Nu, esmu beidzot vakarā ticis viesnīcā pēc pastaigas pa Hamburgu.

Viesnīca pati ir gana liela ateja (“Hotel Eden” blakus Hamburg Hbf stacijai). Rajons gana aziātisks. Bet nu, pieciest var. Numuriņš gan ir feins. Sakarā ar rekonstrukciju, man būs brokastis numuriņā man vēlamajā laikā. Internets, tiesa, ir tikai lejā. Jāatzīst, ka šādas tādas konkrētā WLANa ēnas pamanīju arī savā 3. stāva numuriņā, bet tas vēl būs jānotestē. Pats miteklis ir divvietīgs, ar lielu gultu, plašu teritoriju, dušvannu, tv kasti un feinu antīku modinātāju/radio (vēlāk iepostēšu foto).

Izkāpjot no lidmašīnas, šķita, ka viss ir superfeini - veselība lēnām protās un nāk atpakaļ. Iečekojoties viesnīcā un pēcāk pavazājoties pa gana nemīlīgo laikapstākļu apjozto Hamburgu, nācās secināt, ka kaulu lauzējs un drebuļi are back. Beigās, ietesāmies gana feinā restorāniņā. Tur divkārtējs groks un viss atkal ir savās vietās. Tiesa, izrādās, ka mūsu oficiante pirmo groku bija izpratusi kā karsts viskijs + ūdens. Otro palūdzu ar tēju. Vajadzēja jums redzēt viņas seju :)

Tā kā Vācijā ir nācies pabūt, tad zināju, ka te ēdienporcijas ir gigantiskas. Tas apstiprinājās arī manai Hamburgas Šnicelei. Piededzināti cepti kartupeļi + apdedzināta cepta šnicele. Tas viss bez mērces. Bet savu romantiku tas piedeva. Pavisam skaidri sapratu, ka krievu laikos ēdnīcās pasniedza oriģinālu Hamburgas šniceli :)

Kas jau arī bija gaidāms, dikti daudz melno. Turku un arī afroamerikāņu. Tas gan netraucē. Takši visi vienādi. Veci E klases merši pamatā :)

Gana liels bija pārsteigums, ka arī viņu stacijā ir sastopami diedelējoši čigānu tautības pārstāvji un kasīties griboši jaunieši :) Bet tas man (pagaidām) gāja secen. Tik vien kā obzervācija.

Rīt no rīt tad nu notiksies došanās uz Hannoveri ar vilcienu (1.5h travelis). Diemžēl, apstākļu nesakritības dēļ šodien neizdevās norezervēt sēdvietu. Rīt es kratīšu ar pirkstu, ķiķināšu un visiem teikšu, ka es takš teicu - vajag rezervēt. 1.5h kājās būs funny.

Fokker sērijas lidmašīna, ar kuru Air Baltic mūs šurp atlidināja atgādina lidojošu Jelgavas mikriņu. Man šķiet, ka ir kaut kas komforta ziņā ļoti tuvs lētajām aviosabiedrībām.

Lēnām nosliecos uz to pusi, ka nākamais brauciens būs jāplāno pašam. Uzticēties tūrisma aģentūrām ir nāves smaka - sastāsta visu visu, bet beigu beigās sanāk ne šis, ne tas. Tiesa, ir jau cilvēki naudīgie, kuri var atļauties mitināties arīdzan 4* viesnīcā un uz CeBITu doties tikai tad, kad patīk. Man šis gan nebija domāts, kā izklaides brauciens. Ņemot vērā konkrētus uzstādītus mērķus un tik tiešām gana lielu ieinteresētību savas kompānijas attīstībā un saišu izveidošanā ar citām kompānijām, kuras agrāk vai vēlāk noderēs.

Bildes izpaliks, jo fotoaparātu piemirsu paņemt līdzi. Hau.