← Uz sākumu

Struktūra un citas herņas

2004. gada 1. septembrī, 8 komentāri

Kādu laiku atpakaļ, kad sāku lēnām rakties iekšā un censties saprast, kā un kāpēc dalīt struktūru no prezentācijas, to darīju ar zibošām acīm metodom naučnovo tika s primeņeņijem tikaķeļnavo aparata. Kāpēc? Tāpēc, ka tas bija kas jauns un interesants. Un man patīk pielietot visu jauno un interesanto jomā, kura manai sirsniņai ir vistuvākā - web izstrādē.

Tajā laikā es ij nedomāju, ka tas varētu vienkāršot izstrādi, uzturēšanu un, galu galā, lietošanu. Tagad, kad sāku par to domāt, nonāku pie secinājuma, ka tā nu tas arī ir. Kāpēc?

Daudzi aizvērtām acīm, turot augstu paceltus XHTML burtus ķērc par usability, semantic markup, structure + presenation + behaviout, kā arī daudz citām ne gluži saprotamām, bet tomēr skaistām lietām.

Tajā pašā laikā tiek aizmirsts par elementārāko - man ir viegli, lietotājam ir viegli. Šī pieeja atrisina milzumu problēmu. Sākot ar to, ka paātrina izstrādi un uzturēšanu un beidzot ar to, ka neierobežo lietotāju.

Par to paātrināto izstrādi un uzturēšanu runājot, ir jāmin tomēr viens moments. Ar šo pieeju var atvieglot savu darbu tikai tad, ja zin, kā, kur un ko izmantot. Jā, protams, sākotnēji ir milzums problēmu, ieskaitot savietojamību. Taču, kad pēc kāda laika Tu esi apguvis metodiku, ar kuras palīdzību minētās problēmas var atrisināt, ho-ho-hooo - Tu esi zirgā. Nodalot šos trīs slāņus - struktūra, prezentācija un funkcionalitāte, mēs iegūstam vienu milzīgu bonusu. Lai veiktu izmaiņas vienā no trijiem slāņiem, mums nav jāaiztiek pārējie divi.

Otrs, savukārt, ir lietotājs. Viņam ir pilnīgi vienalga, kāpēc Tava lapa nestrādā vai ne pēc kā neizskatās. Tu jau protams vari pieņemt, ka visiem ir javascript atbalsts. Ka visi redz attēlus. Bet tā nav. Un nestāsti, ka Tevi neinteresē šie desmit-piecpadsmit procenti. No sērijas - pasaki, vai Tu apzināti ignorē šos procentus un es pateikšu, cik pavirši Tu strādā. Dod nabaga lietotājam iespēju redzēt un lietot Tevis izveidoto lapu.

Tas, iespējams, nebūs viegli. Jo ir jāapgūst daudz jaunu lietu. Protams. Bet Tu takš nevēlies iet līdzi laikam un darīt savu darbu labāk, ne? Vai arī tomēr vēlies?

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar ledusledus

2004. gada 1. septembrī, plkst. 18:55

vecuma filosofija panesusies?

Gravatar PoRToSS

2004. gada 1. septembrī, plkst. 23:17

Manupraat 10-15% ir paarspiileets cipars.

Gravatar PoRToSS

2004. gada 1. septembrī, plkst. 23:46

Noleemu noargumenteet savu ieprieksheejo pienjeemumu un taatad: Spriezhot peec puls.lv statistikas 91% ir IE lietotaaji un kas vareetu arii atbist .lv internetam. Man ir arii aizdomas, ka lielaakaa dalja IE lietotaaji nenojaush kas ir java script un kaa vinju atsleegt. Arii mozilla produkcijaa ir js atbalsts. Un bildiites atrubii tikai un vieniigi dial-up izmantotaaji kuru paliek ar vien mazaak.

Gravatar Delfins

2004. gada 2. septembrī, plkst. 09:02

kapec, es bildes atslēdzu tāpatās, piemeram TVNētam - lai neredzetu sakaino reklamu. tapat tur nevienas norm bildes nav. :) tas pats ar citiem portaliem/saitiem. ir izņēmumi, bet maz...

Gravatar r

2004. gada 2. septembrī, plkst. 12:34

2 Delfins: īsti nesaprotu, kāpēc sevi apdalīt?! :/ man jau sen pret reklāmā i-netā izveidojusies imunitāte un tam nepievēršu uzmanību :)

Gravatar Lupus

2004. gada 2. septembrī, plkst. 13:49

Laacz, kad buus graamatas aus KasparsFoigts?

Ja gribi nest lāpu, ar blogu nepietiks ;D

Gravatar hmmm....

2004. gada 3. septembrī, plkst. 08:39

javascript? hmm ... un laacz saucās domā par tiem 10-15% ? pastamies saurcītē un ko mēs tur ieraugām? - <script type="text/javascript"> ... es protams varbūt ka kaut ko neizpratu bet ir tāds smuks sakāmvārds "cita acī redz skabargu bet savā baļķi nevar ieraudzīt" ...

Gravatar laacz

2004. gada 3. septembrī, plkst. 08:48

hmmm: Man protams nenormāli patīk katram paskaidrot atsevišķi. Tāpēc arī Tev tiks. Paskatamies ieraksta datumu. Un tagad padomājam, kad es esmu rakstījis savas lapas sourcē JavaScriptu. Un taga padomā, kad es pēdējo reizi esmu veicis major modifikācijas savā lapā. Ieskaitot sourci.