✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

The Terminal

2004. gada 20. novembrī, 6 komentāri

Negaidīti patika... DVD labu laiku atradās pie attiecīgā atskaņotāja ne gluži atvērtā formātā. Nekādi nespējām saņemties veltīt 128 minūtes šai filmai ar Tomu Henksu (Henku?), jo iepriekšējais viņa darbs The Ladykillers tika izslēgts desmit minūtes pēc tā sākuma. Nenoliegšu, ka vecenīšu slepkavas varētu noskatīties kinoteātrī un pat gūt zināmu baudu. Taču mājās kaut kā pietrūka iespēju 110% no savas uzmanības veltīt ne pārāk saprotamajai runai...

Bet tagad atpakaļ pie The Terminal. Sākt ar rezumējumu? Diktiņ patika. Retrospektīvi atskatoties, nav ne mazākās nojausmas, vai kāds cits bez Toma Henksa spētu ko tādu notēlot. Varbūt Nikolsons? :)

Dikti sirsnīga un mīļa filmiņa. Ja godīgi, tiešām negaidīti skatāma. Brīžiem smiekli līdz asarām, brīžiem paliek skumji par sižeta pavērsienu. Lai arī 95% no filmas var paredzēt uz priekšu.

Emocijas dalītas. Iedomās jāpaspiež Spīlbergam un viņa komandai, jo no šitik necila fakta izveidot kaut ko šitik straightforward un ziemassvētku garā ir jāprot.

Mazliet kaitināja lielais mūvīmisteiksdotkom cienīgu kļūdu skaits (kaut vai tas, ka culvēks, kurš runā un saprot bulgāru valodā mācās angliski, izmantojot krievu valodā rakstītus bukletus par ASV).

Mazliet panaiva filmiņa ar labajiem, ļaunajiem, pašuzupurēšanos, tēzi par dzimtenes mīlestību, likumu nepilnību, apnikumu, mērķi un ko-darīt-pēc-tam, bet protams, ka tas nav viss. Nekas paliekošs, bet patika ir tieši tas, ko pēc filmas var pateikt.

Četri veseli un divas trešdaļas lācīša. Toms Henks atsevišķi nopelna visus piecus pekaiņus.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar ppp

2004. gada 20. novembrī, plkst. 15:29

..kaut kad noskatījos. nezinu, bet likās nedaudz garlaicīga.

Gravatar David Hasselhoff

2004. gada 20. novembrī, plkst. 16:36

Starp citu bulgāru (ne tikia sarunu, bet arī rakstu) valoda ir ļoti, ļoti līdzīga krievu. Pazistu kadus 3 cilvēkus no Bulgarijas, kas, lai gan nekad nav macijusies krieviski, šo valodu pārvalda samērā brīvi.

Gravatar emm

2004. gada 20. novembrī, plkst. 20:23

Buus man a jaanoskataas... Staav rindaa kaadu menesi jau... Nevaru sanjemties... Buus jau jaasanjem sevi rokaas...

Gravatar Lauris

2004. gada 21. novembrī, plkst. 02:01

US šī filma neaizgāja - kā nekā, reklāmu viņi no filmas atšķir (piefiksē, ka tā ir reklāma) tikai 12 gadu vecumā, kamēr Eiropā - 3 gadu vecumā. Btw - iesaku jauno Kusturicas filmu Life is beautiful (tie, kas redzējuši iepriekšējo "Melnais kaķis, baltais kaķis" zinās) - var pārrēkties līdz nemaņai, turklāt ir arī nopietnākas tēmas aizskartas, gluži kā TheTerminal.

Gravatar Livingston

2004. gada 21. novembrī, plkst. 02:07

Jā, The Terminal bija labs gabals. Bet The Ladykillers ar' nebija vainas, tāda savdabīga un rimta filmiņa.

Bet uz Kusturicas filmu tiešām jāiet, ja nav jau redzēta Arsenālā. Tikai nosaukums, ja precīzāk ir "Dzīve ir brīnums" ...

Gravatar L

2004. gada 21. novembrī, plkst. 23:32

Yeah, sorrey, toch nosaukums ir "Dzīve ir brīnums"