Izlēmu šo darba vakaru sākt ar kaut ko no mežonīgi sen neklausītās Prāta Vētras. Kā gadījās, kā ne, pirmā šo klausīšanos aizsāka “Скользкие улицы”. It kā es neesmu tāds sentimentāls un visādi citādi jūtelīgs, taču kaut kā sirdī aizķēries ir tas, kas notika PV koncertā Jelgavā, izpildot šo dziesmu. Konkrētāk - tas, cik saprotami (un, kas interesanti, bez dzirdama akcenta!) un visnotaļ atstrādāti (lielākā daļa koru par šādu sinhro varētu tikai sapņot) viss lielais apmeklētāju pūlis dziedāja līdzi. Atzīšos, ka neko tādu līdz tam nebiju dzirdējis.

P.S. “Four shores” izklausās īpatnēji. Neteikšu, ka slikti, jo gan jau tas ir pieraduma jautājums.