Starp citu
Pateicoties Zviedrijas valdības liberālajai attieksmei pret saviem zemniekiem (gan kroņa zemniekiem, gan privātajiem), XVII gadsimtā, karu starplaikā, Vidzemes zemnieki paspēja uzaudzēt riepu, iekrāt kāpostu, u.t.t. Vēlāk viņi šo labumu (naudu) aizdeva Zviedrijas valdībai (sakarā ar nelaikā sākušos Ziemeļu karu), apmaiņā pret šādu labvēlību atgūstot mājas (kā ķīlu, jo tās līdz tam piederēja kronim) un tiekot vaļā no klaušām un/vai citiem nodokļiem.
Bet tas viss vēl ir sūds. Sasnieguši reālu labklājību, viņi panāca to, ka Zviedrijas valdība izdeva grandiozu likumu, kurš tika orientēts pret ... saturieties ... tolaik zemnieku vidū valdījušo izšķērdību. Tas noteica to, cik ilgi viņi drīkst dzīrot, un cik daudz tusiņos patērēt alu. Labais, manuprāt.
Atsauce: “Latvijas Vēsture vidusskolām”. Fr. Zālītis. Izdots 1991. gadā, Rīgā, izdevniecībā “Zvaigzne”.
2006. gada 18. janvārī, plkst. 01:02
diezgan uz letinjiem atiecinaami..
2006. gada 18. janvārī, plkst. 09:21
Jā, mums ar vajadzēja sauso likumu(takā tas bija resnajiem hamburgeristiem), un sen jau ! Tā tauta ir galīgi nodzērusies un degradējusies ! Es jau nesaku, ka pats nedzeru, bet...
2006. gada 18. janvārī, plkst. 12:54
ak tad mūsu lepnā vēsture piedur? :) Bet arī tajos mītiskajaos zviedru laikos tik viegli saimniekiem negāja. Skat kaut vai
'1695.gads. Vecpiebalgas zemnieku sūdzību Zviedrijas karalim Kārlim XI'. http://www.historia.lv/publikacijas/dokumentu_kraajumi/shvabe001.htm. Rīzons, protams, Zviedrijas atkarība no Vidzemes lauksaimniecības produktiem. Līdz ar to nācās viņiem ar mūsējiem auklēties. Historia.lv, starp citu, laba, lai gan varētu vēlēties daudz vairāk ;).
2006. gada 19. janvārī, plkst. 10:54
Tā Zālīša grāmata nav laba. Neko nezinu par konkrēto informāciju, bet nu Evardsone teica, ka tas ir štrunts un man viņai tur nācās piekrist.
2006. gada 19. janvārī, plkst. 10:58
lasītājs: Tu prasīji Evardsonei? :):):):) Un kā viņa to pamatoja? (Atceroties viņu, visticamākais, ka viņa šo to nokomentēja <cite>besides</cite> <q>tā nav bijis</q>)
2006. gada 19. janvārī, plkst. 12:11
Ja pareizi atceros, tad tā ir kaut kāda trimdinieka rakstīta grāmata un tradicionāli trimdinieku "vēsturniekiem" tekstos spīdēja cauri tēlainība, baltu vienotība, pārspīlēts varonīgo tautiešu atspoguļojums, krievu nolikšana un visādas citādas blēņas. Man atmiņā ir apgalvojums, ka tā grāmata ir lasāma kā pasaku grāmata, kas balstīta uz vēsturiskiem notikumiem.
2006. gada 19. janvārī, plkst. 14:57
Nu, Zālīti kādu laiku nēesmu pārbaudījis :). Pasaku grāmata trimdiniekiem, kas mētājas katrā LV stūrī, pilnīgi noteikti ir Ģērmaņa spalvas darbs Ilustrācijas vien ko vērtas :)