← Uz sākumu

Regulēšana

2006. gada 1. augustā, 14 komentāri

Jo vairāk sakari (mobilie vai fiksētie - nav starpības) kļūst par tādu pašu neatņemamu dzīves sastāvdaļu, jo vairāk valdībām un sabiedrībai šķiet, ka viņiem ir jānosaka, cik ka maksās. Piemēram, Francijas regulators (ARCEP) ir saņēmis akceptu no Eiropas Komisijas īsziņu starpsavienojuma cenu noteikšanai.

Tas nozīmē, ka sūtot īsziņu no viena tīkla uz otru būs noteikta maksimālā cena, kuru saņēmējoperators varēs pieprasīt sūtītājam par šīs īsziņas piegādi savam abonentam.

Francijā diviem lielākajiem mobilajo sakaru operatoriem (Orange un SFR) šī maksimālā cena, kuru viņi drīkst pieprasīt par īsziņu saņemšanu no citiem tīkliem ir 3 eirocenti, savukārt mazākajam no trim operatoriem - Bouygues būs lemts pieprasīt ne vairāk par 3.5 eirocentiem.

Tas gan neatvieglo dzīvi ARCEP, jo Komisija ir pieprasījusi izstrādāt ļoti daudz dažādus aprēķina algoritmus, aprakstus un citu drazu, lai nodrošinātu parastiem mirstīgiem pieejamu šo cenu noteikšanas pamatojumu (interesanti, cik liels % no parastajiem mirstīgajiem to ne tikai vēlēsies, bet arī spēs saprast?).

Līdzīgs regulatora lēmums Latvijā varētu būt nāvējošs tiem operatoriem (ar pirkstiem nerādīšu, protams), kuri cer izdzīvot tikai un vienīgi uz starpsavienojumu maksām. Citiem tas varētu samazināt prognozētās peļņas apjomus, bet nekas dramatisks jau nemainītios. Taču, naudu (jo sevišķi prognozēto) zaudēt nevienam negribas :)

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar Arnolds

2006. gada 1. augustā, plkst. 08:43

Nabaga telekomunikātori...

Gravatar Archijs

2006. gada 1. augustā, plkst. 08:53

mts gsm nebij krievi kaut kādi?

Gravatar esuntu

2006. gada 1. augustā, plkst. 08:57

Archijs: Es domāju šo <a href="http://www.mtsgsm.lv" title="Viņi tagad ir arī Latvijā?" rel="nofollow">mts gsm</a>...

Gravatar flipo

2006. gada 1. augustā, plkst. 09:03

laacz, nesatraucies, ja pie mums arī tādu pieņems, gan jau Tavs darba devējs nebankrotēs un algu nesamazinās! ;-)

Gravatar laacz Autors

2006. gada 1. augustā, plkst. 09:17

esuntu: Tie nav Krievijas MTS :) Tie ir vietējie, kas tā sevi ir nosaukuši.

Gravatar rem

2006. gada 1. augustā, plkst. 15:17

laacz: un ko tavuprāt labāk neregulēt? ja kādam tirgū ir dominējošs stāvoklis, vai pastāv liels risks, ka izveidosies kartelis, tad ir tikai loģiski, ka pastāv likumdošana, kas ierobežo šo tirgus spēlētāju iespējas uz tā rēķina slaukt patērētājus (vai čakarēt mazākos konkurentus)

Gravatar laacz Autors

2006. gada 1. augustā, plkst. 15:18

Es šajā rakstā neesmu paudis savu nostāju šai jautājumā, rem. Turpmāk lasi uzmanīgāk.

Gravatar Rumpis

2006. gada 1. augustā, plkst. 16:23

rem: Bet vai viss ir jāregulē? Vai, piemēram, adāmadatu dominējošam tirgotājam arī ir jāregulē cenas? ;-)

Gravatar mmk

2006. gada 1. augustā, plkst. 17:34

btw, longtermā, ne pārāk ilgā, dzīvošana uz starpsavienojuma maksām nav iespējama. kā sākuma stratēģija true - bet longā no way.

Gravatar kintu

2006. gada 1. augustā, plkst. 18:44

Bet ir jau arī Eiropā mobilo sakaru cenas mežonīgi augstas. Es domāju tieši viesabonēšanas un arī zvanīšana uz citu operatoru numuriem. Teiksim ASV es varu lietot savu GSM telefonu visā teritorijā, ieskaitot Havajas un Aļasku, bez jebkāda rouminga maksas, plus vēl bezmaksas sarunas naktīs un nedēļas nogalēs uz jebkuru numuru ASV – mobilo vai fiksēto. Eiropa mobilitātes ziņā ļoti atpaliek un neizskatās, ka operatori grib atteikties no sava kumosa, tāpēc nekas cits neatliek kā regulēt šo lietu.

Gravatar laacz Autors

2006. gada 1. augustā, plkst. 23:58

kintu: Amerikā cenu filozofija (par ko tu maksā) ir kardināli atšķirīga no mūsu. Sākot ar to, ka Tev pašam ir jāmaksā savi nodokļi un alga nodokļu isntitūciju darbiniekam (post factum) un beidzot ar to, ka Tu maksā apr TV to pašu ciparu dolāros, kuru te - latos, bet nesaņem garantiju. Par to jāpiemaksā atsevišķi. Utt, un tā joprojām.

Gravatar kintu

2006. gada 2. augustā, plkst. 05:25

Patiesībā ASV nodokļu sistēma ir ļoti līdzīga Latvijas sistēmai – sociālais nodoklis, no kura daļu maksā darba devējs, daļu — tu pats, plus ienākuma nodoklis. Un ja tev ir algots darbs, tad darba devējs jau nomaksā par tevi visus nodokļus. Nodokļu deklarācija jāaizpilda tikai tad, ja tev ir papildu ienākumi vai vēlies saņemt nodokļu atlaides, piemēram, pērkot māju uz kredīta utml. Un vairums štatu ir savs t.s. sales tax, kas pēc būtības ir tāds pats PVN.

Mana doma jau bija ne jau relatīvās cenu un nodokļu likmju atšķirības, bet tajā, ka no telekomu viedokļa ES valstis joprojām ir tālās ārzemes, ar kurām biznesu kārtot ir ļoti sarežģīti. Šodien tās nav fiziskās izmaksas, ka zvanam, piemēram, uz Itāliju būtu jāmaksā daudz dārgāk nekā zvanam pa Latviju (a la Skype). Kādreiz arī ASV bija ļoti dārgas tā saucamās iekšzemes tālsarunas (starp štatiem), bet parādoties mobilajiem operatoriem šis jēdziens ir praktiski izzudis.

ES ir izveidotu ar domu veicinātu šādu brīvu pakalpojumu sniegšanu. Taču cenas starptautiskiem zvaniem un viesabonēšana ES iekšienē joprojām ir pārāk augstas, un tas neveicina brīvu uzņēmējdarbības migrāciju. Un arī tūristiem un viesstrādniekiem nav nekāda prieka pirkt vietējās priekšapmaksas kartes, lai varētu piezvanīt palikušajiem Latvijā par saprātīgu cenu.

Gravatar mx

2006. gada 3. augustā, plkst. 09:47

Ja uz tirgus nesakārtotības vai savstarpējo vienošanos rēķina ilgu laiku vēlas gūt virspeļņu, tad tas, protams, tiek mēģināts ierobežot no valsts (vai ES) puses. Liekas visai normāli - no patērētāja redzes viedokļa.