Mazs stāsts iz dzīves. Sarunājas viens angliski ar akcentu runājošs tēls (A) un viens latviski (L). Sarunas tēma ir saistīta ar weblapu struktūru.

Vairākas reizes sarunas laikā A izmet frāzes ef ei kjū. L vairākkārtīgi brīnās, bet, kautrēdamies jautāt, kas ar to ir domāts, noraksta uz akcenta īpatnībām un noignorē.

Kad piektajā reizē šī maģiskā frāze tiek pieminēta, L sejā atiežas smaids, viņš viss iedegas kā kilovatīga spuldzīte un jautri noziņo: Aaargh, i got it! Fakjū?

Līdz brīdim, kamēr L nepaskaidroja, ka ar fakjū ir domāts nesaprastais ef ei kjū (FAQ), A mazliet nesaprašanā uzmeta lūpu.