IMG ir bildeem

<rant> buutu rakushi virzienaa, kaa xml labaak atteelot .. vai izdomaajushi izmantot kaadu arii kaadu citu rendereeshanas modeli

shitaa xhtml padariishana nav lai tikai buutu pakaljsavietojamiiba ar html1.0?? </rant>

labi, ka izmeta tur daudzus citus arii vajadzeeu izmest

8.1. The abbr element 8.2. The acronym element 8.3. The address element 8.4. The blockquote element 8.6. The cite element 8.7. The code element 8.8. The dfn element 8.10. The em element 8.11. The heading elements 8.12. The kbd element 8.13. The line element 8.15. The pre element 8.16. The quote element 8.17. The samp element 8.20. The strong element 8.21. The var element

UN kas tev XSL nepatiik?

Munthon: XSL Tu mineeji pirmais :) Tad arii saki, kas nepatiik un kas patiik :p

citaats no tevis: buutu rakushi virzienaa, kaa xml labaak atteelot .. vai izdomaajushi izmantot kaadu arii kaadu citu rendereeshanas modeli

A bet ar xsl no xml-a var pashu vellu dabuut aaraa.

a kaada starpiiba starp XSL XML un XHTML

XML ir principaa pamataa visiem shiem.

XML specenee aprakstiits kas tas ttads tags ir un kas ir vinja atribuuti (nu taa vispeeriigs skaidrosjums man sanaaca)

A XSL ir xml -s kas domaats lai transformeetu citu xml

utt...

A par shito visu lietu var daudz uzzinaat tieshi www.w3.org

karoče - plēsties par to vai vajadzīgs strong vai bold tags, man liekas garām.

xsl tikai pārveido vienu tekstu par citu. šajā gadījienā par XHTML. (kas ir apakšklase XML)

un XHTML stāsta, kā to visu attēlot uz ekrāna. lūk šajā vietā tad nu nebūtu slikti pieķerties klāt. Kā attēlot uz ekrāna.

vai es kautko netā pateicu??

:P (c) 4 lcz

varbuut XML ir krutaaks par PHP bet palasot neko vinjaa nesapratu un pat piemeerus panjemot nekas neizdevaas

nea. XML datus apraksta. Taa nav servera puses pro. val. piemeeru gribi?

<koks> visaads musars <zars><ciczars></ciczars lapuSkaic="2"> </zars> visaads musars <zars></zars> </koks>

XML - struktureeti dati (teksta formaa) XHTML - pastaasts brouserim, kaa tos atteelot.

ne?

diemzheel nesapratu kaada vinjam jeega mekleet paHTML kodu mainiigo <koks> ?

PMB (pilniigi melna bilde)! :PPP

iiii. XML ir skaartotas info pierakstiishanas veids. Arii html,xhtml utt.. ja tos pareizi raksta ir XML-i

Smejmoon, nepareizi. Ideaalaa gadiijumaa (kaa tas domaats) - XHTML ir pirmais solis celjaa uz XML (2. versija laikam ir otrais solis:), lai atdaliitu izskatu no satura. So - dokumenta saturu aprakstam ar XHTML, izskatu ar CSS. Taada ir taa galvenaa ideja.

a kautkur kodaa tu nosaki kaads buus <koks> un kaads buus <ciczars> un ko noziimee lapuSkaic ????????? 8_veseljojies : es arii neko daudz

A es dzirdeeju taadu fiichu: XML-aa iegruuzh datus, peec tam tos ar xsl paarveido uz HTML un peec tam var izmantot arii css, lai defineetu stilu.

HTML ir miris. Tagad buus ljoti vienkaarshi. XML - strukturaali uzglabaat datus. HTML - dokumentus prieksh weba (starp citu, dalja parseru piesienas, ja nekorekti nesteeti logjuiskaas struktuuras elementi ieksh HTML) vai kaa cita. XSL ir stailshiiti XML'am, CSS - [X]HTML'am. XSL doma ir daudz plashaaka. Tas ir parseris. A CSS ir vizuaalaa renderinga defineetaajs.

aa skaidrs bet vaitad topashu ar PHP nevar izdariit? ja var tad laikam kaa plus tiek mineets ka PHP leenu apstraadaajas (piemeers laacz.lv/talk)

Munthon: taa nav fiicha, taa ir reaala dziive :)

procesor: nu visi tie xml-i un xsl-i arii diezgan bremzee:)

laacz: jaa, bet pac to esu maacijies tikai teorijaa. Paaris reizes gan ar XSL esu XML par PDF taisijis.

ok, samplis, kur es to izmantoju dziivee. skolai. nav pabeigts.

http://smejmoon.freezope.org/valoda.xml http://smejmoon.freezope.org/valoda.xsl http://smejmoon.freezope.org/valoda.css

a shito jau DC arii izmanto

Atljaushos izlikties stulbs, bet kas ir DC ?

vinjsh laikam domaa direct connect

I* kaads tu attapiigs

:( Neesu par to dzirdeejis. VAi vareetu paluut iisu skaidrojumu...

laikam bus jaapamaacaas bet vai vispaar ir veerts??? kura lapa taa stabilie iet uz xml ? nevis uz php

gigi... un pasaki man, ko/kur dc izmanto peec tavaam domaam?

manual.yo.lv

dc vinju izmanto lai noskaidrotu to ko tu gribi nokachaat un ko tu shaareesi kurus folderus

procesor neviena lapa nevar iet uz xml. Tie ir pliki dati. Lai gan xsl ir iespeejams veikt kaadu nelielu datu apstraadi, kuru vareetu nosaukt pat par mazu skriptinju.

m? kas ir "vinju"? xml? xsl? css? ghe

Munthon: dc ir piraatu softs, ko šie divi pirāti izmanto. es šodien noskaidroju. :P

procesors.: tajā linkā, ko es ieliku, lapa stabili iet uz xml+xsl+css. un nekāda php. ja uz Operas nerādās apsties ar sexplo.

I* pasties dc folderii noskaidrosi S* nee es jau apskatiiju un izraadas ir viss taa kaa es domaaju

nu nez .. var jau buut, ka HTML arii ir miris, tachu man kaut kaa liekas, ka tik driiz taa pa iistam jau nu vinsh nepazudiis .. vienkaarshi labi ja 1% no visiem cilveecinjiem ir tie aktiivie, kas ir ar mieru apguut kaut ko jaunu, pie tam, ja veel nav iistas skaidriibas, kaa un kas tur notiekas un nav piemeeru, kaa to visu vareetu dabuut gatavu .. kas attiecas uz HTML .. tad ir jau nenormaali liela baaze gan ar sliktiem, gan arii ar labiem piemeeriem, uz kaa vareetu balstiities ..

a kaada baaze ir XML iznjemot gatavu lapu peetiishana?

tak re' kur bāze - http://www.w3.org/TR/xhtml2/

tpfu, fkinais clipboard, i mean http://www.w3.org/XML/

jo vairaak lasu jo vairaak saprotu ka buus jaalasa vairaak

Aha. PAlasi, palasi. Peec kaada vis buus skaidrs, bet kad saaksi kaut ko dariit, saprtiisi, ka nekas nav skaidrs:)

es tikai no jusu textiem esmu iebraukusi ka <...> ir dizaas kaukaa kodesanas laikam saakums, un sameejais </...> savukaart nobeigums karoche es te lasu taa kaa saliidzinaajumam panjem sveshvalodaa kaadu graamatu piem lietuviski un kauko lasi kauko saproti, kautko pilniigi nee nu vot sitaa man ir :PPPP (p.s. ko lai dara ja es esmu taada laame) :)

Maacies zakjiit:)

8_veseljojies hei tad meees vareetu kopaa maaciities

a kur var maaciities? :P ar domu nesuutiet mani luucu gudraas skolaas :PPP

laikam pa webu buus jaamekleebet viss ko es maacos ir www.skriveri.lv/materiali

eu. var kaads mulkim paliidzeet vai nee? man gribaas uztaisiit cvs repository kaut kur par briivu. cik es saprotu, tad tas ir kaut kaads ļuļix vai kā viņ tur sauc ar kuru viegli organizēt grupu darbu pie viena programmejama gabala. es nekur nevaru internetaa atrasts cvs prieksh riktiigiem windows draugiem. pat tas wincvs ir tikai advanceti uzrakstits, ka es nesaprotu neko - ne kads serveris vajadzigs, ne ko es iisti vareeshu dariit , neko nesaprotu. kaa juus ierubiijaaties tai visaa? VIENU GAN ES ZINU - TAS IR TIESI TAS KO MAN VAJAG. Luudzu paliidziet. paldies

let mii spiik a vail, tuu. Procesors - tu iri paarpratis probleemu. Visaa pilniibaa. XML, XHTML ir specifikaacijas - kaa taisiit lietas. Protokola apraksts. Protokolu var implementeet un izmantot, kur vien veelies. Varbuut datu nodoshanai paar tiiklu, varbuut TV programmas aprakstiishanai un iesuutiishanai TV programmu managementa sisteemaa (esmu redzeejis taadu lietojumu arii). XML nav programmeeshanas valoda, taapat kaa arii HTML nav programmeeshanas valoda. Taapeec jautaajums, kas krutaaks, PHP vai XML ir galiigi garaam. Jo PHP toties - ir programmeeshanas valoda. Vieniigais jautaajums vareetu buut - kaa demonstreet datus ir pareizaak - ar XSL transformaaciju HTML failam, vai ar PHP gjenereetu HTML/XHTML dokumentu. Un sheit nu atbilde ir, ka tas atkariigs no situaacijas. XSL transformaacijas veic klienta puse (aka tavs dators), kas noziimee darba slodzes paarneshanu no servera uz klientu, paliek vieniigi tiikla noslodze. Un tas buutu tiiri ok, ja to datu ir pietiekami nedaudz (bet ja daudz, tad sanaak nogruziit tiiklu). Piemeeram - ja tev ir vajadziigi ikdienaa valuutas kursi, tad tu, protams, vari aiziet uz (http://www.bank.lv/lat/main/finfo/notvalkur/) un paskatiities, jo vizuaali vinji ir saformateeti diezgan lasaami. Turpretim, ja tu gribeesi shos valuutas kursus izmantot savaa maajas lapinjaa, vai, veel trakaak, kaut kaadaa savaa sisteemaa, kurai vajadziigi valuutas kursi, tad vieglaak buus tos apstraadaat, njemot xml versiju (http://www.bank.lv/vk/xml.xml). Taatad - sheit mees njemam datus no bank.lv servera, uzrakstaam pashi savu transformaaciju (un to jau var briivi dariit ar XSL, PHP, ASP, vienalga ko, ka tik maak lasiit un rakstiit) un raadaam saviem klientiem. Sorry, laacz, par tik garu komentu, bet nu... savajadzeejaas.

Savukaart par XHTML2 speceni... a kas tad buus <img> vietaa? Izmantosim shim noluukam <object> vai ko?

ok. atradu atbildi. tieshaam taa arii buus, ka turpmaak tikai <object> ;) <object data="TheEarth.gif" type="image/gif">

ok. atradu atbildi. tieshaam taa arii buus, ka turpmaak tikai <object> ;) <object data="TheEarth.gif" type="image/gif">

nez, <img> škita ērtāks. bet nu pierod jau pie visa...

BTW, jau tagad var embedot objektus :) moš jāsāk laicīgi? :)

a priekš kam, laa?

lcz: ko par <object> objektu saka visi shitie Operas, Mozillas, Phoneixi, Lynxi un kas tur nu veel?

2 Smejmoon: par tiem izmetamajiem tagiem. achumeli shtoli? un kaa luudzu mees formateesim textu? vai varbuut juus kontextuaalam izceelumam joprojaam lietojat <B></B>? Shie taa saucamie ''fraazes elementi" pieshkir tekstam struktuuru. Un kaartiibu miil visi. arii tie kas par to neko nezin un tie kas saka ka nemiil.

infernal, nu - jaaseko liidzi standratiem :) misame: nez, IE neatbalsta :D

jaa, smejmoon, nepiekrītu tev. šādi tagi ir vajadzīgi un palīdz. un ir nepieciešami, tiesa, ne vienmēr izdodas tos atcerēties un izmantot :/

laa, bet embed jau nau nekāds standarts takš, ne? nu vismz pagaidām

infernal, embed nee, bet OBJECT ir :)

nu bet es par embed prasīju 'priekškam' :)

es taksh neteicu 'embed' :) es teicu 'embedot', kas ir anglicisms, nevis elementa nosaukums :)

2 ob: bet neviens jau <b> netaisaas mest aaraa. Metiis aaraa <strong>, un tas tad peec buutiibas ir sinoniims <b> ... jeb vai nee? Vismaz Mrakosofts saka, ka taa ir, jo vinji abi "Renders text in bold. "

misame, neiet runa par vizuaalo atteeloshanu. metiis aaraa <B> (kas jau ir obsolete), kuru aizvietos ar <STRONG> - shii taga jeega nav ieboldot tekstu, bet pastiprinaat. a kaa to pastiprinaajumu atteelos paarluuks, lai domaa pats paarluuks. kaut vai lieliem zaljiem burtiem.

lcz: ouk. likshu visur <span class="bold">texc</span> :))))

ehh .. beigaas aizies liidz liiimenim, ka lai dabuutu tekstu vienkaarshi bold, vaidzees rakstiit kaadas paaris A4 lapas ;))

misame, nu pag. ja tu boldee tekstu, tu jamo gribi izcelt, ja gribi izcelt, raksti <strong>. jamam jau nav obligaati jaabuut boldaa, lai izceltos. var taksh buut arii sarkans.

lcz: neenu, man taksh nav zheel, es ir ar mieru rakstiit arii strong. es tik nesaprotu, kaapeec nevareeja atstaat to pashu nosaukumu "<b>", jo tas ir

1. iisaaks
2. pierastaaks
3. HTML specenee tikpat sen, taapeec <strong> nav nekaadu priekshrociibu :))) Vismaz prieksh backward compatibility vinji tiks atstaati, jaacer?

nu, pierasti ir arii leijautus ar tabulaam taisiit, checkot lapas arii ar netskeipu ceturto, un izmantot java apletus...

hmmm. kaa izskataas, paskatoties shiis lapas sourci, pierasti ir arii visus hyperlinkus rakstiit absoluutajaas adresees :))) [....<a href="http://laacz.lv/comments/?id=948&c=9755#c9755" style="....>]

misame, nea, man URL parserīts tā dara. nezinu, kāpēc tā esmu uztaisījis :P

Laacz: kas Tev ir pret javas apletiem? Manuprat labakais, kas var b`ut!

un kas tiek piedaavaats vietaa? flash? DHTML?

ant: nu, appleti ir dependanti no taa, vai uz taas mashiinas ir vispaar JVM, kaadas firmas JVM ir uzlikts utt... jaa, dhtml rullee.. ;) [http://www.dansteinman.com/dynduo/demos/tetris/]

ant, a 99% gadījumu jamie tiek izmantoti nevietā - padara lapu smagu, nereti karinošu pārlūku un visādi citādi nelietojamu. java aplets labi noder, lai paraditu savu zinatnisko petijumu rezultatus, vai ko tml. ka ari - java savu laiku ir nokavejusi.

Nepiekriitu. Java veel joprojaam tikai ieskrienas:)

Ir taksh apleti, servleti, jsp utt.. Tiek veidoti web serveri, aplikaaciju serveri. Mobiilajiem tagad arii ira JVM iekshaa. UN es nezinu nevienu citu tik struktureetu valodu kaa Java.

Pag pag, mēs te tagad runājam par Java kā client-side appleti ieksh web'a. Un te nu gan Java jau sen kā ir mirusi.

NU shai gadijumaa var mieriigi pamociities ar JavaScript. DHTML iespeejas ir diezgan plashas.

Vai varbūt ne HTML'isku skaistumu atstāt Flash, Shockwave?

2 Munthon: nu, neviens jau nesaka, ka Java ir dead ;) Runa ir par to, ka vajadzeeja agraak vinjai webaa paraadiities.

java leenu straadaa un veel java ir jaapieinstalee liidz ar to vairaak briivas vietas vajag uz hdd un caur javu var uz pc atnaakt daudz s

2 procesors. Jaa, java straadaa leenu, bet cik es zinu, tad muusdienaas servakus uz 486 baazes vairs neveido:) Issteniibaa vairaak rama taa rij. Vietu taa arii aiznjem, bet iespeejas tad tai ir vairaak. (saliidzinot apache webServer + PHP ar jakatra Tomcat) Bet par droshiibu Javaa ir smagi padomaac, taa kaa nestaasti te jokus.

to: procesors. tu pats saproti, ko sarakstīji?

to Munthon. par to javas leenumu. labaak buutu teikt: daudzi nemaak pareizi laist javas programmas. ir tachu JIT kompilaatori utt.

a kaa ir, cilveeki ir tikushi galaa ar Garbage Collectora probleemu? Cik atceros, pirms ne ljoti daudziem gadiem bija taa, ka vinja iesleegshanaas briidis bija labi manaams kaa 'visa mashiina nedaudz saak iebremzeet':)

:) Taa ir smaga probleema. UZ servaka es to nejuutu, bet editors man ir arii uz Javas, un tas nav nekaads mazais. Taa kaa sanaak uz apmeeram 2 min man ir paatraukums:)

Hmm...imho, ja <strong> nosaka to, ka teksts jaaizcelj, tad <b> ir drusku specifiskaaks- tas noraada, kaa teksts tiks izcelts. Shai gadiijumaa- paraadiisies trekniem burtiem. Tad kaapeec shis jaamet laukaa? Karoch, me nekaa nesaprot:P

nu ok, ja veel par toppic.

es piekrītu, ka XHTML specifikaacijaas var rakstiit <mobilais></mobiilais> <darba tel></darba tel> ar domu, ka shii infa atshkjiraas.

un ir labi, ka izmet dubleeshanos, kaa <b> <strong>..

tikai man patiktu, ka vinji atstaatu nedaudzas komandas/tagus, bet piestraadaatu pie taa, lai ar esoshajiem vareetu elegantaak un preciizaak atteelot.

savaadaak, peec CSS2 smukumiem, tas XHTML2 liekas tikai obscurisms.

<span style ="voice: soft">HTML attieciibas ar browseriem sako, pie taa arii dereetu piestraadaat.</span>

Nu ok. Bet ar <strong> sanaak, ka paarluks izcelj tekstu kaa vien vinjam ienaak praataa. Vai arii ne?

2 omeega: jaa, uztaisa mirgojoshu un <h1> izmeeraa :)))))))))))))))))))))))))))

misame--->:)))))))))). Savdabiigs teu tas paarluks, teikshu:P

omeega, ljoti vienkaarshi: HTML nenosaka kaa izskatiisies lapa. so, B tags to dara. jamais neatbilst HTML saakotneejai idejai. znachit jaamet aara. lietojiet CSS, vechi.

Smejmoon, nu pag. Juus tieshaam visi neesat lietas kursaa? XHTML ir kontents. Tas ir kontents, ar kura noformeeshanu nodarbojas CSS. XHTML vispaar nav nekaada sakara ar noformeeshanu. Izskatu. Vizuaalo pievilciibu. Vai taas truukumu. Use mo-fo CSS, ya know?

laa: nu, me driikst oficiaali vairs nebuut kursaa, jo straadaaju pavisam citaa virzienaa. cita lieta, ka tas mani veel joprojaam interesee ;)))

Nja. Nu sapratu jau sapratu. 1-ais xhtml bauslis- teu nebuus lapas izskatu ietekmeet.

(es te to pashu saistiibu atrunu, ko misame 14:02)

laacz nu tad paskaidro, kaapeec ir jaadefinee kontents kaa

8.3. The address element 8.4. The blockquote element 8.6. The cite element 8.7. The code element 8.8. The dfn element 8.10. The em element 8.11. The heading elements 8.12. The kbd element 8.13. The line element 8.15. The pre element 8.16. The quote element 8.17. The samp element 8.20. The strong element 8.21. The var element

un kaa strong un pre ir kontents?

man jau izskataas, ka tas ir kontenta un atteelojuma sajukums. sorry. bet paldiesinj, muusdienaas katrs var defineet savu dokumentu tipu un aprakstu.

un kapeec nevareetu buut kontents, kaa <mobilais> <e-pasts> un <matukraasa> ??

Smejmoon, tas ir aizspriedums, jo visiem liekas, ka STRONG ir tas pats, kas B (bold).

Par kontenta definiicijaam ir vienkaarshi - aprakstus katram no shiem elementiem vari atrast teitan: http://www.w3.org/TR/xhtml2/mod-text.html#s_textmodule

mobilais, epasts, u.t.t. nav universalizeeti. ir taada lieta, kaa teksta dokumenta struktuura, ko atteelot ir saukts paliikaa XHTML. teksts sastaav no shiem elementiem, kuros var ierakstiiteis praktiski jebkursh cits apakshelements.

iet runa par teksta sastaavdaljaam, kuraam ir semantiskaa doma atshkjiriiga, nevis par shaadiem speciaaliem tekstiem.

e-pasts ir tas pats links, kas ir teksta sastaavdalja, tu to vari likt kaut hedingaa. mobilais ietilpst pie addr, matukraasa vispaar ir sveshkjermenis :)

te viss saruns grozaas ap B un Strong es jau driz saksu kauko rubiit :PPP

nu ok, par bold un strong tev ir taisnība .. <B> ir no tipogrāfijas. šito argumentu noņemam.

un vispār nah, par to XHTML uztraukties.. manuprāt jālieto kāds saprātīgs subsets. i usio.

-> 8 : nu iedomājies, ka tipogrāfijā vīri eļļainām rokām strīdās vai labāk uz plates burtus kārtot horizontāli vai vertikāli .. bet pa to laiku kaķis staigā pa platēm ... nu apmēram tā te notiek :P

Smejmoon, XHTML pats ir subsets:) Paareejais (deriveetais) viss ir XHTML modulji (jamais ir taisiits peec modularitaates idejas). Un tas (vai arii HTML, XHTML 1) tev buus jaalieto, lai vareetu conformeeties ar paarluukiem (pat par standartiem vari aizmirst). Pie kam, uzskatu, ka XHTML 2 ir pietiekami lielaa saakumstadijaa, lai vareetu runaat par taa reaalu implementaaciju, kur nu veel izmantoshanu dziivee. Domaaju, ka paies paaris (vairāk, gan jau ka) gadu, pirms parādīsies pirmie saiti ieksh XHTML2.

Uz doto brīdi aktuāli ir CSS Level 1 (labāk CSS2) un XHTML 1.0.

taatad veelreiz peeec definiicijas STRONG indicee Stronger emphasis, EM - emphasis. Elements PRE tieshaam ir izmetams jo attiecaas tiekai uz vizuaalajiem broseriem un nekaadi neietekmee dokumenta struktuuru.

Noshaushu to cilveeku kas izdomaaja triku ar tabulaam izkaartojumiem. Shkiet tuvaakie gadi paies ciinjaa par sen aizmirstaam patiesiibaam.

Pie diskusijas par Java: Client-side: never(!!!), Server-side: vareetu buut jauns leeciens. Jaa ir vajadziigs diezgan monstrozs serveris bet smejaties vai raudat - tas ir LEETAAK kaa developeet kreisas servera aplikaacijas uz nearko nesavietojamaam platformaam.

nu ta beidzot esam +- vienojušies..

lūdzu nākošo lekciju tautai par tēmu "unicode" :)

vēl viens jautājums:

kā Tev liekas, pie kā standartu komisijām vajadzētu visvairāk strādāt, lai uzlabotu Tava darba kvalitāti?

2 !ob. Gudras domas. Varbuut labaaks varianc ir klientam flash a uz servera java. NEesu nekad shito meegjinaajis. Un pat nezinu vai tas iespeejams. Kaadas ir juusu domas?

2 Munthon: bet protams miiljo cilveek. paskaties ar ko Macromedia nodarbojas peedeejos meeneshos. man personiigi kaa eest vajadziigs Java progammeetaajs ilgstoshai sadarbiibai. veeelams sievieshu dzimuma ljoti ilsgstoshai sadarbiibai.

:) NU tad meklee vesels sivieshu dzimtes koderi. Gruuti taadas atrast:)

!ob: paldies par skaidrojumiem :)

!ob ... paies kaads laiks, kameer tu taadu atradiisi. Es laikam zinu kaadas divas ieksh .lv ;)))

2 misame: taatad palikusi viena vieniiba .lv zonaa. Otra seezh man pretii un ir tikko preceejusies.

2Ob: Anna[FN] ir preceejusies? Vai arii Kat (www.kat.lv) ir preceejusies?

misame, es zinu veel vienu ;)

kas tas ir, visiem baigi gribas tikt statistikaa uz augshu, a?

2sklp: ok. nu, tad ir 3 ;) Nu, varbuut 5. Vai 10. Bet nu vienalga \m/ web viiru \m/ ir daudz vairaak eniivej :) Nee, negribas tikt statistikaa uz augshu. Kas ir statistika? :PPPP

Anna ir preceejusies, pretim ob! seezh rediiss, kas arii ir preceejusies. Savukaart kat ir preceejusies ar savu trusiiti :)

nu vai zi ;p //a kaapeec mani pie programmetaaju rindaam pieskaita, to nu es toch nesaprotu..

kat, hvz. nezinu, kaapeec rediisu pieskaita programmeetaaju rindaam. to arii nesaprotu. nu vispaar, kaapeec mani pie taam pieskaita laikam ir vieniigais, ko tagad no shitaas komentu guuzmas saprotu :)

eu kas ir nevajag aiz muguras aprunaat ja

rediiss, ausis svilst?

vajag vajag ;)

xhtml, css, bla bla bla.... a glavnoje - eto pcholi!

ja bite tev pagriezh muguru tas nebuut veel nenoziimee, ka saruna ir beigusies

/me no pieredzes var pateikt, ka jauniibaa arii domaaju, ka pcholi ir galvenais. tad atklaaju, ka medus nemaz nav tik garshiigs. un ka ir arii svariigaakas lietas par biteem :)

a tas nav offtopiks gadjumaa? :D

eee sievietes?

nee css =)

muahaa ha ha ha bingo rediiss

nuja. galvenais jau ir

[...] it's called obsessions php sessions [...]

(c) suede

nu negluzhi, modificeets suede by meeeeeeeeeeeee

by meeeee, starp citu, aabols. tev pat praataa taadas gjenialitaates nebuutu ienaakushas. tu uz php neesi uz tu. pat uz juus neesi. tu esi uz php ar vinji.

tas nozīmē 5dienas īsais relativitātes šovs :D

ok. me nezinaaja par rediisa beediigo likteni. (vajadzeeja vispaar gan zinaat, jo taksh tepat jau bija tas, kad laacz mekleeja to uzvalcinju) ... nu... jaa.

a zato es ar suede uz tu. ja saprati, aizejam aiz lenjkja ko a?

a kas, tu baidies ar maniim par to parunaat te, visu koleegju klaatienee? visu laacz.lv apmekleetaaju acu priekshaa?!

Aabols ar PHP ir uz vinji .. laacz, taas beibes nav offtopiks? vajadzeeja buut 2 piccu eedaajiem :P

parasti jau viirieshiem izsaka liidzjuutiibas sakaraa ar padoshanos guustaa... sievietes savukaart apsveic

/me kaa iisc viiriec iestaajas par dzimumu vienliidziibu :DDDd

nu jaa... bet es taksh esmu sievieshu dzimuma paarstaave, taa ka mani ir jaasveic!

nu tipa jaasaka nevis ' rediisa beediigais liktenis', bet 'rediisa lielaa laime' :D

absoluuti nestrukturizeeta diskusija par XHTML. piedaavaaju izmest.

rediisa lielaa laime ir kodeet CSS, HTML un citas shaadas lietas :)

ob!, tas ir uzskataams piemeers, pie kaa var novest nestrukturizeets HTML (pie kaa tas jav ir novedis). taa teikt - liidziibaas.

a juus pashi saakaat :P

jaa jaa man jau arii taas cidonijas patiik

4+2 = 3!

Eu, jūs čatotāj,i ejiet ka nu uz delfiem!!

:P

:)

jaa. palasiet shii faila sourci, tad sapratiisiet, cik struktureets ir html :))

laikam jādomā par plaintext versijas taisīšanu komentiem :)

eu semjon, a tu te neregulee laacha rotalju istabaa ja?

kur semjons? kaads semjons? /me namana :/

lcz: super buutu. Zhetonu dabuutu!

laacz viss ir shtokos. man tikai slikta redze - nevaru salasiit sarezhgjiitus vaardus

rediiss: piemeeram, poliuretaanretusha?

</body> </html>

Semjon, luudzu neregulee! Klausi rediisu :P

"Jus ka nezinot ka reik gyvenime daryti? Tik prie kompo sedet? Joma jo. Siulau visiems gydytis alkoholiu, mergaitemis ir cigaretemis. Sekmes. aciu"

esi mierīgs smejmoon, es tevi nebijush sapratush.

smejmoon, man liekas i ar visu tevis mineeto tu shitos tipus neizaarsteesi - taapat jau žūpas un pīpmaņi, kur nu veel vairaak, bet tik un taa kodieree...

aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa (sausmas :PPP)

jibitvai.. šito spamu

galiig garaam ka tik gara diskusija. dazhi cilveki man te patiesham labus ieteikumus deva un man bija jalasaas cauri shitiem tuukstoshiem zinju.

paldies smejmoon par savaam lapaam tur es noskatiijos ka encoding jaaraksa windows-1257, paldies karlos par CVS - es biju cereejis ka veel bez sourceforge.net ir kaut kas mulkiem tuvaaks, bet ja tu nekaa cita nemineeju, dodos nu uz sourceforge.net un pierakstos.

paldies tiem dazhiem kas dazhos vardos pateica kas ir xml. es tikko peec www.w3schools.com pamaciibaam uztaisiiiju savu pirmo xml dokji un veel iemaaciijos xsl rakstit transformacijas.

nepaldies tiem kas te muldeeja par siikumiem, piemeram par depreceetajiem tagiem un par to kaa kuru sauc. vispaar no shitaa var atlasit desmit komentarus a parejie komentari ar piecu minuushu vertibu.

laaceen, mosh varetu arhiivaa, lai visu neglabatu dzeest to spamu laukaa un glabat vertigos komentus , kuros ir kadi linki? tad te buutu arii lapai kaada saturiska jeega :)

jb4, shai lapai anyway nav nekaadas jeegas, so teik it iizii

imho ja laacz savu lapu paarveerstu par xml xhtml xsl utml (peedeejaa nav valoda, tas ir etc, dazhaas ziemelju valodaas arii osv) forumu, es to iznjemtu no saviem feivoritiem, un kas veel vairaak - apmekleetu tikai tad, kad tieshaam vajadzeetu...

oukei, ai vill tik zis iizii.

nu labi. kaa velies - dazreiz sitai lapai rodu jeegu (tikai dazreiz). tagad meeginaashu rast tajaa jeegu un uzdoshu jautaajienu.

es tagad meeginu valideet savu parastako lapu uz w3c css validatora a ziniet ko vinsh saka? vinjam unicodee seivotas lapas nepatiik! izmekleejos visu internetu un nezinu ko darit.

lieta taada ka panemu to savu izmeginajumu lapu noseivoju ar encodingu ISO tiri piri - viss ok, css validacija vienkarshi priimaa. a mana lapa pilna ar suudiem ??? ?? un ??? un ??? .

Skiet mani vieniigie beedu braalji unicode jautaajumos ir kjiinieshi un tad vinji nu par unicode lietaam sarakstiijushi simtiem padomu. viss jau buutu ok, ja vien to kiinieshu valodu kaut kad buutu pamaacijies...

vai kads zina kapec tas smirdigais validators nemiil unicode? kaa var to apiet? tas tomeer ir dikti kruta ka apakshaa lapai staav CSS VALIDATED! :)))))

ak jaa un pashaas beigas gribu izraudaties. s3rv3ris.lv pamira pirms stundas. kaads vinju atdziivinaas? man nepatiik uz locaaalaa visu testeet - tas pilniigi neinteresanti :((((((((((((( tur i spokam lapele, i man i citiem. kaa tas notiekaas?

sklp man skiet tu vel neesi sapratis kas tie joki [xml,xsl,xhtml] taadi ira :) [es gan tikko bikin sapratu :)) un tapec atkal rakstu :))) ]

vispaar ieksh taa ko teicu nebiju nekaadaa zinjaa domaajis lai laacis paartaisa lapu ieksh shiim jaunajaam lietinjaam.

bet par tiem zveriem. XML vispaar pec butibas ir informacijas uzglabashanas kaartiiba un tu te viziteedams, IESPEEJAMS, nemaz nezinaatu ka komenti glabaajas ieksh XML. Kapec 'iespeejams'? Taapeec, ka var uztaiisit php (vienalga kuraa servera puses zveeraa) parseri kas nolasiis info no XML un paraadiis te smuku ........ (otrs variants - tu pamaniisi ka te ir XML, tad ja buus lietots XSL un tad to varees pamaniit spiezhot View Source)

un tagad par to kas ir daudzpunktes vietaa (divas rindinas augstaak):

paraadiis te smuku XHTML vai arii veco stulbo HTML ;) ko tu arii vareesi just tikai un vieniigi skatoties sorci. [ Iznemot gadiijumu kad tavaas rokaas ir vecs stulbs paarluuks kas nejeedz XHTML :))) ]

Ja laacz visu te paartaisiis uz XHTML, tad katraa zinjaa tev (sklp) no Bukmarkiem un Feivoritiem vinju noteikti nevadzees dzeest, bet kaa jau teicu, man tur to komentu rakstot nebija doma aicinat visu uz eks un eich tehnologijaam parakstiit . vienkarshi misanderstendings.

jb4, unicodee tu tekstu ieksh dokjiem vari rakstiit cik veelies, galvenais noraadi encodingu, tachu viss dokuments nedrikst buut unicodee, ato paseris ierauga dokumentu tupa < h t m l > < h e a d >, kur speisi ir 0 simboli (laikam). tb, html daljai jaabuut ANSI enkodingaa.

jb4, es ljoti labi zinu gan kas ir xml, gan xsl, bet doma bija taada - ja laacz saaks rakstiit tikai un vieniigi par visiem shitajiem, un paarveertiis savu lapu par xml apsprieshanas forumu, nu ta es te iegriesziishos tikai tad, kad baigi spiediis un vajadzees paliidziibu kodeejos

a kaa var dabuut atsevishkas dokumenta daljas vienaa encodingaa un citas citaa? vieniigais ko es maaku ir save as + noraadu encoding. sklp: piedoshan. misanderstendings no manas puses.

UTF- (8, 16, 32, ...) ir savietojami ar ANSII, ar domu

ja utf-16 katrai ziimei atveeleeti 2 baiti, tad pirmais var mieriigi buut no ANSII (bljin, neatstaaj doma, ka akroniims nepareizs), taadejaadi ja tu raksti shajaa 7bitu (8bitu) kodeeshanas tabulaa, tad tas ir arii UTF-32.

taksh .. shodien laikam mezhgje meelaas. taatad

http://www.unicode.org http://google.com

kīwõc: UTF unicode XML encoding

:)

ansi un ascii - taapeec arii tevi neatstaaj shii doma

lasiit luudzu ASCII :P to ko tur laacis par ansi runaa, tur vinsh meegjina sapuudereet smadzenes vai sabaazt batonus ausiiis

:P