Es pēc gadiem 20 (noapaļojot) vienu dienu vienkārši ņēmu un aizgāju uz bērnudārzu. ;) Vienkārši apskatīties kas un kā :) Pilnīgi NEKAS nebij mainījies (vismaz no ārpuses) - tas tur Šampēterī

Man bija trīs Māri grupā un meitene Signe, kas bija lielāks vecis par jebkuru džeku. Toties es vienīgais grupiņā mācēju lasīt (bija viena meitene, kas mācēja puslīdz burtot, bet tik un tā).

man grupiņā arī bija 3 Māri, turklāt es domāju, ka Andis arī ir Māris.

Bērnudārzā netiku "laists" vispār - tā vietā iztiku ar t.s. "nullītes" klasi. Mācēju lasīt / rakstīt / skaitīt un, ko nu tur visu vajadzēja, arī tāpat. Vienīgais ar ko atceros izcēlos "nullītē" mēģināju rakstītīt o ar garumzīmi - Ōō, kinda un nemācēju siet kurpju šņores, tā lai netaisās vaļā. Šīs nemācēšanas pēc man tika piešķirta meitene Skaidrīte, kas to mācēja lieliski. Atceros, ka man bija kauns un nācās mācīties siet pašam - principā nemācēju to novērtēt kā ekstru (bet vajadzēja) :)))

Mums laikam bija ļoti padevusies grupiņa jo bez manis vēl mācēja lasīt gandrīz visi. Nepatika diendusas, jo nespēju nekad aizmigt. Ēdiens bija OK, bet vislabāk garšoja biezpiena pončiki. Man vienīgajam bija no Ķīnas atvesti krāsainie zīmuļi (24gab) kurus devu dažām meitenēm (šausmīgi žēl ka neatceros viņu vārdus...). Grupiņa mierīga, īpaši nekāvāmies, apzīmējām reguāri visas iespējamās sienas, gan iekšpusē, gan pastaigu laukumā. Bērnudārza nr kaut kas ~269. pie 4.tramvaja galapunkta Imantā.

Pareizi tas vinegrets bija riktīgs murgs. Mēs ar Mareku parasti izēdām zirnīšus un sastūmām atlikušo uz vienu malu, tādējādi izskatījās, ka puse ir izēsta. Tomēr auklītei - Vaļai Roģinai, tas tik un tā nepatika un viņa mūs ar Mareku spundēja skapī. Vienreiz Marekam pagadījās speķis zupā un par to, ka viņš neēda Roģina mērcēja viņa seju zupā. Man paveicās, jo mana muterīte bija skolas direktore tur kur Vaļa mācījās.

Heh uzrausaas atminjas, lai gan neskaidras. Patika ljoti ka uz beernudaarzu muus veda ar autobusu (nedzivoju pilseetaa) un es, dziivodams blakus darbniicaam, vienmer pirmais tiku autobusaa un piebraucu pie visiem paareejiem kaa krutais. Daudziem grupinjas biedriem vardus atceros, bet neko vairaak, lai agan ar vairakiem arii maciijos kopaa pamatskolaa. Ediens bija garshigs (citreiz pat tagad sajutot kadu specifisku smarzhu-uzraushas atminjas-a taas no beernudarza laikiem), bet negarshoja spekjainaa galja zupaa, ko pirmajaas grupinjaas kraaju vienaa sola atvilknee. :D Tapat atceros superigo speljlaukumu un slidkalninju. Viss it ka bija mierigi, bet beernudaarzaa iedziivojos arii pirmajaa smadzenju satricinajumaa :/

Es no beernudaarza atceros vienu puiku vaardaa Maartinsh, kursh ljoti gribeeja sev uzvaardu "Naktspodinsh". Itkaa jau labi izklausaas Martinsh Naktspodinsh :D

huh man bij bernudaars taads ka 1dien no riita aizveda un 5dienas vakaraa savaaca.

Vardus atceros tik tiem paris ar kuriem klasee gajam kopa pec tam. Drausmiigi nepatika diendusas guleet un ta ka man jau tad bij izteiktas bailes no augstuma. katru reizi kaapt divstavigaja gultaa bij pardzivojums.

no ediena nevareeju ciest kakao. atceros leeju pie logiem esoshajos pukjupodos. kas ar vinjam notika neatceros mosh nospraaga. bet nu mani strosteja par to ka es tur esmu leejis. tad paveicas blaksu sedeja katu kada meitene kurai tas drausmigi garshoja un vinja manejo dzeera.

Tas bija 204tais. Es ar tur biju...

Diendusa laikam nevienam nepatika

njaam...bernudaarzs.. :D visaas grupinjas kuras gaju uz skapiisha durtinjaam bija aaboliitis...pedejaa grupinjaa jau saku leenaam vinju no turienes kasiit nost :D Visu laiku speleejos tikai ar puikam, jo meitenes mani nepienjeema(stulbeniites...es veel atriebshos) :) ediens bija labs tajaa grupinjaa...:D biju aukliites lutekliite..vienmer dabuju papildporcijas :DD Grupinjaa biju viena no trim, kas maceeja lasiit(un ar to lepojos) :D Diendusas...ui...;D jautra padarishana :D Ja mani ieguldija gultinjaa starp dzekiem...nekada guleshana :DDD vienreiz pat no audzinatajas ar lineaalu lielo, garo atravos, jo kjikjinaaju visu laiku :D pirmaa bucha ar bija tiehsi tur :DD muaha atlika tik paliekties pie dzeka kajgalii :DD tie laiki bija fantastiski.. :)))

maziish? Tu pieliecies kaajgalii un dabuuji buchu? o_O diivaina tev taa pirmaa bucha :D

Jap - man arī nepatikās diendusa. Gulēju otrajā stāva - nepakam pirmajā, jo cik atceros- bija pāris indivīdi, kam bija paradums piečurāt gultu un tad bija lielas iespējas dabūt to visu virsū. Jau kopš tā laika nelietoju kopīgus traukus ar citiem un baidos no visādām citādām šmucīgām padarīšanām. Jā - un es biju vienīgais, kas jēdza lasīt - stājoties 1 klasē lasīju 100 vārdus minūtē. 3 klasē lika lasīt lēnāk, lai var saprast. ((: Negaršoja man šausmīgi "Piena pē" (: tipa piena dārzeņu zupa. Kaut kas briesmīgs - joprojām šķebina kaut ko tādu ieraugot. A tā - bija inčīgi, vārīju sūdus nepārtraukti. Cepām plastmasas mašīnu, kaut kādu elektronikas režojumu ar motoru, uz elektriskās plītiņas. Spēlējāmies ar sērkociņiem e.t.c. figņu.

Ā un tad bija viens džeks man grupiņa, kam garšoja ziepes. Tas noveda pie tā, ka viņu vienu nelaida tualetē, jo tad visas ziepes tika norītas :D Cik atceros - īpaši bija iecienījis zemeņu. (((:

mums gultinja sbija sastumtas ljoti tuvu viena otrai un man abaas puses guleja Maarcis un kristaps, bet kajgalii Kaarlis(Lielais buchotaajs) :)) vinsh parsedza pari segu musu galvaam un mes buchaajaamies :D

Uff - par bučam e.t.c runājot - man mamma bija audzinātāja, bet man kaimiņienes mamma - auklīte. Nu un gadījās ka abas strādāja naktī - nakts grupiņā un mūs abis ņēma līdzi - gulējām 2 stāvā blakus gultās. Nu un rezultāts bija tāds, ka pa nakti bijām nejauši samainījušie ar biksītēm... :D + ka uz kreiso pusi man bija uzvilktas (: Ko īsti darījām neatceros, bet nu kaut ko mērījāmies vai tamlīdzīgi... ar meiteni... :D

Skatos, ka bērnudārza laiki visiem bijuši jautri. Es parasti diendusas laikā negulēju, bet auklītei masēju muguru, kamēr jamā pildīja krustvārdu mīklas (tās kur burtu jūklī jāatrod vārdi) un jamā vienmēr nīgri parūca, jo es atradu vairāk kā viņa. Atceros, ka biju vienīgais, kas mācēja saskaitīt un atņemt. Un vienīgais, kas mācēja braukt ar divriteni, kamēr parējie braukāja ar trīsriteņiem, es biju uztaisījis trampalīnu no smiltīm ko nospēru smilškastē.

Piu :D

Jokerz: njaam...auklites un audzinaatajas vienmer bija nigras, ja kaads zinaaja vairak par vinjaam. :D

Tā, kā nekad mājās diendusu nebiju gulējis, man viena no audzinātājām ļāva negulēt un spēlēties kamēr pārējie guļ, bet vienu reizi es nogāzu no plaukta kasti ar konstruktoru. Jūs nevarat iedomāties, kas tas ir par troksni, kad visur ir pilnīgs klusums... Diendusa jau gāja uz beigām, un tajā brīdī arī tā beidzās :)

Piu: ērzelis :)

Visas zupas bij negarshiigas. Smilshukastee kakji regulaari bij piedirsushi. Viena audzinaataaja bija pedofiila mazohiste (nepaarbaudiits fakts). Veelaak vinja lasija izsmeekjus pa ielaam. Diendusaa nekad neaizmigu. Ar blakus gultas meiteni iepazinaam viens otra dzimumorgaanus. Tagad vinja ir nedaudz viegalas uzvediibas sieviete. Ja neskatiijaas audzinaataaja, skraidiijaam pa telpu. 1x grupinjaa pret logu nositaas, ielidojis putns. No skapiisha man nozaga lielu zhuuksni ar pirmskara naudu, kuru biju atradis lauku majaa. gribat veel?

Ēdiens bija garšīgs.Sevišķi biezpiena sacepums ar rozīnēm.Pie galda mīļāka nodarbošanās bija zupas šķivī ar karoti sastumt kopā pa zupas virsu peldošās izkusušo tauku lodītes. Krutākais bija tas kuram sanāca vislielākā tauku pļecka. Pastaigās gājām gar žogu uz kura auga šāvējgurķi. Briesmīgi patika tos raut nost un mīcīt ar kājām. Pusdienlaikos bijām rātni.Ja pļāpājām, tad bija jāstāv blakus gultiņai miera stājā. Pēc launaga ,parasti, mammu gaidot šo to zīmēju. Parasti kariņu. Vienu reizi mājās mani veda kaimiņiene kura dzīvoja vienu stāvu zemāk.Vīņa bija arī pavāre dārziņā. Viņas dēls arī gāja manā grupiņā. Tā nu mājās ejot mēs visi trīs ierāudzījām kā viens lielais puika pīpē. Mana kaimiņiene savam Dzintaram teica, ka ja viņš pīpēšot viņa viņu nositīšot. Briesmīgi nobijos, jo domāju,ka viņa runā nopietni. Tas viss notika laikam 25. dārziņā (Strazdumuižā pie Juglas ezera) apmēram pirms 33 gadiem.

Kas tikai maziem bērniem nav jāizcieš :/ Bet tā laikam mēs tiekam sagatavoti dzīves realitātei, jo pēc tam vieglāk izdzīvot un kaut ko sasniegt, ja jau pašā sākumā kāds 'paskaidro' spēles noteikumus... Es par tām auklītēm. Man bija divas - viena jauna, drausmīgi smuka un nežēlīgi laba (biju viņas mīlulis), otra veca, nesmuka, nedaudz ļauna un nevarēja mani ciest, centās visādi pazemot. Nezinu, varbūt ir kāda psiholoģiska trauma no tiem laikiem... katrā ziņā dzīves uztveri bērnudārzs veido.

Vispatīkamākās atmiņas ir par ārdīšanos brīvā dabā kopā ar pārējiem bērniem - kā kopīgi iepazinām fizikas likumus (piemēram, ripinoties no kāpām).

213 bernudarzaa guljot pusdienslaiku izkritu no 1-maa staava gultinjas, bet citi pamanijaas arii no otraa staava izlidot :D taas gultas vel taa diivaini ielocijaaas pie sienas taakaa skapii. vienreiz nepamatoti sapriecajamies, ka pusdienaas doshot saldeejumu, domaats gan bija sauteejums. pirmaa saskare ar negarshiigo siljkjmaiziiti, kura nenoveershami nokljuva teejaa. veel es regulari nokaveeju saakumu (brokastis) un eedu taas viens pats. seboshana turpinaajaas arii jaunaakajaas klasiitees. wtf? 1x ciemos atnaaca kautkaadi zobaarsti un saurba 2 zobus ibio :D

Ja kādu interesē: "Savādākas" bērnudārza atmiņas - http://nemirst.lv/index.php?c=kom&rid=182

vimba_zlobnaja, tas ir tas pats, kur tā cielava bija uz sienas uzzīmēta? Tas arī ir mans bērnudārzs. Biju tur pirms gadiem diviem aizvelojies - bērnu dārzam ir palikusi puse no visas ēkas. Otrā pusē bija iekārtojusies kaut kāda auto skola un laikam veļas mazgātava.

Mums bija dzheks vaardaa Romaans, kurs meedza speelju laukumaa apseesties uz mocha, kam bija mashiinas stuure. vinjsh grieza to stuuri vienaa virzienaa un apchuraajaas. varbuut kaut kaadu nirvaanu pakjeera, emocijas paarnjeema, kas zin :)

Beernu daarzaa gaaju Valmieraa. te visi tik par Riigu :) mums nebija numureeti beernu daarzi. bija "Buratino", "Bitite", "Spriditis", "Ezitis" utml. vienu laiku gaaju Bitiitee, tad "Palejas ielas beernu daarzaa". taa arii nezinu, kaa tas saucaas.

Bitiitee bija baseins, kur vasaraa arii ielaida uudeni. kaut kaa baseina dibens laikam bija ass, vienmeer kaajas bij asiniis.

vienu reizi man kaa krutajam jau pusdienaa, kad visi speeleejaas aaraa, piebrauca vecaaki ar zhiguli - jaabraucot uz juuru. biju staraa. pa celjam sapliisa mashiina, bija smiltis baakaa, palikaam uz kaut kaada celja. atceros tikai plikpaurainu onkuli, kas no netaalaas maajas iznaaca paliidzeet. taa biju sacereejies un uz juuru netiku :(

no beernu daarza dazhus vaardus un uzvaardus atceros, peec bildeem pat atceros, kaa vinjus sauc. un raksturus arii biki - kursh bija bosiks, ar kuru iipashi nebija jeegas kauties un ar kuru veel vareeja paciiniities.

vienaa reizee iedunkaaju meitenei pa muguru, neatceros, par ko. vakaraa tas tika izstaastiits meitenes mammai. veel tagad atceros, ar kaadaam sejaam vinjas uz mani skatiijaas un kaa mamma prasiija, kaapeec taa dariiju. abas taadas mieriigas, labsirdiigas, tagad jau zheel, bet kas ta siikam praataa. meitenei bija oranzhs, pukjains flanelja sarafaaninjsh un peleekas zekjubixes. vismaz tajaa dienaa, kad sakaavaamies :)

A kam viss tas fufelis interesee?

arii mans beernudaarzs netika speciaali ienumureets!!! tam bija fascineejoshs nosaukums "Piilaadziits". no beernudaarza ir palikushas fantastiskas un spilgtas atminjas, miiljaas audzinaataajas Birutinja, Iloninja un auklite Anita un hiperseksuaalais moderno deju skolotaajs (sapnju princis katram 3gadiigam skukjeenam) :) bija ok!!! tajaa satiku draudzenes ar kuraam vell burzamies shobaldien!!! vieniigais kas veel shodien no bernudaarza uzdzen drebuljus ir saldaiseedien "punjkji" brrr!!! arii savu viiru satiku bernudarnudarzaa, nu tiesa gan kaadus 15 gadus veelaak, bibliotekaa(muusu bernudarzaa ir arii pilseetas biblioteka) :) Ceru ka arii mans deelins ie shajaa darzinaa!!! ;)

kek - a vot, ir interesanti :) manējais bērnudārzs bija ar numuru 1 un saucās Sprīdītis (Ogrē), var jau būt ka visie pārējiem (Bitīte, Pīlādzītis :D -izskatās, ka visās pilsētās bij tādi) arī bij numuri. Atceros 2 audzinātājas (Gunasaudzinātāja un Vitasaudzinātāja) un auklīti Elzu. Arī es zupas šķivī taisīju lielos eļlas plankumus un vēl atceros, ka spēlēju uz gumijas, kas turēja tās dzelzs gultiņas aizkariņus galvgalī. Grupiņā bija 2 Juri, viens ar brillēm un otrs mana pirmā mīlestība, kuras faktu man pastāstīja mamma. Vēl bija divi Jāņi, ar vienu mācījos paralēlklasē, Raivis, Dima, Egita, Santa, Kārlis, Kristīne un vēl daži, kurus pazīstu arī mūsdienās, atšķirībā no iepriekšējiem. Labākā draudzene bija Madara un mēs mēdzām viena otrai kost un skrāpēt :D Gatis bija grupiņā pusi no laika,pēc tam saslima ar leikēmiju un nomira. Kopš tā laika ļoti bail no šīs slimības. Bērnudārza laikā arī ar dažām grupiņas meitenēm dziedājām vietējā kulturas namā kādā māmiņu pasākumā. Atceros, ka ēdām egļu jaunos dzinumus, taisījām deguntiņus no kļavām un svilpītes no viena krūma pākstīm. Bet podus gan nekādus neatceros. Vienīgi par kkādu nodarījumu diendusā tiku ar visu segu iznesta un uzlikta uz skolotāju galda, kamēr viņas visas tam apkārt dzēra kafiju. Tad gan jutos traki :) Visu skolas laiku 1. septembrī nesu Gunasaudzinātājai puķes. Tagad gan jau kādu laiku nē. Vēl no bērnudārza saglabājusies kaudze ar zīmējumiem un zīmējumu grāmatiņa kā dāvana no grupiņas biedriem ar visiem autogrāfiem.