APK jautājums
Pēc manas lāča loģikas sanāk, ka nedrīkst sodīt automobilī brucošu personu, kura nav piesprādzējusies, ja tai galvā ir ķivere (APK; 149.4 panta 2. daļa)
Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
No otras puses, var piespriest sodu, ja Tu tomēr automobīlī esi piesprādzējies, taču neesi uzlicis aizsargķiveri :P
Kurš izskaidros saikļa “vai” juridisko nozīmi?
Piu
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 15:32
tas mazais vārdiņš "vai" jau pasaka, ka jālieto ir viens vai otrs. if($droshiba=='kjivere' || $droshiba='siksna'){ $sodiit=false; }
keksuss
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 15:37
piekrītu piu un žetons par orģinalitāti :D
laacz Autors
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 15:39
Piu: Nu, tad pirmā mana doma ir pareiza - uzliekam ķiveri un braucam, nepiesprādzējušies, ne? :)
krampo
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 15:44
Jāņem vērā, ka "kā arī" no loģikas viedokļa ir & Pie tam nav skaidrs, kurš tiek aplikts ar sodu (brīdinājumu)? Vaininieks, vai neskatoties uz to vai vaininieks ir vadītājs vai nav, bet sods tiek vadītājam? Te tā nostādne liek sliekties uz to, ka vadītājs tā vai tā ir vainīgs.
Kirils
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 15:44
to var sadaliit chetros teikumos. juridiski.
"Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.
"Par aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā."
"Partāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā."
"Partāda pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā."
btw, !x || !y == x && y
laacz Autors
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 15:50
krampo: Par to, ja pasažieri nav piesprādzējušies, atbildību nes vadītājs. CSN 38. punkta (Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi) 5. apakšpunkts - <q>Braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā ir paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām)</q>
Tiesa, CSN nosaka, kuros gadījumos jālieto drošības jostas, bet kuros - aizsargķiveres. Sodus, tiesa, izraksta pēc APK, nevis CSN :)
laacz Autors
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 15:51
Kirils: Kā Tev šķiet, vai Tavs komentārs kaut ko paskaidroja?
Pērkons
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 15:57
Man no Kirila komenta viss palika skaidrs, ibo "to var sadaliit chetros teikumos" ... Vai tad tur vēl kaut kas ir piebilstams? :P
ARG
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:01
Taapataas- ''nesmeekjeet 10 m no ieejas'', sanaak, ka nedriikst smeekjeet vietaas, kas atrodas taalaak par 10m no ieejas.
laacz Autors
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:04
ARG: Nav tiesa, Noskriet 100 metrus. Noskriet simts metrus, sākot ar nullto. Tieši tas pats attiecas uz 10 metriem, kuros nedrīkst smēķēt.
nazis
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:05
Neā. Nedrīkst smēķēt vietā, kas atrodas tieši 10m no ieejas. :)
BH
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:11
Jābut gan piesprādzējušamies, gan ar ķiveri :P
Vilx-
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:27
Bah. Likumi ir uzraxtiiti sviestaini - vai tas kas jauns? Tachu regulaari par shito iznaak kaads skandaals! Skolaa reiz programmeeshanas skolotaaja labi teica - ja likumus raxtiitu programmeetaajis, probleemas nebuutu. Gribeetos vinjai piekrist. Vai vismaz praktiskaas/matemaatiskaas logjikas zinaataji! Tachu taa kaa taadiem cilveekiem parasti nepatiik ar likumiem smeereet rokas, tad diezvai tuvaakajaa naakotnee mees piedziivosim iipashus uzlabojumus shajaa sfeeraa. (skumiiga nopuuta) Viss ko varam dariit ir neizaicinaat likteni un censties peec iespeejas mazaak nonaakt saskaree ar juridiskaam padariishanaam. :P
Vilx-
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:29
Eee, btw - Laacz, vai Tu gadiijumaa neesi RV1G absolvents? Es esmu, un atceros reiz (sensenos laikos) sho niku esam tur redzeejis...
Mārtiņš
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:37
Ehh, juristi samoučkas :)
Ceļu satiksmes noteikumi, 38. punkts: ......
38.5. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām);
38.6. braucot ar motociklu, triciklu, kvadriciklu vai mopēdu, lietot aizsprādzētu aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres;
....
Kirils
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:37
protams, ka laacz ir absolvents. un shis pants, IMHO, ir pagalam nepaarprotams.
giblet
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:38
labpatīk domāt, ka daļa turpmāk savos autumbīļos brauks ar aizprādzētām ķiverēm. kāds varbūt var pateikt, kur nopērkama ķivere? vai lietojot to braucot ir atšķirība starp velosipēdista, hokejista vai strādnieka ķiverēm?
mxz
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:54
Manuprāt, saiklis "vai" ir pats sevi skaidrojošs, normālā gadījumā pieļaujot tikai A vai B, nevis A un B kopā variantus, taču šajā gadījumā ar vārdu "transportlīdzeklis" acīmredzot tiek apzīmēti arī motocikli, uz kuriem, protams, drošības jostas neattiecās, tādēļ pārvietojoties ar transportlīdzekli-motociklu tevi var sodīt ar šo pašu pantu par aizsarģķiveres nenēsāšanu.
Zinītis
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:55
nu gan sacepāties. 'vai' ir disjunkcija. proti - par jebkuru no pārkāpumiem ir viens sods. CSN 38.5. un 38.6. ir paredzēti divi veidi, kā nodrošināt CS dalībnieku personisko drošību. un sods ir viens.
racionālais grauds ir tāds. ja pagadītos kāds transportlīdzeklis, kurā jābrauc ar siksnām un ķiveri, un APK nebūtu izmainīts, tad nevarētu sodīt atsevišķi par ķiveri un atsevišķi par siksnām, bet gan kopā vienu reizi 1+1=1
incubus
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 16:57
"Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, [...] uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā."
Ja es būtu policists, es šo lasītu tā it kā vajadzētu gan piesprādzēties, gan uzvilkt ķiveri un viena VAI otra neesamības gadījumā uzliktu sodu. Tobiš (tā kā neviens nebrauc ķiverē) ņemtu 10 LVL no katra garāmbraucošā vadītāja. ;)
Mārtiņš
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 17:06
Zinītis: un tagad es gribu zināt, vai "vai" latviešu valodā, likumdošanā ir stingrā vai nestingrā disjunkcija?
Zinītis
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 18:00
Mārtiņam: parastā disjunkcija. ja ir vēlme un konteksts pieprasa, var to arī saukt par vājo vai nestingro. plašāk šeit. http://en.wikipedia.org/wiki/Logical_OR
p.s. ai kā man patīk pārgudrīši
zzc21
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 18:36
Nekas dīvains neizrādās! Likums ir jālasa sistēmiski. Ja palasītu citus pantus,tad redzētu, ka Administratīvo pārkāpumu likuma lietoti vispārināti jēdzieni, tādi kā "transporta līdzeklis" (nevis vieglā pasažieru automašīna, motocikls ar motora tilpumu X, kravas automašīna, kravas automašīna ar piekabi utt.), ceļu satiksme, transportlīdzekļa vadītājs (nevis katrs konkrētais uzskaitīts) u.c. Administratīvo pārkāpumu likumā izmantoto jēdzienu skaidrojums meklējams citos likumos. Piemēram, lielu daļu uz ceļu satiksmi attiecināmo jēdzienu var rast likumā "Par ceļu satiksmi", "Ceļu satiksmes noteikumos" u.c. Turklāt šie likumi arī nosaka tos pienākumus, kuri ir jāievēro, bet administratīvo pārkāpumu likums regulē situācijas, kad likumi (tanī skaitā ceļu satiksmi regulējošie) ir pārkāpti. Tāpat arī ar "piesmieto" pantu. 10. "A" nodaļas nosaukums ir "Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē". Panta nosaukums ir "Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana". Talkā jāņem Ceļu satiksmes noteikumu 38.5. un 38.6. pants (38. Transporta līdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi: 38.5. braucot ar mehānisko transporta līdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām); 38.6. braucot ar motociklu, triciklu, kvadriciklu vai mopēdu, lietot aizsprādzētu aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres).
Mr. Skepse
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 19:38
paskaidrojiet labāk man šito vai: 943.ceļa apzīmējums - nepārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales - apzīmē ceļa posmus, kur transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi <b>vai</b> kopā ar 326.zīmi;
laacz Autors
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 19:49
zzc21: Paldies, izsmeļoši :)
BH
2006. gada 5. jūlijā, plkst. 21:34
Skaidrs. Ķiveri piesprādzējušamies nevajag.
eermaniitis
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 00:19
ALJOOO!!! likumi ir jaalasa nevis jatulko
!!! LIKUMI IR JAALASA !!!
uzrakstam visi gudrinieki uz sava spilvena! lai nvajadzeetu stostiities "a es kaukur lasiiju"
un vienmeer kad jums liekas ka likumaa ir kautkas jociigs - izlasiet to veelreiz! un veelams no sakuma liidz beigaam!
APK 149.24 pants. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana Par braukšanu ar transportlīdzekli bez drošības jostām, ja tās ir paredzētas konstrukcijā, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.
eermaniitis
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 00:32
sorry karstums - loxanulsa 149.24 ir par jostu izmeshanu no mashiinas nevis nelietoshanu
bubu
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 01:26
Kiril: btw, !x || !y == x && y wtf? de Morgana likums apgalvo pavisam, ko citu. !x || !y = ! (x && y)
Un latviešu valodā vārds vai bieži vien nav loģiskais vai, bet gan izslēdzošais vai (xor). Piemēram: ejam uz mājām vai uz kino?
pljerdaks
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 09:02
Morgans neizgudorja Morgana likumu, Kirils izgudroja gan Morganu gan Morgana likumu!
uks
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 10:53
Tiesiskā sastāva alternatīvās pazīmes ir tās divas vai vairākas pazīmes, no kurām tikai viena ir nepieciešama, lai iestātots tiesību normā paredzētās tiesiskās sekas. (Jānis Neimanis. "Ievads tiesībās". Rīga:zv. adv. J. Neimanis, 2004, 50. lpp)
ledusledus
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 11:38
runaajot par vai noziimi - izraadaas latviski vinjsh esot izsleedzosh.
"ar ivetu gulj jaanis vai maartinjsh" nepieljauj sviestmaizes pozu. esot rakstiits kaadaas gramatikas graamataas.
no otras puses man liekas, ka shaadaa gadiijumaa ir deriiga "vai nu vai" konstrukcija.
"ar ivetu gulj vai nu jaanis vai maartinjsh" - kas pavisam noteikti izklausaas izsleedzosha.
Tagad par teikumu:
tas mazais vārdiņš “vai” jau pasaka, ka jālieto ir viens vai otrs. if($droshiba==’kjivere’ || $droshiba=’siksna’){ $sodiit=false; }
kljuuda! kljuuda!
teikumaa ir savaadaak:
if($droshiba!=’kjivere’ || $droshiba!=’siksna’){ $sodiit=true;} (|| vareetu buut izsleedzosh...)
taa vot. ko tas noziimee? ja ir izsleedzosh, tad gadiijumaa ja izpildaas tieshi viens, tad soda. ja nav izsleedzosh, tad, lai sodiitu, nepiecieshams abus neizpildiit.
runaajot par juristiem un programmeetaajiem: man kaut kad radaas doma, ka vareetu visus likumus aprakstiit kaa logjisku sisteemu - t.i. defineejam priekshmetu. apakshklases - objekts un subjekts. objekta apakshklases - fiziska persona un juridiska un valsts. subjekta - kustams iipashums, nekustams iipashums, intelektuaals iipashums.
iipashuma darbiiba - iziireeshana, iireeshana, pateereeshana, lietoshana. utt. taalaak defineejam saistiibaa ar likumiem, ko var katrs objekts dariit ar subjektiem.
reeaali juristi bljauj, ka to nevarot izdariit, ka tas nestraadaashot.
kaapeec tas buutu labi? stingri nodefineejot shaadu sisteemu vareetu atlaist veselu kaudzi juristus, kas valsts darbaa nodarbojas ar likumu paarbaudi - t.i. meklee pretrunas utt. Veel vareetu mekleet to, vai kaada darbiiba ir atbilstosha likumam. Nevajadzeetu pretendeet uz soda noteikshanu - taa vareetu buut probleema.
varbuut neskaidru uzrakstiiju, bet nu doma tāda ir.
SilenceKY
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 12:27
:D:D:D es tik par visu shito noreecos. nu kur ta taa var durties, chalji? zhetons jums visiem - pilniigi ass nav jaalas! :):):)
skatītājsX
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 13:42
nesapratu tikai to kāpēc autovadītājiem ir jāpiesien kaut kāda ķiveres lietošana, ja to lieto motociklisti...
SkyHigh
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 13:48
btw vadiitaajam kjivere var meetaaties arii bagazhniekaa, galvenais lai aizspraadzeeta, lol mums kaut kaads izbijis ments autoskolaa par to staastiija vienu reizi...
Gacha
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 15:46
Un ķivere var būt arī celtnieka, tankista, fašista - to man autoskolā mācija :)
Paranoia
2006. gada 6. jūlijā, plkst. 16:17
Principā te komentāros jau viss bija pateikts. Neesmu jurists, bet nu cik es saprotu, tad APK tikai nosaka sodu, bet lai varētu sodu uzlikt, vajag CSN pārkāpumu. T.i., pat ja APK būtu likums, ka par braukšanu svilpojot ir sods 2000Ls, to nekad nevarētu uzlikt, jo nav tāda CSN punkta, kas aizliedz svilpošanu.
Formula: if ( (vheacle.isCar() && !seatbelt.isFastened() ) || (vheacle.isBike() && !helmet.isOn() ) { applyAPKPenalty( "149.2" ); }
hQuse
2006. gada 7. jūlijā, plkst. 15:38
~30C, tauta reāli cepās hehe
krysits
2006. gada 7. jūlijā, plkst. 17:17
CSN netiek uzskatīti tik burtiski (tik tieši - piekasoties katram vārdam) kā tas ir programmas koda izpildes gadījumā. Piu salīdzina divas nesalīdzināmas lietas, un tas ir vnk stlb-i.
asdf
2007. gada 24. septembrī, plkst. 21:20
KAs tu lol, tur domāts ķivere ritenim vai piesprādzēšanās - mašīnai. DÕOÕH!!
XXXYYY
2017. gada 22. janvārī, plkst. 17:56
Šajā gadījumā autora spriedums ir pareizs, bet ne patiess. Tas tādēļ, ka autors tiesību normu tulkojis izmantojot tikai gramatisko metodi. Taču ne vienmēr tiesību normu tulkošanā pietiek tikai ar vienu metodi. Korekti būtu katru reizi izmantot pilnīgi visas metodes, kas novestu pie pareiza un patiesa sprieduma. Šajā gadījumā, tiesību normā nav uzrakstīts, bet tiesību sistēmā domāts, ka "Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu AUTOMAŠĪNĀ vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu UZ MOTOCIKLA..."
Šo māca tiesību teorijā 1. kursā, bet domāju, ka šādus tiesību pamatus vajadzētu mācīt katram jaunietim jau skolā. Tad būta lielāka izpratne un līdz ar to ticība tiesību sistēmai, kas skar cilvēkus vairāk kā logaritmisko nevienādību atrisināšana.