Popsa ir mēģināt šķirot, kas ir popsa un kas nav.

Īstie pazinēji klausās to pašu veco popsu, bet mēģina atrast perfekto izpildītāju - vai tas būtu Londonas, Sidnejas vai Vīnes radio simfoniskais orķestris. Tad vēl brīvos brīžos viņi meklē nepublicētus nošu pierakstus vai mēģina anonīmus skaņdarbus piesiet kādai no slavenībām. Aizņemti cilvēki. Kā pašlaik fonā kliedz mans kolēģis - izbijis mjūziķis, Prokofjevu vislabāk esot klausīties Ukrainas Nacionālā Simfoniskā Orķestra izpildījumā. Savējās dvēseles sqprototies tomēr vislabāk. Snobs, ibio.

Klasiskaa muuzika nav un nevar kljuut par popsu. Protams, ja vienu darbu klausiisies no riita liidz vakaram un taa vairaakas dienas, tad droshi vien kaut kas saaks apnikt. Preteejaa gadiijumaa, jo vairaak klausas, jo vairaak izbaudi.

Popsa = populārā mūzika. Tāda ir definīcija daudzās gudrās grāmatās. Tā kā Prokofjevs nav pārāk populārs (piem. salīdzinot ar to pašu Bēthovenu un viņa dāmu Elīzi, ko uz klavierēm plinkšķina katrs, kam nav slinkums), tad jau popsa nesanāks. Bet Metallica gan ir popsa - tik daudz tautas jamo klausās.

Vienvārdsakot, ir skaidrs, ka popsa ir pilnīgi cits skatījuma uz mūziku griezumus un tam nav nekāda saistība ar kvalitāti un mūzikas stilu. Varbūt vienīgi zināma korelācija noteiktos laika momentos.

nav popsa krievu grupa "Henonca"... haaaaa haaaaa, bet ja nopietni: no klasiskajiem popsa ir Šūlberta kunga darinājumi, citi lielākoties varētu būt, ka nav.

Par popsu tā tiek pataisīta, kad tv-šopā mārketē fantastiskās 16 vai hvz cik disku izlases, bez jēgas spēlē (un sūdīgi spēlē) priekšā un pakaļā u.t.t. Pusotru gadu mācīju skolā mācīju mūzikas literatūru, tur bija dažas atklāsmes, piem., pirmā jaunatnes asociācija, skanot Vivaldi "Rudenim" no gadalaikiem, bija Ādažu čipsi. Apm. kā tajā dumajā aņukā, kur divi treniņbiksēs spriež, ka esot uzzinājuši, kas ir Bēthovens un Bahs - divi jefiņi, kas rakstot meldiņus mobžiem. Tiesa, gana daudz kas no "klasikas" arī ir rakstīta kā izklaides mūzika - attiecīgā laikmeta popsa - Štrausu famīlijas darbi, operetes, daudzas itāļu operas visdrīzāk arī nav augstākās mākslas virsotnes un šodien pa daļai ir akurāt tikpat aizmirstas, cik sūdīgas, pirms dažiem gadiem aktuālas bijušas, popgrupas.

neeaa, taa nav popsa, bet poperis ir interesants vaards. :)

Ūja, Prokofjevs jau nu nav popsa, tad jau drīzāk "AOR". Mocarts lielākoties popsa, Ravēls - brīžiem pat velk uz ambient (nu, valši melanholiskie). Ja nopietni - par popsu var nosaukt jebko, vajag tikai pareizu reklāma skampaņu uztaisīt, un cilvēki skries uz Keidžu un Štokhauzenu, Vasku un Gubaiduļinu kā uz popsu.

vieniigaa atshkjiriibaa, ka Vasku kaa popsu skries tikai vienu reizi

Nemaz ar' nē. "Ne nedēļu bez Vaska", "Ja Tevis nav Vaska koncertā, Tevis nav vispār", "Prominences satiekas Vaska koncertā", PDz, VZ, Ieva uc mediju aktīva masēšana un Vaska regulāru apmeklēšanu var padarīt par otriem LīgoJāņiem... īīzī

Es domāju ka ul ir visprecīzāk atbildējis uz uzdoto jautājumu. Žetons masu manipulātoru dūrei.