← Uz sākumu

Quote

2002. gada 24. oktobrī, 7 komentāri

Šis ieraksts 19 gadu laikā ir kļuvis par laika upuri sekojošo iemeslu dēļ:

  • Viena vai vairākas saites vairs neeksisstē, bet man ir izdevies atrast arhīva kopiju. Pie tām ir 💾 (diskete)

Šis blogs ir sens, un nekas nav mūžīgs. Saites mēdz pazust, mani uzskati mēdz mainīties, flešs mēdz nomirt. Cenšos atzīmēt un pielabot, bet ierakstu ir tik daudz...

This destruction of value is what makes weblogs so important. We want a world where global publishing is effortless. We want a world where you don't have to ask for help or permission to write out loud. However, when we get that world we face the paradox of oxygen and gold. Oxygen is more vital to human life than gold, but because air is abundant, oxygen is free. Weblogs make writing as abundant as air, with the same effect on price. Prior to the web, people paid for most of the words they read. Now, for a large and growing number of us, most of the words we read cost us nothing.

/Clay Shirky - Weblogs and the Mass Amateurization of Publishing/

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar agressor

2002. gada 24. oktobrī, plkst. 15:12

vot taa lcz, nevienam vairs neinteresee sitas. visi seko liidz notikumiem www.voina.ru un tv*net :)

Gravatar Vistu Zaglis

2002. gada 24. oktobrī, plkst. 18:55

Smieklīgi tas, ka voina.ru rakstītais ar laiku aizmirsīsies, bet ar šo te lūk citātu - nāksies sadzīvot, diemžēl, visu atlikušo mūžu!

Gravatar Smejmoon

2002. gada 24. oktobrī, plkst. 21:11

dazhreiz svariigaaka par infas pieejamiibu ir infas filtreeshana, bet to jau ueco teica 95 gadaa ..

Gravatar misame

2002. gada 25. oktobrī, plkst. 14:15

nu... vienīgi tas... ka brīžiem kvantitāte sāk aizstāt kvalitāti. līdz ar ko arī secinājums - 7reiz padomā, vienreiz nospied "submit" savā weblogā.

Gravatar laacz

2002. gada 25. oktobrī, plkst. 14:16

savā weblogā par kvalitāti domāt nav nepieciešams. pretējā gadījumā tas vairs nebūs savs weblogs.

Gravatar misame

2002. gada 25. oktobrī, plkst. 14:57

nez. man reizēm ir besis paskatītes atpakaļ un ieraudzīt malformētus teikumus, dīvainu komatu izvietojumu un tā. loģiski, ka lasītājam tas ir vēl grūtāk lasāms, jo viņš taču nezina to, ko es zināju, kad to rakstīju. plus vēl - tieši lai saglabātu sajūtu, ka tas ir mans weblogs - cenšamies izvairīties no rakstības stila, kāds ir citos weblogos [tipo laacz.lv etc]... bet nu, influence, protams, ir tāds mazs zvēriņš, kam patīk uzmākties. ;)