← Uz sākumu

Neskatoties ne uz ko

2004. gada 6. janvārī, 6 komentāri

Tomēr diktiņ zimpatiski ir no rīta īsi pirms septiņiem doties pa praktiski nenomīdītu un pilnīgi tukšu piesnigušu ielu Daugavas krastā, kura ir izgaismota ar retām laternām, vērties sniegošā laika apstāklī un ik pa laikam sajust, kā uz deguna izkūst kārtējā sniegpārsliņa.

✉️ Tev ir iespēja saņemt neregulāru e-pastu no manis ar visu, kas notiek blogā. Laiku pa laikam. No manis. Personīgi Tev. Tavs e-pasts ir svēts. Citiem nedošu, varēsi atrakstīties kad vien ienāk prātā. Pieraksties te un gaidi. Nerakstu bieži. Ja nezini, kas es par piparu, pirms paraksties - palasi citus rakstus.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar kugis

2004. gada 6. janvārī, plkst. 07:31

Labrīt! Lai ellīgi veiksmīga diena!

Gravatar Junda

2004. gada 6. janvārī, plkst. 08:24

Labi iesaakusies diena. Cerēsim, ka tā arī noturēsies :) kugi, Tev īpašais labrīts! :)

Gravatar agressor

2004. gada 6. janvārī, plkst. 08:31

this is so sweet :))

Gravatar Delf

2004. gada 6. janvārī, plkst. 12:25

izskatas ka laacz palicis dikti nu romatisks

Gravatar W-Lash

2004. gada 8. janvārī, plkst. 12:53

Tas tomēr ir tizli. Kopš es mācos augstskolā, man no rīta ir jāceļas 6.50 (senāk cēlos 8.30) un vēl pusstundu jābrauc ar 2 transportiem uz RTU. Diezkas nav. Un ja vēl ir lijis un peļķes... Prieks, kur tu rodies!