← Uz sākumu

Un tikai viens solis...

2003. gada 20. janvārī, 1 komentārs

Brīžiem man liekas, ka Holivuda uzspiež savus stereotipus par to, kādām jābūt filmām, kuras pelna apkrānoti daudz naudas. Nevis ļauj skatītājam izvēlēties, ko skatīties. Un te nu pat reklāma vai tās trūkums nespēlē lielu lomu. Skatītājs ir pakļauts lielo ASV kinokompāniju radītajai filmu klasifikācijai un tai dažādībai, kādu pieļauj tās pašas ASV kinokompānijas.

Un režisoram paliek maza vietiņa uz maza ķeblīša ar stulbiem aktieriem un izvarotu scenāriju. Gaismotājs gaismo, operators operē, aktieri citē, grimma mākslinieki drasē. Visi zin, kas viņiem jādara.

Un ik pa brīdim režisors noauro jau sev noriebušās frāzes action un cut garā. Skumji paskatās scenārijā, paverās aktieros, tie paskatās scenārijā, pamāj ar galvu un spēlē iepriekšējās 13 filmās atstrādātās kustības, frāzes un automašīnu sprādzienus.

Un skatītājs lielā kinoteātrī, mīkstā krēslā, stūķējot sevī iekšā iknedēļas popkorna devas pēdējos kilogramus, paskatās un nodomā pie sevis — pizdohennā filma. Nez, kas režisors? Kas spēlēja? Kā jamo vispār sauca? Un viņam ir vienalga. Jo viņam neko neizteiks ne režisora vārds, nedz aktieru vārdi un kur nu vēl filmas nosaukums.

Pārspīlējums, protams. Apokaliptiskas filmas tiek uzņemtas postapokaliptiskā gaisotnē :)

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt