← Uz sākumu

Fantastika

2006. gada 21. martā, 10 komentāri

Lasu Varšavska stāstus. Liela daļa ir klišejiski, bet dažos parādās dikti jaukas domas. Tiesa, katru reizi, kā viņš piemin perfokartes, diodes, pēc kurām var nolasīt rezultātus, grāmata tiek aizvērta līdz nākamajai sēdēšanai uz poda vai brokastu ēšanai.

Es neesmu stulbs un saprotu to, ka lielākā daļa fantastu nespēj redzēt tālāk par esošajām tehnoloģijām (it īpaši PSRS laiku autori). Bet kaut kā tomēr aizvien ir nelasās, ja redzi, ka arī pēc pārsimts gadiem autora domu lidojumā aizvien eksistē elektronika, pusvadītāji, vietām lampas, mirgojošu diožu miljoni, shēmas, kā arī miniaturizētas perfokartes.

Šajā sakarā es ar baudu atminos Hiperionu, Endimionu un co. Gana nestandarta pasaule, manuprāt.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar dadzis

2006. gada 21. martā, plkst. 10:15

taapeec fantasy veida graaamatas ir vienmeer svaigas, tur nav kam novecot! ;)

p.s. vot tikai laika nav vairs taniis iegrimt! ;(

Gravatar Arturs

2006. gada 21. martā, plkst. 11:13

dadzis: "nav laika" ir lielākais fufelis, ko nākas mūsdienās dzirdēt.. un ārkārtīgi populārs fufelis, starp citu. Cilvēkiem, kuriem patiešām nav laika, vienmēr kaut kā atrodas vēl mazliet, bet tie kuri rullē gurķi.... nu tie acīmredzot ir pastāvīgi aizņemti ar gurķa rullēšanu :) Es raujos pa 4 vietām, bet ja būtu labs piedāvājums grāmatas izskatā, tad man atrastos laiks arī palasīšanai.

Gravatar Hvz

2006. gada 21. martā, plkst. 12:25

Njā, bērnu dienās tāda veida fantastika tomēr bija KAUT KAS :)

Toties tagad ir laba iespēja krievu valodā iepirkt praktiski jebkādu fantastiku, ko arī izmantoju - mājās ~100 grāmatas jau būs savākušās.

Un piekrītu Arturam - laiku vienmēr var atrast, nu, kaut vai 1x nedēļā :D

Gravatar dadzis

2006. gada 21. martā, plkst. 13:20

:) jā varētu tā arī būt taisnība, ka ja tiešām vajag, tad laiku atrast vienmēr var. nu tad man jāsaka ka ir citas prioritātes un vēlmes radušās un grāmatas (izklaides lieteratūra) ir atstātas panīkumā.

Gravatar hvz

2006. gada 21. martā, plkst. 15:29

mjā, hmh. atminos staņislava lema grāmatu par lidojumu uz tuvāko zvaigzni, kurā figurēja starpzvaigžņu kuģis, kuru izrēķināja "puiši ar logaritmiskajiem lineāliem". tai pašā laikā dati (piemēram skaņa) tika glabāta kristālos (Flash kartēs maybe?). arī fantāzijas lidojumam ir savas robežas, atliek secināt.

Gravatar giblet

2006. gada 21. martā, plkst. 16:08

Man arī patīk kakājot lasīt.

Gravatar shēmiņš

2006. gada 22. martā, plkst. 02:54

Iznākusi D.Adam$a "stopotāju" otrā daļa latviski. http://www.izdevnieciba.com/book.php?isbn=9984-777-23-5

Gravatar rediiss

2006. gada 22. martā, plkst. 11:01

mhmm man ar tā pati problēma. piespiedu gan sevi nesen izlasīt vienu grāmatu par ivanu nikolajevičau vai nikolaju ivanoviču (neaceros, kā viņu tur īsti sauca) un to, kā viņš mocījās ar dzīvu radību iesaldēšanu un atsaldēšanu. bet kaut kā negāja pie dūšas. labi, ka tā grāmata nebija bieza. :)

Gravatar KeyBoard_UK

2006. gada 22. martā, plkst. 12:17

Pashlaik lasos "Oliver Twist" by Charles Dickens, kameer no riitiem un vakaros kuljos pa tube ( Londonas metro). Mazliet gan nepierasti lasiit anglju melee, tomeer patiikami iisina laiku un nav jaaskataas uz izlaistajiem beerneljiem un noshnjurkushajiem "aristokraatiem" [=