Kvaziposts
Nu nenocietos padalīties neizmērojamajā priekā, ka vismaz lielākā daļa datu nekur nav pazudusi...
Izrādās, ka hardware RAID (mirror) tomēt nepalīdz gadījumos, ja nomirst viens no diviem cietajiem diskiem :) Teiksim tā - dotajā brīdī izskatās, ka viens (paldies dievam NE source disks) no spogulī esošajiem diskiem vienā brīdī vienkārši aizmidzis, kā rezultātā, nabaga linuksis, provējot kauč ko ierakstīt, ir atstiepies.
Izslēdzot/ieslēdzot kasti, RAID BIOSs saka, ka vot ir problēma ar RAIDU, ibo tas ir salīcis.
Tad nu izņemam disku, ieliekam atpakaļ, RAID BIOSs saka, ka nu viss ir bumbās. Linuksis, protams, saka, ka viss ir slikti. Nu, ko, rebuildojam RAID masīvu iekš to BIOSu. Pēc laika pārlādējam pickasteserveri (<g>).
Linuxis savukārt pieprasa reiserfsck --rebuild-tree
. Darām. Paiet laiciņš, viš tur padzēš, pakoriģē, u.t.t.
Rebūts. Kaste tiešām ielādējas!!!
Un, kas dīvaini, strādā :) Taču, rodas nākamās problēmas. Viens no būtiskākajiem failiem - Cyrus mailboxes.db
nehavo pareizu maģisko sākumu. Fiksi uzdibājam skripteli, kurš no direktoriju struktūras uztaisa man nepieciešamo teksta failu, kuru pēcāk var ieimportēt ar ctl_mboxlist
:
TAB=`echo -e \\\t`
cd /var/spool/imap/user
find . -type d | grep ./ |
sed -e "s/\.\///" |
sed -e "s/\//\./g" |
sed -e "s/\([a-z]*\)\(.*\)/user\.\1\2${TAB}
default${TAB}\1${TAB}lrswipcda${TAB}
cyrus${TAB}lrswipcda${TAB}/"
# Pēdējās trīs rindiņas patiesībā ir viena rinda :)
Tālāk jau elementāri nokonvertējam to uz mailboxes.db
: /usr/lib/cyrus/ctl_mboxlist -u -f /var/imap/mailboxes.db <mailboxes.txt
Viss it kā ir OK. Taču, izrādās, ka folderiem vēl owneršips ir dibinā. Fiksi uzducinām PHP skripteli. Pie kam, izrādījās, ka arī quotas ir nokritušas, kā rezultātā, saliekam defaultās un tad veicam izmaiņas tiem, kuriem tās bijušas lielākas (quotu izmaiņas tiek logotas iekš DB).
Un tagad atliek tāds viens sīkums, kā gaidīt to cilvēku zvanus, kuriem pastkastītes būs nobrukušas (lost direktoriju skaits ir 173, tad nu kā minimums tik pat varētu būt tādu lietotāju).
Frukts
2004. gada 30. augustā, plkst. 09:57
Nu baac! Taa iegruziiji pirmdienas riitaa! :)
Smilgs
2004. gada 30. augustā, plkst. 09:58
Nu nez, man ar viens disks atdeva galus ar Hardware RAID. Un neko, ieliku citu disku (2x lielaaku) un shis visu rebuildoja kaa naakas, peec tam nomainiiju arii otru disku uz lielaaku - Linux griezhas bez probleemaam. Ir tikai viena probleema - taa kaa neesmu linux specs, tad nezinu kaa var palielinaat disku izmeeru, lai izmantotu visu jauno lielo disku - agraakais bija 40 gb, tagad 80, bet disks protams ir peec rebuilda 40 gb liels. Varbuut varat pastaastiit, kaa to izdariit? Turklaat, veelos piebilst ka automaatiskaa taksta detransliteeshana nestraadaa, iechekojot boxi :)
rem
2004. gada 30. augustā, plkst. 10:16
kaut kāda dīvaina izpratne par RAID-1. cik man zināms ja pareizi nokonfigurēts, neeksistē tāds jēdziens kā 'source disks' un sistēmai vajadzētu turpināt strādāt, ja nomirst jebkurš. citādi nav jēgas no RAID-1 (mirrora). Problēmas var būt gadījumā, ja kāds no diskiem dala IDE kanālu ar kādu citu (varbūt pat masīvam nepiederošu).. tad nobrūkot vienam, izmainās master/slave attiecības un sistēma nojauc abus.
Lupus
2004. gada 30. augustā, plkst. 11:03
Leetie un smiekliigie ide raidi. Man veel aizvien nav iznaacis sastapt kaadu kursh teiktu ka jaa - man bija lielais failure un viss chikiniekaa aizgaaja normaali taalaak. Visiem kauč kādi čau aiziet. Un vai tas ir normāli ka dēļ fakta ka viens disks atņirdzas arī uz otrā esošie dati tiek sapisti?
rem
2004. gada 30. augustā, plkst. 11:49
Lupus: man bija failure un viss ir čikiniekā. Jā, veci IDEs diski un software RAID-1 zem Linuxa. Pie tam arī bootam un sistēmai, ne tikai datiem :) Vienīgā neatrisinātā problēma ir, ja nomirst pirmais disks - sistēma turpina darbu, bet pēc pirmā rebūta nepieciešams manuāli no meņuča izvēlēties, lai būtotos no otrā diska, kurš nav cietis. Ja GRUBs supportētu failed disku detekciju, tad nebūtu probl.. :)
Ivars 'Ivarix' Tenters
2004. gada 30. augustā, plkst. 12:08
Kam negadās. Labi ka tas nenotika sestdien pa dienu, kad tu kautkur +-300km no Rīgas esi :)
laacz
2004. gada 30. augustā, plkst. 12:10
Ivarix: Es biju 50km no darbavietas :)
Ivars 'Ivarix' Tenters
2004. gada 30. augustā, plkst. 12:58
ne, nu es saprotu ka Internets ir globāla lieta, bet nu tomēr nav patīkami meklēt kautkādu internet pieslēgumu kautkur ezermalā dziļi, dziļi mežā :)
Lupus
2004. gada 30. augustā, plkst. 13:42
REM: Software raid zem linukša jau ir cita dziesma. Es ņirdzu par to ka neesmu redzējis nevienu promise un tai līdzīgo PCI karti kas tiek pārdota ar nosaukumu "RAID controller", kas būtu veiksmīgi pārdzīvojusi ugunskristības. SCSI un software raidi strādā. Bet raid uz ata ir neveiksmīgs joks.
Smilgs
2004. gada 30. augustā, plkst. 13:57
Varbuut par to manu ieprieksheejo postu - kaads kaut ko vareetu arii ieteikt, kaa to disku lielumu var pamainiit?
rem
2004. gada 30. augustā, plkst. 14:05
Lupus: un kāda starpība IDE vai SCSI ja tiek lietots software RAID? tieši tādu lēto IDEs CMD karti izmantoju.. protams, garantijas nekādas, bet nu nepareizi ir teikt, ka nestrādā.
/dev/null
2004. gada 30. augustā, plkst. 15:05
Smilgs: http://www.gnu.org/software/parted/
Delfins
2004. gada 30. augustā, plkst. 15:49
IDE disks nekad neizturēs RAID (hard & soft). tikai SCSI der. protams ir jau jaunie HDD - RE (RaidEdition), bet tāpatās - tas nav tas
rem
2004. gada 30. augustā, plkst. 16:20
ko nozīmē "neizturēs RAID"?
JIB
2004. gada 30. augustā, plkst. 16:56
Reali dvaini, ka raids sacakrea datus, tad vai nu ir vai nu nav. Kas par raidu?
Lupus
2004. gada 30. augustā, plkst. 17:00
Pag, Rem, apriģiļis. Ir atšķirība vai lieto software raid iekš linux kerneļa un lieto lētu PCI raid karti kā kontrolieri vai lieto raid kartes masīvu un linuxis pat nenojauš par kaut kādu raid. Apraksti konfigurāciju un es tev pateikšu kur slēpjas knifs.
/dev/null
2004. gada 30. augustā, plkst. 17:09
Vai tikai laacz nebija pieslēdzis abus diskus pie viena IDE kanāla?
rem
2004. gada 30. augustā, plkst. 21:27
Lupus: man šķiet, ka mēs katrs par kaut ko citu. Ja lieto software raid zem Linux neredzu principiālu atšķirību starp SCSI diskiem un IDEs diskiem (pareizi saslēgtiem) uz dajebkāda kontroliera no datu drošības/nezaudēšanas viedokļa, ja viens disks aiziet pie tēviem. par performanci šeit neiet runa.
par lētajiem IDE RAID hardware kontrolieriem es nespriežu..
Lupus
2004. gada 30. augustā, plkst. 21:45
Pagaidi, software raid zem linux ir kernelī, līdz ar to neredzu kapēc piesauci "tieši tādu lēto IDEs CMD karti izmantoju". Ja lietoji software raid, tad karti izmantoji kā kontrolieri un ne vairāk. Pareizi? Interfeisa kontrolieris toč softiskajam raidam neko nenodarīs (vienīgā fīča - ide cietie krītot var paraut līdzi arī kontrolieri, scsi no tā ir samērā pasargāts - tā starp citu arī ir pamata atšķirība).
KRISHA
2004. gada 31. augustā, plkst. 02:37
Laikam kaarteejo reizi pieraadaas, negribi pisties, gaadaa scsi & normaalu HW raidu. ;) Nauda paliela, bet pardziivo visu ka nemetaas..
Pecis
2004. gada 31. augustā, plkst. 20:14
Paši linux kernel devi un lielākā daļa elites admiņu lieto software raidu, jo tas ir tik iztestēts un bug-free, ka ar gļukainajiem un lētajiem IDE raidiem nesalīdzināt.
Vislabakais no hardware līmeņa LĒTIEM raidiem varētu būt SATA RAID, vislabāk Intel, jo tas visur ir ļoti labi atbalstīts.
Bet MD rullz, tik viegli viņu ir uzlikt un rulēt tālāk.
Andris
2004. gada 1. septembrī, plkst. 00:22
Aizgāja reiz pa pieskari 3 mēn. jauns SCSI disks no diviem, kas saslēgti spogulī uz Win2kSrv ar soft RAID, problēmu pilnīgi nekādu, izņēmu beigto, aiznesu uz garanatiju, pēc nedēļas ieliku jauno, abi sasinhronizējās un dzīvojam laimīgi tālāk.