Vakar no rīta atgriezos no 9 dienu tripa pa Rietumiem. Izejot vēlāk pēc paikas, tieši nodomāju to pašu. Kaut arī laiciņš bija galīgi bez vainas! Te viss ir tik brutāli...

A kas tev pret Meku?

Glupais: iečeko bērnu rotaļlaukumu. Kaut ko tik netīru neesmu manījis ilgu laiku :) IMHO, ja ir rotaļvieta, tad tai vajag pasekot līdzi - vismaz laiku pa laikam ar putekļusūcēju, ja jau lauztās mantiņas mainīt ir dārgi. Apkalpotāja ģenerāli lepni sajauc pasūtīto ēdienu skaitu (pieskaitot viens). Zivis nav ēdamas. Vispār - bija stipri negaršīgāk, nekā Ozolnieku Mekā (varbūt pavārs ar mazu roku liekuma rādiusu pagadījās).

'Mūs ar sievu tādas pašas sajūtas pārņema atgriežoties no auto tripa pa Igauniju. Iebrauc LV un uzreiz tāds pisec pārņem, ka bail...

Par cik Meka ir kā reiz blakus mājai, tad laiku pa laikam tur tiek uzņemtas dienišķās kalorijas. Bet nu tik traki man liekas tur nav. Par to bērnu laukumiņu grūti spriest, nav izmantots :D Bet ar ēdienu nav bijis tā, ka būtu baigi negaršīgi. Principā tā ir vienīgā ēstuve, kuru daudz maz apmeklēju Jelgavā.

Atbraucot un ejot caur robež kontrolej, mana iešanas traektorija sakrita ar robežsarga iešanas traektoriju ... uz ko robežsargs - Papisies maliņā.

pazīstamas sajūtas... patiešām..

Diivaini. Laikam cilveeki nezin kas ir tas forshais, kas pie mums ir. Jebshu vienkaarshi lienj aizmuguree attieciigas spamvietnes autoram.

Ai nu tā čīkstēšana ir nepārspējama - visur ir labāk nekā šeit. Paldies manam veselajam saprātam, ka es atgriežoties no tripiem gan jūtos laimīga un priecīga, ka esmu mājās - kaut arī bedrainajā Jelgavā : ) Bet ko tu padarīsi panaivam patriotam : )))) P.S. čīkstēšanu vienalga neatzīstu :p

Protams, ka te nav tik daudz par ko smaidit kaa Londona, bet tomer cilveki par maz smaida. Pat Krievijaa(ne Maskava un st.Peterburga) ir smaidigaki cilveki neka LV.

Savukart par pasi man vienmer pasaka 'paldies'! Un Oslo lidosta vienreiz pateica latviesu valoda.

cx, kā reizi, ielidojot Getvikā pie pasu kontroles man omulīgs britonkulis arīdzan skaidrā latviešu valodā pateica "Paldies".

Nu tad sāksim nevis ar valsts kritizēšanu, bet katrs pats ar sevi. Katrs sāksim vairāk smaidīt, teikt cilvēkiem paldies. Kā teica kāds gudrs cilvēks "Visi grib mainīt pasauli, bet nav gatavi mainīties paši."

Zini, moš tas nav saistīts ar vietu, kurp dodies. Man līdzīgas izjūtas bija no Minskas atbraucot.

Nu tādus tripus iesaku plānot pa pāriem - vispirms vienu nedēļu kādā smukā, patīkamā vietā, bet otru pēc tam k-kur mazāk vilinošā, piemēram, Bulgārijā.. Tad pēc otrās nedēļas būsi laimīgs atgriezties LV! :D

Pēc padzīvošanas Vācijā biju laimīgs atgriezties mājās, Rīgā.

Viss ir atkarīgs no tā, kā jūs uz lietām raugāties. Ar šādu attieksmi protams skaistāks būs jebkas cits, ka tik ne vieta kur pats dzīvo. Bet tādi jau esam: mūžīgie burkšķuļi. Bet ko paši esam darījuši lietas labā, lai apkārtn emums būtu sakopta? Paši vienmēr smaidam, palīdzam citiem un mīlam vietu kur dzīvojam?

Bet cik citur ir zaļa zāle... Zaļāka, nekā pie mums! Lai nu kā, bet cilvēks pielāgojas vairākumam- šajā gadījumā - vairākumam! Es, no laukiem nācis, labprāt pilsētā visus sveicinātu! vienreiz pasveicināju svešu onkulīti! šis ilgi uz mani skatījās un nesaprata! Nu un pēc pāris gadiem pilsētā es vairs nesveicinos :)

Man atgriežoties no Zviedrijas sajūtas bija pilnīgi otrādas . Pat gaiss likās labāks un meitenes smukākas te. Kopš tā laika braucu aiz robežas nelaprāt(darbs, radinieki). Ceļoju pa Latviju.

Ir savi plusi, ir savi miinusi, bet tie miinusi reaali tracina. Piem paartikas veikali, darbalaiki un pieejamaa paartika, ar muusu veik vnk nevar sakliidzinaat, iipashi to stipri juut, ja jaapadziivo ilgaaks laiks. Nu nez, piem Shweicee vinjiem TV progr veel mazaak nekaa mums, vinji tur skataas praktiski Vaacijas TV, vinjiem tie dumie likumi, kas 'visu' ierobezho. Pa dienu reaali tikai kalnus raada, vakarpusee kaads raidiijums tik paraadaas. un ja gadaas kaads paarkaapums, tik viegli 'neizbrauksi' kaa pie mums, tas palielina stresu :D.

Nu nu, savā laikā izvazājos pa Eiropu uz vella paraušanas un vēl gadu štatos nodzīvoju. Latvijā ir labāk. Cilvēki nav smaidīgi, bet ir, kā lai saka, reālāki. Rietumos tur liela daļa tomēr tādi zombēti nedaudz.

Laacz: 1) Gatwick nav tā labākā vieta kur nolaisties/pacelties. Pirmā izvēle ir CITY (uz kuru nevar noklūt no RIX) un otrā LHR :P 2) No vienas puses - mani reāli fascinē tā "ziema", kas tur ir. Un britu pieklājība arī. Sabiedriskais transports arī. No otras puses, pat nezinu vai mainītu auto pret pret to. Underground ir tik vien laba, ka tas ir gandrīz ideāls pārvietošanās līdzeklis, bet nolaists jau ir "līdz ručkai" un tur vēl 40 gadus vajadzēs, lai tas kļūtu foršāks. Ir arī citi labumi / sliktumi - sākot no dārgiem un maziem ūķiem kur dzīvot, beidzot ar praksi darbam ko tur var iegūt daudz labāku un ātrāku kā šeit. Arī mūsu vidējais-statistiskais-deģenerāts-klerks paliek aiz vien pieklājīgāks jo darba devēji saprot, ka "front office" ir jebkuras juridiskas personas seja. Un nevis CEO/CFO/ETC. 3) Kad slavē Londonas labumus padomā vai tur pa tiešām gribētu dzīvot... Pirms trīs nedēļām nopietni pārdomāju savu domu aizdoties uz turieni uz pāris gadiem pastrādāt, pieredzes iegūšanai. Viens ir skaidrs- man tur nebūtu kur "bāzt" ne sievu, ne vēl jo mazāk meitu, kas ir ~ tavējās vecumā. Tā nav labākā pilsēta kur ar "kido" uzturēties. Precīzi sakot - galīgi garām bērnam.

Ja kaut kur aizbrauc uz divām dienām, tad patiešām liekas zāle zaļāka un debesis zilākas, bet ilgāku laiku padzīvojot kaut kur rietumeiropā, no tiem dežūrsmaidiem sāk vēders sāpēt. Ir vietas, kur es labprāt braukšu padzīvot, atpūsties uz kādu nedēļu, bet noteikti ne uz ilgāku laiku vai pat, nedo dies', dzīvot. Es mīlu Latviju, es mīlu savu zemīti.

Klau, a šādi secinājumi gadījumā nerodas tad, ja braucam uz potenciāli attīstītākām valstīm nekā mūsējā? Piemēram, vai ir dzirdēts kāds entuazists, kurš atbraucis, piemēram, no Baltkrievijas un atgriežoties domā, ka te Latvijā viss saks, bet tur gan ir forši? Mēs jau parasti kā ceļojuma galamēŗķi neizvēlamies galīgi kreisas vietas (ja nu vienīgi tam ir īpašs iemesls), ne tā?

vienmēr atpakaļceļā lidmašīnā gadījušies laipni latviešu stjuarti, un Latvijas pusē vienmer laipni robežsargi bijuši, bet paņemot rokās avīzi, kas ir latviski --- un dzirdot cilvēkus, kas tāpat kā es no tāda paša svešuma, kur visi bijām svešinieki starp svešiem, runājot latviešu valodā --- ikreiz lidojot mājup pārņem laimīgas ilgas par atgriešanos mīļajā zemē. citur zāle vienmēr liksies zaļāka, ltad abaķ kopsim paši savu mauriņu, nevis apskaudīsim kaimiņu!

Ļoti pazīstamas sajūtas. Vai kāds ir ievērojis, ka šeit LV mīļākā apģērbu krāsa ir melnā un pelēkā? Un tā nevērība un po*&(sms... ja kāds tev tramvajā uzgrūžas virsū, nemaz neceri, ka tev atvainosies. Uzlūrēs virsū un vēl uzskatīs tevi par vainīgu, to gan. Un tieši tāpēc pašiem ir jāpamainās, jo kādam taču ir jāsāk pamainīt šo psiholoģisko klimatu! No vecākās paaudzes to grūti gaidīt, bet mēs, jaunie, ta varam! Atvainoties (un no sirds) tantiņai kurai nejauši uzskriets virsū, uzsmaidīt kādam svešiniekam utt. Tas tikai uzlabo garastāvokli gan pašam, gan otram. Galvenais jau to apzināties un censties kaut ko darīt lietas labā, nevis vilkties pa pasauli, ņurdēt uz citiem, uzskatīt ka life is pain un ka pasaule tā drūmi un dusmīgi arī ir iekārtota.

Labi ir tur kur mūsu nav! ;) un pie sliktajiem laika apstākļiem vari vainot Laika veci :D <a href="http://www.imdb.com/title/tt0384680/" title="The Weather Man" rel="nofollow">Laika veci</a>