Interesanti, ka aš kopš 1996. gada ik pa laikam paklausos nu jau precētā vīra Marilyn Manson manuprāt labāko albumu - “Antichrist Superstar”. Acu priekšā redzu uz tirgus tolaik visiem zināmajā kioskā pasūtīto kaseti. TDK deviņdesmitniece. Tik neatceros, kas bija jamajai dopiskā.

Par pašu albumu? Man šķiet, ka muzikāli un jēgas ziņā vispiesātinātākais MM veikums. Vismaz no tiem, kurus es saprotu :) “Fuck, Franky” no “Smells Like Children”, piemēram, es nesapratu. Tieši tāpat, kā mani vecāki :)

Kaut arī... Iespējams, ka man šis albums ir aizgājis vislabāk, jo drillēju to caurām un pilnām dienām un nedienām, ne?

Un tie laiki...

Visupirms atminos trešdienu (?) vakarus, kad gaidīju tolaik teju vienīgo alternatīvās mūzikas raidījumu tā laika Radio Rīgai ēterā - “Pēdējo stundiņu” (Ķibera projekta Casablanka 2000 ietvaros), kura konsekventi (diemžēl, до поры - до времени) sākās ar Underworld kompozīciju “Born Slippy”. Iekrampējies savā istabā Lubānas ielas 12. mājas 16. dzīvoklī turziņā savilktām ausīm klausījos katru pilīti no dzirdamās mūzikas. Gandrīz vai neviens raidījums neiztika bez Mensona “The Beautiful People”.

Nu un tad jau nāk atmiņas par tā laika dzīvesveidu. Gari mati, ādas jaka, Veldzīte, metālisti, panki, goperi, Peksis, protams, Vecrīga caurām diennaktīm, “Apmet kūleni”, u.t.t.

Heh. Interesanti, ka vēl jo projām zinu visus vārdus šī albuma dziesmām. Ja piepūlos, spēju padziedāt līdzi pat dziesmas “1996” vārdus :)