← Uz sākumu

Flashbacki

2006. gada 27. jūlijā, 18 komentāri

Vakardienas dziesmu klausīšanās uzdzina atmiņas par bērnību. Par to, ko, laikam zemapziņā, esmu centies aizmirst. Tikai, vot, nekādi netieku skaidrībā - kālab. Tas po. “Kling, klang, esam klāt, pieci polši - varam sākt”.

Ahtungs, ahtungs. Zemāk (dziļāk, tālāk, whatever) ir pavisam personiskas lietas. Iespējams, pat pārāk. Bet, nu, lai.

Flashbacks: part 1

No agrīnajām dienām neko neatceros. Nu, tik pat kā nekā.

Sākotnēji, kad es piedzimu, mēs esot dzīvojuši Ikšķilē, tad Imantā. Nezinu, kur. Pēcāk esam pārvākušies uz pagraba dzīvokli Avotu ielā (starp Lāčplēša un Čakamarijas), kur dzīvoja vectētiņš. Tur jau es kaut ko mega fragmentāri sāku atminēties.

Ja piepūlētos, varētu pat atcerēties pagalmu un pagraba logus. Pagrabs bija tumšs. Regulāri applūda. Virtuvē parasti tika nolikta vecā krievulaiku sētiņa. Tā kā es jau biju gana liels puika, lai pats desotu uz savām divām, bet māsiņai (kurai no viņām, nepateikšu, jo nezinu šī stāsta darbības laiku) bija jāatrodas tur. Man regulāri tika lūgts (pieprasīts) pieskatīt viņu. Tās krievu laiku sētiņas bija gana izturīgas, lai tad, kad kaut ko noziedzos, mani tajā ieliktu un ārā es netiktu.

Vectēvs dzīvoja tādā iegarenā dibenistabā. Tagad man jamā līmējas kopā ar boulinga zāles izskatu. Nezin, kāpēc. Viņam bija televizors. Es šad un tad pa kluso lavījos pie viņa istabā, lai pārrunātu kādu gudru vārdu no “kāpēc” sērijas vai paskatītos melnbalto mazo televizoriņu. Viņš mani cienāja ar končām. Čokolādes.

Eglīte mums bija ij ziemassvētkos, ij jaungadā. Dikti maziņa, kādi 30 cm parasti. Likām vesistabā uz galda.

Vēl vienu lietu atceros jo spilgti. Kāddien, kad nebija ar ko pagalmā spēlēties (man varēja būt max - 3 gadiņi), izlēmu kātot apskatīt the big city. Izgāju ārā, nogriezos pa kreisi (to toč atceros), tad uz Lāčplēša ielu (arī to atceros, ne ielu, bet gan to, ka nogriezos turp). Tur man bija spilgtākais iespaids - ielas malā stāvēja noparkota invaļidka. Nu, tā divvietīgā mašīnīte ar mopēda motoru. Tālāk vairs nav nekādu atmiņu. Kā tikai tas, ka mamma ar mani nerunā. Kā tika stāstīts pēcāk, esmu bijis prom līdz vēlam vakaram. Milicija esot meklējusi. Beigās atradusi. Vakara pusē.

Nākamais, par ko kaut kad, iespējams, uzrakstīšu būs jau tad, kad mēs izvāksimies ārā no šī mitekļa. Ticiet vai nē, bet astoņdesmito gadu vidū mēs kā daudzbērnu ģimene (4 bērni) dabūjām četristabu dzīvokli jaunā, tikkouzceltā bloku mājā Lubānas ielā 16 (dz. 12, starp citu:). Pirmais brauciens turp un tālākais sekos, ja kādreiz vēl saņemšos ko šādu rakstīt.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar cipis

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 09:00

mjā.. uzjundiji atmiņas par redeļu gultiņu :))

Gravatar dadzis

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 09:01

ei, nebūs gana ... tev tak vēl nav sirmi mati!

Gravatar Dureix

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 09:32

es savu redelu setinu salauzu, jo uz tam redelem bija uzvilkti krasaini koka bumbuli, kurus gribejas noraut, tikai neatceros cik man gadini bija :D

Gravatar vimba_zlobnaja

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 10:10

Nu bac... Neatceros savu reeļu gūltiņu :( :cry: Bet pirmo trīsriteni gan ateceros :)

Gravatar ARG

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 10:26

Man pirmaas atminjas laikam sagrabinaamas no kaadu 2 gadu vecuma. Atceros, ka naaca ciemos kaiminju tante un buchoja manai mazajai maasai dupsi. Man tas likaas nesaprotami un laikam pat riebiigi. Tad pirmaas shaubas par ziemassveetku veciisha iistenumu-nu kaa tas var buut, ka es mammai visu laiku chiikstu, ka gribu guasha kraasas, un re, uz ziemassveetikiem tieshi taadas arii salavecis atnes! Veel-mamma meegjinaaja mani audzinaat religjiskaa garaa-zinaaju biibeles pastaastus, kaa Jeezus uzbuuris viinu....tad nu vienreiz mums beidzaas sula, kas man dikti garshija, un dikti gribeejaas veel. Gaaju kaktaa luugt dievinju, lai uzbur veel sulu...luugshana netika uzklausiita:( Un jaa, 5 gadu vecumaa jau biju liels beerns, tieshi dzimeniitee man atljaava 1. reizi bez pavadonjiem aiziet uz tuveejo veikalu! Kas tie bija par priekiem:)

Gravatar Kaibinjsh

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 10:47

Ivaljidkai ir motocikla motors - Izh Panteas(~350cc), tik ar nelielaam konstruktiivaam izmainjaam. Mjaa visi jau laikam aiz resteem ir seedeejushi, nu tamaa koka seetinjaa.

Gravatar Snow

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 10:52

Vecs paliec. Bet tu nebaidies. Tas nāk komplektā kopā ar vairākām jaukām slimībām. Sklerozi, piemēram. Nekas nesāp un katru dienu tik daudz jaunumu.

Gravatar hasherr

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 11:30

;) Ja godīgi, biju piemirsis (jau pāris gadus), ka bija arī tādas "invaļidkas"... Tu man par tām atgādināji. Interesantas mašīnītes bija.

Gravatar 0nkulis

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 12:40

invaliidvaaggus veel shur tur var redzeet, savs jaukums ir vinjiem :)

Gravatar lalala

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 13:10

huhū, mani gan neviens aiz sētas nelika - biju pārāk uzticams sīcis! [nu labi, reiz, kad tiešām sagrēkoju, t.i., aizgājām uz varžu dīķi vardes ķert, tad gan būtu vajadzējis, bet tad jau ko nu tur - izsistos cauri!]

p.s. eglīte gan ekstra lielā. gluži kā a4. ;)

Gravatar Mukadillij_doo

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 14:28

Vienīgās atmiņas, kas man ir no redeļu gultiņas saistās ar vēmekļiem. tur bija burkāni. Laikam vienīgais spilgtais tālaika notikums, ja jau palicis atmiņā. smadzeņu satricinājumu dabujuse biju, vai..

Gravatar n

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 16:22

nekā, tie divvietīgie invalīdu braucamie nebija ar mopēda bet izh planētas motoru. uzvedās viņi diezgan ņipri - bija laukos viens tāds laužamais - tika dabūts jauns un vecais aizmirsts atdot :D bija baigi ok, jo tajos laikos pedāļus aizsniegt vēl nevarēju, a šiem gāze/sajūgs uz sūres, bet bremzes liels kloķis blakus ātrumu pārslēgšanas svirai. ātrumi slēdzās pirmais uz leju otrais un pārējie uz augšu. atpakaļgaitai atsevišķa svira bija. braucamais uz godu.

un startējās viņi kā jaunie civiki - ar START pogu!

Gravatar shljaktichsh

2006. gada 27. jūlijā, plkst. 16:43

redelju gultinja ar metaala redeleem.4 gadi. slimniica vieniibas gatvee. seezhu un breecu, jo deel taam redeleem liekas, ka esmu cietumaa

Gravatar choms

2006. gada 15. augustā, plkst. 22:57

Invaljidkai nav mopeeda motors!!! Kur tu esi redzeejis mopeedu ar 350ccm motoru???

Gravatar choms

2006. gada 15. augustā, plkst. 23:03

Pamaniiju ka Kaibinjsh arii nav gudrs. Invaljidkai motors no Iž Jupitera nevis no Iž Planetas.

Gravatar Kaibinjsh

2008. gada 12. maijā, plkst. 11:17

Choms, pats tu negudrs. Kā briedis invalidkā stāv Iž planeta dzinējs. (viencilindra dzinējs ir Planētai) Lai zirgs tevi ...