Stāvu es pie duravām, bet uz pakāpieniem atrodas sieviete, kura vāvuļo ar savu draudzeni. Protams, pienākot manai kārtai pamest šī viesmīlīgā trolejbusa divtik viesnmīlīgās telpas (jo ārā auksts un vējains), tiek uzdots viens vienīgs jautājums:

— Jūs takš nekāpsit, vai ne?

Uz ko sieviete atbild ļoti mulsinoši:

— Ja pierunāsiet, tad kāpšu.

Šo dialogu neturpināju, ibo nācās jau slīdēt ārā no trolejbusa un doties uz darbu. Visā visumā, šī garā saruna pierāda to, ka cilvēku fantāzija ir neizmērojama.