Satiksmes drošība
Tik tiešām eleganti skaists satiksmes drošības video par to, ka 5 km/h ātruma starpībai (60 un 65) pie bremzēšanas ir gana liela nozīme. Var jau strīdēties par to, kā tad ir tai reālajā dzīvē (mašīnas dažādas, vai bremzēt sāka vienlaicīgi, u.t.t.), bet video ir fantastiski labi uztaisīts. Atkaliņās jau via jy.
P.S. Man tik tiešām ir pajāt par to, cik tur ir patiesības. Ignorējiet fiziku un pabaudiet pašu video.
2006. gada 1. martā, plkst. 16:08
Mjaa..Liek aizdomaaties.
2006. gada 1. martā, plkst. 16:28
Ir tur viss patiesi. Atceros, 10. klasē izrēķinajam to strapību bremzēšanas ceļa starpību 50 un 60 km/h. Tā nav lineāra attiecība.
2006. gada 1. martā, plkst. 16:28
Nav jaaignoree fizika / nav jaapaarbauda video. Nekas nav jaapieraada speciaali. Shis video ir tikai uzskates liidzeklis. Katrs pats var paarliecinaaties, elementaari pareekjinot, cik metru starpiiba bremzeeshanas celjaa vienaados apstaakljos, mainoties tikai vienam mainiigajam - aatrumam, shajaa gadiijumaa - 5km/h. Sastaadiet kaut vai tabulu ar soli 1km/k ;)
2006. gada 1. martā, plkst. 16:35
labi, labi to video, <b>bet</b> no kaa gan taa mashiina ir taisiita, ja uz 30km/h prieksheejais stikls ar visu raami vienkaarshi sashkjiist?
driizaak jau jaacenshas samazinaat impulsu, nevis samazinot aatrumu, bet gan masu. dubults labums - tas paliidzees samazinaat arii inerci.
2006. gada 1. martā, plkst. 16:43
Inerces samazinaashana gan nav uztverama uzreiz kaa neapshaubaams labums. Sashkjiist, laikam jau, tapeec, ka traapa uz stienja smagajam, kas dzilji ieurbjas vieglajaa mashiinaa
2006. gada 1. martā, plkst. 17:07
em vè kvadràtà, dàrgie, em vè kvadràtà (dalìsana te ir nesvarìga)! tiesi àtruma samazinàjums dod lielàku efektu, nevis masas.
2006. gada 1. martā, plkst. 17:13
protams, utopiski saliidzinaat divritenja masu ar automashiinas un cereet, ka otraa kaadreiz ieveerojami pietuvosies pirmajai, bet tas klips liek man domaat, ka ar divriti [i]shaados aatrumos[/i] paarvietoties ir droshaak.
2006. gada 1. martā, plkst. 17:51
Smuki (iznjemot onkulja nekonsekvento eenu). Tachu man shis smukums laupiija ticamibas efektu. Tik pat smuki vareetu atteelot preteejo, ka piem, peedeejaa briidii ierodas engjelis un balto autinju izglaabj.
2006. gada 1. martā, plkst. 17:53
bljaaviens: vai arii - peedeejaa briidii baltaa autinja attopas, ka vinjam tachu ir arii stuure un parauj pa labi ;)
2006. gada 1. martā, plkst. 18:47
Protams, ka atšķirība būs pamatīga: Ja pieņem (ļoti aptuvināti), ka bremzējošais spēks ir konstants, tad ir vienkārša 9 klases formula: S = Vt - 0.5at^2, kur V - sākuma ātrums, t - pagājušais laiks, a - bremzējošā spēka paātrinājums un S - nobrauktais ceļš. Tā kā beigās ātrums ir 0, tad 0 = V-at => t=V/a, šo ieliekot sākotnējā vienādojumā: S = V^2/a - 0.5V^2/a = V^2/(2a) => redzam, ka pārvietojumu attiecība būs proporcionāla sākotnējo ātrumu kvadrātu attiecība (kas nav maz). Piemēram paņemot tos pašus 60 un 65 S1/S2 = 3600/4225 ~ 0.85. Tātad pat 20 metrus garā ceļā pirmā mašīna nobrauks tikai ap 20*0.85=17 metriem, kamēr otrā veselus 20 metrus.
2006. gada 1. martā, plkst. 20:10
interesanti un patiesībā pat diezgan viegli aprēķināt arī to mašīnas ātrumu kreša brīdī, bet kaut kā nenesās te rēķināt! :)
2006. gada 2. martā, plkst. 07:41
imho tur runa ir par mph, nevis kph, paskatieties, kāda ir ātrumu starpība mašīnām. 60 un 65 nav tik redzama.
2006. gada 2. martā, plkst. 14:13
jaa, dazhi te jauc juudzes ar km...
2006. gada 2. martā, plkst. 17:02
Tas tak īsti po vai kph vai mph. Attiecību rēķinot - V1^2/V2^2 mērvienības noīsinās un 10/100 būs tas pats, kas 20/200.
2006. gada 3. martā, plkst. 00:42
hvz, KAC
Ja uzmanīgi klausās, tad var skaidri dzirdēt, ka runa iet par km/h nevis mph!