Un tad vēl brīnās, ka mums esot vismazāk attīstītā e-valdība. Pie šādas attieksmes ("tāpat neatradīs") jau tālu netiksi ;-)

Vai Aizstāvis ir tas pac kas Developers?

Talkas ir, kaut vai linux.edu.lv lokalizācijas maratoni. IMHO linux.edu.lv ir vienīgie, kas vispār kaut ko saprātīgu dara attiecīgajā jomā.

Talkas notiek. LU Linux centra ietvaros notikuši vairāki lokalizācijas pasākumi. Varbūt kāds teiks, ka tas nav nekas dižs, taču ar kaut ko jāsāk.

njaa, maratoni ir, bet 6dien mees te divataa lokalizeejaam GNOME..., bet nu taa vai taa, shobdriid gnome jau ir ~90% lokalizeets. tuvakajaa laikaa distro upgrados vajadzeetu paraadiities.

Īstenībā pie mums visa tā open source padarīšana kaut kā nedstrādā - labi, ja kāds pāris mēnešus šo to paplāno, beigās viss apnīk, jo galu galā par to taču neko nemaksā un jēgas arī nekādas

OK. Lokalizācijas maratons. Tas vairāk ir tāds kā tusiņš. Tādus organizēt var kaut Latvijas brūnaļu slaucēju asociācija, lai pārtulkotu slaucējas rokasgrāmatu no ivrita. A ko jūs darat, lai popularizētu, ieviestu, pārliecinātu, iepazīstinātu, izplatītu, stiprinātu? Mani tas tik tiešām interesē.

linux.edu.lv stends izstādē neskaitās popularizēšana?

Beagle: Tas, manuprāt, ir īsteni pasīvs popularizēšanas veids. Ņemot vērā to, cik izstāde ir respektabls, apmeklēts un visādi citādi vērā ņemams pasākums.

<i>Kur ir darbi? Viņu takš ir tik daudz, bet kas ir izdarīts?</i> . Trāpīgs novērojums ;) Atminos, ka šī pavasara izstādē bija viens stends, kurā, pēc loģikas spriežot, vajadzēja popularizēt linux. Realitātē stendā bija viens galds, 3 monitori un viens džeks, kas būrās pa savu laptopu. Tā arī paliku neuzzinājis, kas ir linux, kādas ir tā attīstības perspektīvas Latvijā...

laacz: hmm..iespeejams pa klusu tas viss tiek dariits, bet:

1. Shis bija 1. gads, kad LU bija atsevishkjs Linux kurss iesaaceejiem (pieejams ikvienam LU studentam)
2. No septembra LU buus papildus linux seminaars (teemeets uz nedaudz augstaaka liimenja lietaam)
3. http://ubuntuguide.org shobriid tiek uztureets/attiistiits LU Linux Centraa - tb, LV variants ir pilniibaa muuseejais, eng mees arii censhamies papildinaat. Nezinu daudz vai maz, bet ~10'000 unique hits dienaa ir.
4. http://easylinux.info (dalja no taa shobriid ir ubuntuguide.org) - projekta meerkjis ir piedaavaat lietotaajiem sava veida BUJ peec Q&A principa, kur atbildee ir komandas, kuras jaaiekopee komanrindaa, paaraak nestaastot, kaapeec tieshi taa, shaadam noluukam ir arii citas lapas.
5. http://linuxwiki.krampo.info/index.php/LTSP - Linux Terminaalju serveru risinaajuma ievieshana, darbs pie projekta notiek pilnaa sparaa, paredzeets tuvaakajaa laikaa ieviest kaadaa reaalaa darba videe
6. http://linux.edu.lv/index.php?name=Knowledge_Base - Apraksti un Pamaaciibas, censhamies veidot "Knowledge Base"
7. ftp.linux.edu.lv (starp citu, shobriid tas ir tas pats, kas ftp.linux.lv) - Spoguljserveris ar shobriid lielaakajiem Linux distributiiviem, freebsd, apache, openoffice, kernel,...etc. Trafiks - 2-3TiB meenesii.

krampo, respect. Visu cieņu. Ij nezināju, ka ir šādas iestrādnes un projekti. Cepuri nost.

Bet, teiksim, kas tiek darīts OS/linux (šīs abas lietas iet rokurokā) integrācijai mūsu valsts uzņēmumos, valsts iestādēs (ticu, ka ir daudz vadošu cilvēku ar domu par šādu lietu)? Un nevajag stāstīt par korumpētību un citām sociālipolitiskiekonimiskām drazām.

Man kaut kā visu laiku šķiet/izskatās, ka OSS ideoloģija iederās akadēmiskās jomās, kur visi ir gatavi apgūt kaut ko jaunu, ieguldīt savu darbu bezmaksas lietās, u.tt Taču valstij vai uzņēmumiem netiek piedāvāta nekāda viegli pieejama informācija par šī visa benefitiem, ja neskaita, protams, to, ka tas ir par brīvu :)

Jo, nav jau svarīgi, vai uzņēmums, teiksim, ieekonomēs tos tūkstošus latus programmatūras iegādei, bet gan tas, vai tas galu galā atvieglos biznesa procesus un ikdienas darbu. Jo saprātīgu uzņēmumu vadītājuprāt migrācijai pamatā jau nav tikai finansiālais aspekts. Ir jādomā tālāk uz priekšu, ilgtermiņā un tamldīdzīgi.

Nee nu bija Jau I. Gudele pie mums atnaakusi, bet taa arii nesaprataam, vai mees kaut ko ne taa pateicaam, vai vinjai kaut kas iisti nepatika vai kaa, bet peec viziites visai atturiigu veestuli atsuutiija. Meegjinaats nav zaudeets.

Naakotnes parkaa jau arii bijaaam, tur ar' Gudele bij un taa.

ar to LTSP ir ceriiba ieliist izgliitiibas iestaadees (uz norakstaamo datoru reekjina), bet tas veel miglaa tiits.

ECDL materiaals prieksh openoffice ir izstraadaats LV :)

Pashrociigi (it kaa tieshaa veidaa ar LU Linux Centru nesaistiiti) esmu vienaa lauku pashvaldiibaa dazhiem datoriem salicis OpenOffice (win), it kaa viss mieriigi, ij nesuudzas.

Shobriid taads nopietns meerkjis ir biidiit to lietu studentu virzienaa (akadeemiskaa vide tomeer, IMHO, ir vislabaakaa augsne shaadaam lietaam), ja no LU datorikjiem naaks laukaa cilveeki, kuri zinaas, kas ir OS/Linux, kaa jamajaa darboties un zinaas, ko un kaa var paveikt, tad, manupraat, tam ir potenciaals. Ne viens vien students uz sesijas laiku jau naaca ciemos ar laptopiem vai taapat un uzdodot jautaajumus par linuxu, kuri ir "way beyond" tam, kas tiek apskatiits kursaa. Var jau uzjautaat Kirilam, kaa shim kurss likaas, jo kaa gadiijaas, kaa ne, bet vinjsh to apmekleeja kaa students un pat lasiija lekciju par konsoli.

Runaajot par valsts iestaadeem - viens no pirmajiem darbiem tomeer vairaak vai mazaak ir saistiits ar lokalizaaciju - ja buus Latviski, tad pie jaunaas vides pierast vareetu buut vienkaarshaak.

Starp citu, shobriid ljoti pozitiivi skataamies uz to, ka Beljgji saaks izmantot OpenDocument - http://www.itwire.com.au/content/view/4836/127/ - peec shii pazinjojuma MS uzreiz pateica, ka pashi beidzot jaunajaa Office iekljaus OpenDocument supportu (diez kaads buus?). Taadeejaadi tas procesu padara vienkaarshaaku - var switchot arii atsevishkjas iestaades/darba vietas/pat iereednjus, jo compatibility buus labaaks. Teikshu kaa i - veel iisti neesam atradushi/izdomaajushi veidu, kaa iefiltreeties valsts iestaadees, any ideas? suggestions?

nu kaut kaa taa...

Valsts ieņēmumu dienestā, piemēram, aptuveni 70 serveri griežas uz Linux. Tikai viņi to nez kāpēc negrib publiskot. Linux ir Slackware, bet ir arī RedHat un suse.

Serveru pusē jau manuprāt ne viens vien griežas uz Linux, kā reiz no LU datoriķiem vismaz viens tur strādā un nesen ar mūsu līdzdalību šo to instalēja, nezinu vai tas ir ieviests darba vidē, vai vēljoprojām testēšanā, tomēr derētu arī lietotāju galu "pārslēgt" uz Linux, bet redz vāciešiem arī galu galā pagaidām nekas prātīgs nav sanācis. Bija pirms pus gada viens OpenSource aktīvists no http://www.ccc.de/ atbraucis un stāstīja, ka tie lielie saukļi par to, ka Vācijas valdība pāriet uz Linux bija visai liela salmu kulšana un galu galā visai neliela daļa serveru tikai esot "pārslēgti" uz Linux, bet lietotāju galā tā arī nekas neesot paveikts...

par vid incanti (ja taisnība) .. a bet deklarēšana ir uz asp. kas, diez, uz tiem 70 tiek rušināts?

Stulbākais AK jomā Latvijā ir tas, ka vislielākā aktivitāte ir vērojama no AK kustības ideoloģiski/reliģiskā spārna pārstāvjiem, kuri uzskata, ka viņu dzīves galvenais uzdevums ir nest tautai gaismu un laimi. Pat nejautājot, vai tauta to vēlas. Domāju, lielu daļu no viņiem varētu iedzīt stūrī, uzdodot jautājumu, kāpēc tieši VIŅAM ir nepieciešams, lai linuxu ieviestu kāds uzņēmums, mistiska "valsts" kopumā, utt. Varētu dzirdēt vai nu visdažādākās ideoloģiskas un ekonomiskas muļķības, vai arī, labākajā gadījumā, godīgu atzīšanos - "ieguldot kādus nieka pārdesmit tūkstošus latu stipendijās cilvēkiem". Skaidrs, ka attiecīgais aktīvists arī būtu pieskaitāms pie šiem cilvēkiem. Tikai - tas ir klasisks piedāvājums pirkt kaķi maisā.

Arī Latvijā var bīdīt normālus AK projektus (tikai laikam ne latvieši). Piemēram, patīkami pārsteidza, ka pirms kāda laika Zabbix paspīdēja visās pasaules IT ziņu lapās. Lūk, tā ir dzīvotspējīga AK pieeja - ražot savu produktu un piedāvāt to tirgū normālos konkurences apstākļos. Un produkts varētu būt arī normāls, Latvijai pielāgots Linux distributīvs, bet tirgus - arī valsts iestādes, pašvaldības. Bet tikai - vispirms produkts, tā reālās priekšrocības, un pēc tam - atzinība, skaļas runas, gaiša nākotne utt. Nevis otrādi. Un te nu laikam atklājas latvieša mantkāra daba. Jo pēc savas būtības AK ir vispirms sava darba ieguldīšana "labā lietā" bez papildus atlīdzības, un pēc tam, ja ir kārtīgi veikts pirmais etaps, tad - vispasaules slava, atzinība, ienākumi no atbalsta un apmācības, biznesa bīdīšana uz/ap AK produktu. Bet latvieši nez kāpēc visu grib otrādi...

Un nez kāpēc daži ļoti cer uz dažādām latviskošanām (openoffice, kde, gnome), kas esot XX% pabeigtas (kur xx parasti > 50). Bet ieraugot tos tekstus raudāt gribas... Katrā ziņā, ja man darbā liktu tādu tulkojumu izmantot vai skolā mācītu, tad, domāju, būtu iemesls tiesu darbiem.

Bet realitātē tiešām AK tiek pietiekami plaši izmantots gan pašvaldībās, gan mācību iestādēs, gan firmās. Zinu no savas pieredzes. Kur ir iespējams un izdevīgi, tur arī izmanto, jo neviens pārmaksāt negrib. Tikai kāpēc par to būtu jālielās visai pasaulei?

Jā, būtu jauki, ja kaut kur būtu sakarīga informācija priekš uzņēmējiem un vispār "cilvēkiem no malas", kas un kā. Lai ir iespēja izvēlēties. Bet ir skaidrs, ka Latvijā neviens par velti laikam neko tādu negrib taisīt (dīvaini gan, ticības vārdā taču varētu upurēties), bet neviena nopietna uzņēmuma, kam šādas informācijas izveide varētu nest potenciālus klientus un peļņu, gluži vienkārši nav. Žēl, protams.

To #17 Pra tiem tulkojumiem. Nepareizi! Skolā tādus māca un tiešām raudāt gribas

To #18

Tas, ka pastāv viena galējība, neattaisno otras galējības eksistenci. Piekrītu, pārlieku centīgi "latviskotāji" ir stipri pārcentušies, un no dažiem tekstiem tiešām gribas raudāt. Bet AK tulkojumos ir citas problēmas - nekonsekvence, neskaitāmas gramatikas kļūdas, dīvaini vārdu savienojumi un teikumu uzbūve, un vēl plašāks izmantotās terminoloģijas diapazons... Protams, tās visas ir labojamas lietas. Tikai - kurš to darīs, un cik ilgu laiku tas prasīs?

to #19 Nezinu, cik plaši to citi ievēro, bet ir taču izveidotas vadlīnijas lokalizaacijas procesam: terminu vārdnīca - http://termini.laka.lv neliels (brīvi labojams/papildināms) aprakstiņš ieteikumu formā, kā vajadzētu un kā nevajadzētu tulkot - http://linuxwiki.krampo.info/index.php/Locale_manual (šis jau kādu laiku tur ir un par tāda esamība arī tika popularizēta) Protams, valodas stils, kļūdas utt. ir pietiekoši daudz, bet pamazām arī "iztulkoto" materiālu pārskatām, vismaz, lai izveidotu vienotu "valodu" Starp citu, ir Latvijā arī pa kādam trakajam ārzemju latvietim, kurš ir gatavs maksāt naudu vai kādā citādākā veidā veicināt tā vai cita AK produkta lokalizāciju, tā kā daudz vai maz, bet pat nopelnīt ar to var. Par Tildes tulkojumiem sākumā arī vairums "spļaudījās", bet pamazām jau pierod - kā sak, cilvēks nav cūka, pie visa ar laiku var pierast :)

Lasot šo sakarīgo sarunu (paldies Kasparam par iekustināšanu) atļaušos uzdot pāris jautājumus -

• LAKA pēdējās (ne)aktivitātes (bez komentāriem), Amber Linux klusums (iespējams gaarš koments) un pāri visam - IT&T izstādes stends (pieejams nu ļooti personiigs & garš koments) liek vaicāt - aū, vai kāds stāda par mērķi AK lietotāju pulka palielināšanu un pieredzes apmaiņu?
• AK MS Win vidē - vai kāds uzkrāj pieredzi? Saprotu, ka nav tik romantiski kā Linux, bet dažu gadu prakse (reāli - AK + MS Access = gan darbā, gan mājā viss notiek -> ja kādu interesē = garš stāsts) rāda, ka tas varētu būt labu labais sākums. Tad var atnākt arī apjausma, ka pat tai manai daļai, kura ir vienkāršs lietotājs ikdienā ir vienalga, kāds ir instruments - ja tas ļauj veikt darāmo. Un jāzin drusku ;) vairāk - kopumā AK ir dinamiska vieta, tā kā gandarījums pēc pirmajiem zilumiem ir garantēts.
• Un nu sitīs mani visi...

Sist jau nesitīs... :), tikai kārtējo reizi konstatēs, ka viss notiek tieši tā, kā tas pie mums letiņiem pieņemts. Re, ir uzkrāta pieredze, kaut kas izpētīts, uzdauzīti zilumi, acīmredzot - izstrādātas arī metodes, kā no tiem zilumiem izvairīties. Bet - kur publiski pieejams rezultāts?

Come on! Man šķiet, mūsu tautiņai vai nu AK totāli nesaskan ar mentalitāti (kašķīgs individuālisms, nevēlēšanās kaut ko darīt kolektīvi un par pliku velti), vai arī ir pilnīgi aplama izpratne par AK kustības būtību. Jo būtība taču ir - visiem brīvi pieejama informācija. Uzzināji vai radīji ko jaunu - nodod to visiem koplietošanai, sev paņem no kopējā katla to, ko vajag. Kur problēma? Uz priekšu, ja nav vēlēšanās savu informāciju publicēt kādā "svešā" lapā (individuālisms), tad mūsdienās uzcept blogu un šad tad tur publicēt savus izpētes augļus taču ir vairāk nekā elementāri. Un tad nebūs jājautā, kad un kas notiek, nebūs jāžēlojas, ka nekas nenotiek, neviens negrib AK ieraudzīt un izmantot, utt.

Pašlaik Latvijas informatīvā telpa ir piepildīta ar ņaudēšanu par AK, jautājumiem, kad un kas beidzot notiks, dažu "ideologu" murgojumiem, kas parastiem cilvēkiem nav saprotami un liek apšaubīt visas AK ideoloģijas veselo saprātu. Nu un pavisam nedaudz ir tiešām jaunradītas informācijas. Kurš tad to radīs, ja ne mēs paši?

Jā, es arī esmu domājis par šādas tādas informācijas rakstīšanu, bet, kā jau visiem citiem, kaut kā nesanāk... Galu galā arī esmu šīs tautas daļa, ar visām mentalitātes īpatnībām. :)

Attiecībā uz AK Win vidē - tas IMHO ir plašām tautas masām vispieņemamākais un demokrātiskākais variants. Ja neskaita serverus, tad tieši tā arī es pats lietoju AK programmas, jo, atvainojiet, bet nevaru sevi piespiest izmantot linux grafisko vidi.

<blockquote>Jo būtība taču ir - visiem brīvi pieejama informācija. Uzzināji vai radīji ko jaunu - nodod to visiem koplietošanai, sev paņem no kopējā katla to, ko vajag.</blockquote> Tīri teorētiski Linux Centrs tieši ar to arī nodarbojas, pamazām top pamācības, apraksti, risinājumi...Šobrīb visai paliels apjoms ir \"in process\", jo izmantojot \"darbaspēku\" studenti tika pielikti pie darba veikt programmatūru aprakstus, pa vasaru tas tiks preparēts un pamazām papildināts http://linux.edu.lv saturs. Potenciāli, viss, ko mēs darām, tiek aprakstīts un publicēts tādā vai citādā veidā. Piemēram, šogad uz maksimālo novērtējumu tika aizstāvēts bakalaura darbs par Linux Centra servera un tīkla tehnisko realizāciju. Materiāls jau pamazām krājas, vajag tikai ņemt. Jā un par to Laka stendu IT&T daļu atbildības arī jāuzņemas Linux Centram, jo teorētiski Laka ar mums to stendu uz pusi dalīja (tb, Lakai uzdāvināja stendu, šie nezināja, kā aizpildīt un pieaicināja mūs). Kaut arī nemaz tik slikti negāja, es cik tur biju uz vietas (visu laiku nebiju), runāt ar cilvēkiem sanāca daudz un dikti un interesentu netrūka. Vai tiešām visi, kas šobrīd te runā, ka stends bija sviestains, bija tādā brīdī, kas tas Laka džeks viens pats ar savu laptopu sēdēja stūrī???

to Ruux: AK ieviešana no valstiskā viedokļa kā reizi nav ekonomiskas muļķibas (see posts #17). Ieviešot AK, valsts apzināti novirza daļu naudas vietējam darbaspēkam, t.i. nauda paliek latvijā + attiecīgais darbaspēks izglītojs un ceļ kvalifikāciju, t.i. kļūst konkurētspējīgāks. Papildus tam, konkurējošo maksas produktu tirgōtāji izjūt spiedienu un attiecīgi ir daudz elastīgāki cenu politikā utml. Tuvākais realizējamais piemērs? OpenOffice. Nu nevajaga 99% uzņēmumu un valsts iestāžu darbieniekiem advancētās teksta procesoru vai spreadheetu funkcijas. Vienkārši viņi ir iedresēti, ka teksti jāraksta vōrdā, prezentācijas jātaisa poverpointā un cipariņi jārēķina ekselī.

AK ir ļoti labs veids, kā iekustināt konkurētspējīgas IT nozares attīstību latvijā. Citādi rodas iespaids, ka viss ko mēs varam, ir izpārdot savus dabas resursus utml.

Par iebuknīšanu/uzmundrināšanu - paldies. Tā kā par visu vairāk riebj vaimanāšana - tuvākais plāns ir pietuvināt lietojamam Win vides AK programmu sarakstu un nolikt lietošanai. Ar laiku šobrīd ir tik smagi, ka tas varētu būt tuvako nedēļu laikā, par kādiem pāris mēn. novecojies, bet pārbaudīts gan. Vilcināšanos radīja vēlme "atrast labāko vietu" - it kā jau LAKA, bet izstāde tiešām ierieba. LU izskatās vienīgie, kas ir spējīgi strādāt perspektīvai, taču redzamjā daļā redz tikai Linux. Ja intersē/ir iespējams ievietot paralēli analogu satrakstam Linux videi (vai veidot atsauci) - e-pasta adrese ir te publicēta. Vēl pieredze - pavisam skumjas bija dažu pazīstamu IT biznesa cilvēku reakcija = "neviens tāpat to nelieto" un "kas gan to parzinās?". Šīs zimītes tapa spontāni, jo laikam jau sasniegta "kritiskā masa".

To karlis: Es nesaku, ka pilnīgi visas runas par AK ir "ekonomiskas muļķības". Es saku, ka dažiem patīk daudz runāt runāšanas pēc, un solīt brīnumu lietas, nespējot sniegt nekādu reālu pamatojumu. Par AK ieviešanu valstī - drīzāk jā, piekrītu. Ir daudz plusu, bet tas viss tomēr nav tik viennozīmīgi, un būtu jādara ļoti prātīgi un pārdomāti. Zinot Latvijas cilvēkus gan AK jomā, gan valstī (mīļie politiķi) - mission impossible. Gandrīz noteikti kaut ko salaidīsim dēlī un varam iebraukt no vienas galējības otrā.

Un par to OpenOffice. Nezinu, nezinu. Esmu mēģinājis izmantot sev vairākas reizes. Un nekā. Tas, kas ir ok angliski runājošajiem (nu, tiešām ir daudzmaz ok), Latvijas apstākļiem pagaidām klibo. Nerunāsim par latvisku interfeisu. Trūkst normālas pareizrakstības pārbaudes un, kas man absolūti neder - teksta valodas automātiskas atpazīšanas un iezīmēšanas atkarībā no izvēlētās tastatūras valodas. Tā kā man sanāk daudz strādāt LV/RU/EN valodās, pie kam reizēm vienlaicīgi vienā failā, tad šis trūkums ir fatāls - OO nelietoju. Un pašlaik emu par 90% nobriedis pirkt jauno MS Office versiju savām SOHO vajadzībām. Un, ja man darbā kāds spiestu lietot OO, paldies par to noteikti neteiktu. Bet tas ir ļoti individuāli. Daudzos gadījumos ar OO iespējām pietiek. Nu, būtu vēl daži šie trūkumi sakārtoti, tad es cilvēkiem to daudz drošāk ieteiktu. Šobrīd - iesaku reizēm, bet uzreiz brīdinu, ka būs pie dažām "īpatnībām" jāpierod.

To Kurmiic: LU tiešām šobrīd ir man zināmais vienīgais pozitīvais piemērs. Vismaz kaut ko reāli dara un nevaimanā. Uz kopējā fona atliek par Linux centru teikt tikai un vienīgi labu. Protams, ja mums to AK aktīvistu būtu daudz vairāk un aktivitātes daudzveidīgākas, tad varētu salīdzināt un arī pakritizet. Bet nu tagad...

Par Win+AK - tas tāds "pelēks" lauciņš, jo "īstenie" AK bīdītāji uz to visā pasaulē skatās greizi un labākajā gadījumā klusē. Reizēm saka, ka tas ir jāaizliedz, jo grauj AK pamatus (neveicina pāreju uz linux). Tā ka - ja nopietni grib tās lietas bīdīt, tad varbūt nav vērts saistīties tieši ar AK cilvēkiem, drīzāk jāveido kāds neatkarīgs resurss, kas būtu noderīgs visiem.

Jā, protams, vajag arī attiecīgo sarakstu ar AK programmatūru Win videi. Iespējams nenāktu par sliktu izveidot kaut kādu CD vai ko tml., vienīgi zinot AK programmatūras attīstību, to CD varētu būt salīdzinoši grūti uzturēt un ātri novecotu, savukārt izveidot interneta vietni, kurā visu laiku glabātos uz to brīdi jaunākās versijas, ir jau daudz vieglāk. Linux Centra nosaukums kā tāds varbūt ir nedaudz maldinošs, mēs nekādā ziņā neesam tikai Linux atbalstītāji, mēs esam par AK kā tādu. linux.edu.lv ir atvērts piedāvājumiem, vienmēr. domājam, ka mūsu paspārnē varētu arī izveidot personālos blogus (linux.edu.lv/mansblogs), ja cilvēki tajos rakstītu par AK lietām/risinājumiem. easylinux.info Wiki lapa jau kā tāda ir brīvi pieejama un papildināma, tomēr tai ir nedaudz specifiskāks saturs.