jaundarinajumu-un-jaunvardu-vardnica/#r2-burts