Morozovam jubilācija

2002. gada 4. septembrī, 2 komentāri

Šis ieraksts 23 gadu laikā ir kļuvis par laika upuri sekojošo iemeslu dēļ:

Viena vai vairākas saites vairs neeksistē vai nedarbojas kā nākas un kopiju atrast nav izdevies. Pie tām ir 💀 (galvaskauss)

Šis blogs ir sens, un nekas nav mūžīgs. Saites mēdz pazust, mani uzskati mēdz mainīties, flešs mēdz nomirt. Cenšos atzīmēt un pielabot, bet ierakstu ir tik daudz...

Vakar apritēja💀 apaļi septiņdesmit gadi kopš nogālēja Pavļiku Morozovu💀. Jaunākā paaudze laikam jau neatminās, bet es vēl paspēju skolā nobirdināt asariņu par to stukaču.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Kā vēlies sevi dēvēt? Šo ieraksti. Epasts. Nav obligāts. Citiem netiks rādīts. Komentārs. Saki visu, kas uz sirds, bet esi klājīgs. Formatēšanai vari izmantot markdown. Saņemt turpmākos šī raksta komentārus norādītajā epastā. Atcerēties vārdu un epastu no tava patreizējā pārlūka.

uldy

2002. gada 4. septembrī, plkst. 16:18

jaa nu droshi vien vinju nogalinaaja sevishkji nezheeliigi, jo tai gjimenei vajadzeeja buut sevishkji niknai par shitaadu utubungu...

↑Atbildēt

rediiss

2002. gada 4. septembrī, plkst. 16:33

ek jaa .... sarkanie kaklauti... pavljiki morozovi un citi taadi... bija laiki ak jel jaa gan... sweet memories...

↑Atbildēt