Dot saites uz saturu nav aizliegts - neatkarīgi no autortiesībām. :)

Vispār - ja, piemēram, vairāk latviešu literatūras teksti būtu brīvi pieejami online (ar autoru atļauju protams ;) tad būtu vairāk materiāla ar ko apmācīt <i>open source</i> pareizrakstības pārbaudes rīkus un rezultātā mēs visi baudītu labāku latviešu valodas atbalstu.

Iespējams arī, ka salīdzinot tekstu tulkojumus vairākās valodās, var (automātiski?) izveidot publisku un atvērtu latviešu-angļu valodas vārdnīcu, ko izmantot atvērtā koda projektos.

Diemžēl šobrīd daudzu šādu tekstu izmantošanu ierobežo tās pašas autortiesības. Piemēram, <a href="http://www.ailab.lv/aspekt/dfond.htm" rel="nofollow">dažādu projektu ietvaros tiek skanēti un atpazīti</a> teksti latviešu valodā, bet tos pat nedrīkst publicēt tīmeklī, jo:

<blockquote>The digital source of the Latvian version of ``1984'' was created at the Artificial Intelligence Laboratory, University of Latvia, Riga. The publication and translation in Latvian that was used for the creation of the digital source is the one by Avots, Riga, published in 1990. The digital source was obtained by OCR from the printed edition.

<b>The copyright of the translation of the Latvian 1984'' is held by the Latvian copyright agency AKKA/LAA''. We currently do not have permission to distribute this translation further.</b> - <i>Avots - <a href="http://nl.ijs.si/ME/CD/docs/mte-d21f/node37.html" rel="nofollow">TELRI: 1984, Latvian</a></i></blockquote>

jā, tie kā nekā ir 80tie.

<I>"copyright ... is held by the Latvian copyright agency “AKK..."</I>

Šāds izteikums ir tīša ļaundarība vai vienkārši muļķība? Autortiesības nevar piederēt starpnieku kantorim, bet gan tikai autoram, šai gadījumā - tulkotājam. Kantorim var būt uzticētas kaut kādas funkcijas - naudas ievākšana, draudēšana, reklamēšana. Un kāpēc tieši AKK...? Kāpēc ne Vēvēef, NATO, Džordžs, Bils un pārējie nevarētu "turēt" visas tiesības?

Man jau šķiet, ka autortiesības uz darbu pieder pašam tā autoram. Tulkotājam ir autortiesības tikai uz tulkojumu, ne uz pašu darbu. Starp citu, AKKA/LAA arī var būt autortiesību turētājs, ja ir noslēgti attiecīgi līgumi.

LV likumdoshana nepieljauj autortiesìbu nodoshanu.

Iekš <a href="http://www.autornet.lv/tiesibas/jautajumi/" rel="nofollow">autornet.lv "Jautājumi par autortiesībām"</a> var uzzināt daudzko interesantu par šo tēmu. Piemēram: .

<blockquote><a href="http://www.autornet.lv/tiesibas/jautajumi/#62" rel="nofollow">Kas var administrēt jeb pārvaldīt manas autortiesības?</a> . Darba autors savas tiesības var īstenot vai nu pats vai ar starpnieku un pārstāvju (aģentu, advokātu) palīdzību, vai arī to administrēšanai pilnvarot autortiesību organizācijas - autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas. . <a href="http://www.autornet.lv/tiesibas/jautajumi/#43" rel="nofollow">Kāds ir autortiesību ilgums?</a> . Autora tiesības [Latvijā un ES] ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves.</blockquote> . Nekas neliedz pilnvarot kādu aģentūru aizstāvēt šīs mantiskās tiesības. Tiesa, tulkotājam vai tā pārstāvjiem pieder autortiesības tikai uz šo konkrēto tulkojumu. Bet arī tas nozīmē, ka šeit minētais "1984" latviskais tulkojums būs aizsargāts droši vien vēl kādus 100+ gadus. Tā var arī rasties situācija, kad pats oriģinālais darbs jau ir publisks īpašums daļā pasaules valstu, bet tā tulkojums vēl labu laiku nebūs (ja vien kāds cits to nepārtulko par jaunu un nepadara par publisku īpašumu). . Tas pats "1984" ir publisks īpašums Krievijā, Kanādā un Austrālijā, kur autora mantiskās tiesības izbeidzas 50 gadu pēc autora nāves. Rodas interesanta situācija, kad daļā valstu drīkst Internetā <a href="http://gutenberg.net.au/plusfifty.html#orwell" rel="nofollow">brīvi publicēt</a> šo darbu, kamēr tie, kas ir ASV vai ES to nemaz nedrīkst savos datoros skatīties.

Labojums: Austrālijā +50 gadi kopš autora nāves attiecas tikai uz darbiem, kuru autori ir miruši pirms 1955. gada. Jaunākiem darbiem ir tas pats +70.