Kā sakrāt naudu un kā nesaskumt bez tās.

Naudas krāšana vienmēr ir bijusi grūta padarīšana. Lai cik tu krātu, attopies, ka neko neesi sakrājis vai arī ar laiku aizmirsti krāt :) Tāpēc tiek izmantota metode, kura man (un ne tikai man, cik zinu), lai cik tas dīvaini nebūtu, strādā. Ļoti vienkārši - tiklīdz makā parādās kāda monēta ar piecdesmit santīmu nominālu, tā tiek ievietota kādā citā vietā, no kuras nauda netiek ņemta. Krājkasītē, slepenā kabatiņā, whatever. Un izdodas ;) Ar laiku sakrājas...

Otrā metode būs savā ziņā antidepresants. Ja kāds sūdzās par to, ka nav naudas, sakām, lai šis cilvēks paceļ gaisā labo roku. Paši arī izpildam savus norādījumus. Kad tas izdarīts, sakām lai paceļ arī kreiso. Darām to pašu. Tad saķeram galvu un noskaitām maģisko formulu: "Rokas ir? Galva ir? Nopelnīsim!"