← Uz sākumu

Pārdomas

2002. gada 10. septembrī, komentāru vēl nav

Šis ieraksts 19 gadu laikā ir kļuvis par laika upuri sekojošo iemeslu dēļ:

  • Viena vai vairākas saites vairs neeksisstē, bet man ir izdevies atrast arhīva kopiju. Pie tām ir 💾 (diskete)

Šis blogs ir sens, un nekas nav mūžīgs. Saites mēdz pazust, mani uzskati mēdz mainīties, flešs mēdz nomirt. Cenšos atzīmēt un pielabot, bet ierakstu ir tik daudz...

Ņjams. Novērojums - tas, ka cilvēkiem patīk publiski pabēdāties, padepresēties un visādi citādi izpaust savas dzīves pelēcīgumu, pēdējā laikā ir kļuvis no hipotēzes par aksiomas kandidātu :) It īpaši, ja ir kāds saits, kuru tu uzturi un dēvē par savu mājaslapu, migu, smilškasti, whatever. Tur tad arī parādās ne pārāk veselīgas vēlmes piepildījums - runāt mīklās, pateikt, ka ir slikti, bet neteikt kāpēc. Ja nu vienīgi - kaut kādi teksti, kas izklausās pēc mājieniem :)

Nē, nē. Man nekas tāds netiek pagaidām novērots. Lai arī ir bijis. Un makten daudz.

Uz šādu nepabeigtu domu mani uzvedināja netīšā ieklīšana iekš kat. Un viņa nav vienīgā :)

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt