MP3: Real McCoy
Atkal atsāku rakāties pa senseniem audioierakstiem. Pavisam jocīgi - šāda mūzika bija relatīvi īsu brīdi. Notēmēta parastam padomju laikus knapi piedzīvojušam, bet kapitālismu vēl neredzējušam knēvelim tieši pierē. Piemēram, šī dziesma arī bija vienā no manām Izlasēm. Diezgan precīzi atceros, ka kasete, kurā tā bija ierakstīta, bija viena no viskrutākajām manā īpašumā esošajām - 90 minūšu Sony metālene (type IV). Parasti šie visi darbi tika rakstīti no SuperFM tiešsaistes disenēm.
HA! Atceros, kā savulaik aizgāju uz skolu nošefot ar nejēdzīgi vecu PSRS ražojuma audiopleijeri (kaut kādu Walkman pakaļdarinājumu). Beidzās ar to, ka ierāva lentu un mana kasete smagi cieta, kad “speciālisti” darbmācības kabinetā provēja to vienkārši izvilkt ārā. Rezultātā lenta tika pārplēsta. Bet vai tad tas kādu tolaik spēja apturēt? Mājās tā tika salīmēta kopā un DJ Bobo cienītājiem nācās pieciest pāris sekundes garu iztrūkumu.
Jā, un tagad dziesma.
- gads. MC Sar & Real McCoy - “Another Night” (MP3 lejupielādei). Es pat klipu atceros (nosperts no jūtūbes).
Es tā pie sevis smīnu, šo visu atceroties. Un pēkšņi sarāvos. Jo, lai šīs interesantās, pavisam kā no citas dzīves nākošās padsmit gadus vecās atmiņas izvilktu apziņas priekšnamā, nākas diezgan piepūlēties. Tas nav tā, ka es atcerētos visu razom. Atceros vienu, domādams, ka tas ir viss, tad pēkšņi neviena nesaukta izlien kāda, iespējams, nemaz nesaistīta, detaļa. Un kā ar āmuru pa galvu - goč pendel, es Grepim ar piku toreiz superīgi trāpīju! Skērī. Sanāk, ka tas viss aizmirstās (ir jau aizmirsies) ar nemērīgu jaudu. Un tu paliec ar tādu galvu, kura visprecīzāko atmiņu atbilstību pagātnei nodrošina tikai dažus pēdējos gadus.
Un tas vēl nekas. Varu papriecāties par to, ko atceros. Un vienā brīdī apjaušu, ka, patiesībā, gan jau, ka ir milzums lietu, kuras vienkārši ir pagaisušas uz visiem laikiem. Iespējams, ka šis ir mūsdienu tehnoloģiju uzspiests efekts - visu var pierakstīt, visu var saglabāt, visam var izveidot rezerves kopijas. Un par savu pagātni vajadzēja parūpēties laicīgi.
2007. gada 6. februārī, plkst. 03:11
Mjā, tam par atmiņu piekrītu, arī labprāt vēlētos atcerēties ko vairāk...
2007. gada 6. februārī, plkst. 03:32
Nu, laacz, šitie tādi bezmiega murgi, piedod. :) Un vispār, kārtīgam ģimenes tēvam būtu plkst. 02:28 jāguļ. Tā, kā Tu aprakstīji, darbojas visu normālu indivīdu atmiņa. Un pilnībā aizmirsis Tu patiesībā visticamāk esi ļoti maz un izteikti nesvarīgas lietas. Vienkārši sēž tavā zemapziņā visas atmiņas un uzpeld tikai tad, kad trāpās īstā asociācija.
2007. gada 6. februārī, plkst. 03:58
Tāpēc visu vajag pierakstīt.
2007. gada 6. februārī, plkst. 08:39
Vidusskolas 10. klasē šamo spēlēju disenē skolā. Blakus bija ēnu dejas aiz balta palaga (nošpikots no 100.debijas), nostaļģija....:)
2007. gada 6. februārī, plkst. 08:56
Man joprojām mājās vesels dir ar šitādām dziesmiņām 80-95 ... a dažreiz gribās, lai skan. Par atmiņu runājot, žēl, ka brīžiem liek arī apzināties, ka lietas, kuras Tu labprāt paturētu prātā - pazūd, savukārt, tādas, kuras gribētu pazaudēt - paliek.
2007. gada 6. februārī, plkst. 09:17
Ja runaajam par atminju atgrieshanu tad netieshie kairinaajumi (orgjinaalajaa notikumaa) skanja, smarzha speej visefektiivaak atgriest taa briizha sajuutas!
Iisteniibaa diezgan kruta, jo es pats esmu piefikseejis caur ko es speeju atcereeties visadus notikumus, tipa "caur ko pieseivojis", un tad tik atliek izvilkt vecus albuumus, saost kaut ko un bliuksh - te es esmu atkal uz LPSR gaziku pieduumotas ielas, telshu paarbraucienaa, tajaa krutajaa tusinjaa, savaa pirmajaa mashiinaa... utt!
2007. gada 6. februārī, plkst. 10:30
Gadījumā tā nebija nokopēta "Atbalsis Zelts"? Es arī esmu līmējis kasešu lentas kopā. Laba metode ir paķepināt zem lentas mazu līmlentes ("skoča") gabaliņu, ja lenta nav saburzījusies, bet vienkārši pārrauta.
Runājot par atmiņu, tad mūsu smadzenēs nekas neuzglabājas, tās ir tikai hardware`isks interpretātors, kas no apkārtējā lauka nolasīto informāciju pasniedz mums izparsētā veidā. Mums visiem kopējs datu nesējs ir vienīgais sakarīgais izskaidrojums gaišredzībai, telepātijai, domu lasīšanai un tamlīdzīgām, ar klasiskajām metodēm neizskaidrojamām, parādībām, kas saistītas ar informācijas apmaiņu. Par informācijas uzglabāšanu apkārtējā laukā, lai spriež kvantu fiziķi. Vakar noskatījos (iekš tv.lv) Futūršoka sēriju, kurā tika pastāstīts, ka protoni, neitroni un elektroni nav mazākās vielas daļiņas un ir atklāti vēl 2 līmeņus mazākas, tātad mana hipotēze par atmiņu varētu būt pat patiesa. ;-)
2007. gada 6. februārī, plkst. 10:48
Nost ar nostaļģiju! Pēc 10 gadiem dzīves var tā visu mūžu pavadīt gremdējoties atmiņās "Kā bija tad..."
2007. gada 6. februārī, plkst. 10:56
Jaa, vecie, labie laiki....
2007. gada 6. februārī, plkst. 11:07
2 deni2s: vecumdienaas tu to vien dariisi kaa gremdeesies atminjaas.
2007. gada 6. februārī, plkst. 11:57
Tas var notikt jau pec 1 paaudzes., Tu ieslēdz savas darbošanās bekapotaju un tiec ieraxtits visaas savās dimensijaas. Memory ir tik lēts, ka nav problemu ieraxtit kaut vai visu savu dzivi.
Īstais kaifs, verojot savu pagātni ir tikai pēc vismaz 10 gadu distances.
2007. gada 6. februārī, plkst. 12:01
Uhh... eurodance ziedu laiki. 10. klase jaunā skolā, dziesmu "uztīšanas" process spēlējot disenes, tusiņi, vodka "Magic", braukāšana ar "Deltu", poļu kasetes tirgū pa Ls 1.50. Daudz kas nāk atmiņā...
2007. gada 6. februārī, plkst. 13:38
Hmm biku ne pa teemu , bet shis gabals noteikti nav 1995 gada , jo 1994 beidzu 9viito klasi un braucaam uz 3dienaam ekskursijaa un kasetee tika bez paartraukuma drileeta ;-)
http://en.wikipedia.org/wiki/Another_Night_%28song%29
2007. gada 6. februārī, plkst. 14:53
njaa, ar taam atminjaam ir taa, ka daudz ko vairs neatceros no gadiem, kas ir par 5 vecaaki, saaku domaat, protams atceros, bet ne taa uzreiz, agraak, kkaa bija vieglaak, un daudz ko vairaak atcereejos, viena versija, par sho man ir taada, ka tagat katru dienu vismaz pavadu 1,5-2,5h lasot viss kko jaunu, par tehnologjijaam, politiku, blogus, forumus utt., tapee, iespeejams viss ir taa paarslogots, ka daudz ko ir gruuti atcereeties, bet nu nez, iespeejams smagi kljuudos.
2007. gada 7. februārī, plkst. 10:13
vecie labie laiki... SuperFM .. bija labs rādžiņs, kamēr neaizgāja ar naudu ciet un nekļuva par European $Hit radio. btw. ar to atmiņu tā ira. nesen izvilku pāris gadus vecas CDR no pagultes, kuros daži tā laika saulaina House gabaliņi mētājās, jau pirmajos 16 bītos atleca atmiņā, tādas lietas, kas uz to laiku darījās... iespējams, ka piem. uz to muzīku arī atmiņā arī iekodējās notikumi utt. un kad atkal prātam piegādā attiecīgo skaņu, tad arī attiecīgi viss kas iekodēts zemapziņā demodulējās un kļūst uz kādu mirkli pašam vinkārši piejams .. bet pašlaik ir savādāk. tagad kad katru dienu nāk klāt kkas jauns un jausn un jauns, augstskola, lekcijas, visādi resursi netā un blā blā blā .. un jau tiek traucēta normāla visu atmiņu pāriešana no īslaicīgās atmiņas, patstāvīgajā, un daļai atmiņu, ka jau ira ir traucēta piekļuve. un arī visu uz skaņām mūzikas uzmodulēt virsū ir pagrūti, jo nāk viss tik jauns un tāds un šitāds.. bet tikai ar vienu domu : Buy me, Big music Companies Needs U R money ... un nekas atmiņā vnk nepaliek..
2007. gada 7. februārī, plkst. 11:23
pirms super fm bija radiodejas, ja mani atmiņa neviļ. tas gan bija labais projekts tam laikam - pilnīgs entuziāzisms, ta teikt :)
2007. gada 10. februārī, plkst. 02:01
> Un vienā brīdī apjaušu, ka, patiesībā, gan jau, ka ir milzums lietu, kuras vienkārši ir pagaisušas uz visiem laikiem. Par savu pagātni vajadzēja parūpēties laicīgi.
Nevaru saprast, vai mana 1995. gada datordienasgrāmata, ko regulāri pārlasu, man ko dod. Jo es šajā mirklī esmu to JAU IZLASĪJIS, atceroties visu, kas bija. Bet, ja runājam par vizuālo informāciju, dēla 8 gadus senās digitālās fotogrāfijas (640x480, tolaik hi-tech) vērojot, es saprotu, ka bez tā es NEKAD neatcerētos faktisko lietu reālo izskatu. Laikam jau ir vērts visu saglabāt. Jo šābrīža pūles var kļūt par neatsveramu emocionālu balstu dzīvē. Pat, ja nē, tad doma, ka šis pūles kļūs par neatsveramu emocionālu balstu nākotnē, ir neatsverams emocionāls balsts šobrīd :)