Neliku nekādas (burtiski) cerības uz šo filmu. Tik tiešām gaidīju absolūtu viduvējību, jo vienīgais, kam uzmetu aci pirms doties uz kinoteātri, bija reitingi iekš IMDB un RottenTomatoes.

Ja es būtu izvēlējies kritiķa maizi, kā savu pamatnodarbi, agonizētu jau filmas vidū. Bet, tā kā esmu parasts IT nodaļas vadītājs, tad atļaušos tomēr papriecāties.

Filma ir vienkārša bez gala. Es labprāt teiktu, ka tipisks Ziemassvētku skatāmais gabals, ja vien kaut ko tik bezbašenna pozitīvu nebiju redzējis sen. Iespējams, ka kopš Love Actually laikiem. Protams, šī filma nestāv ij ne tuvu. Bet tomēr. Kaut velns par stenderi, man patika. Nekā negatīva, brīžiem ellīgi smieklīgi, brīžiem arī romantiski. Tāda dubultpelnrušķīte. Viss kā nākas — laimīgs sākums, laimīgs vidus, laimīgas beigas. Neierasti :)

Ja man prasītu (kuru gan tas interesē), vai šis ir šedevrs, teikšu, ka nē. No sev pieejamajiem 10 lācīšiem došu 7 par pašu filmu un vēl vienu par pozitīvismu.

Vai skatītos vēlreiz? Drošs, ka ne.