Antiinflācija
Man jau simpatizē tā ideja par kredīta izsniegšanas procedūrā obligāti iekļaujamo izziņu no VID'a vai citas ienākumus apstiprināt spējošas valsts tipa iestādes. To gan varēja ieviest jau sen un pakāpeniski. Tagad būs ļoti daudz pamatoti neapmierināto, ja to darīs visiem un uzreizi.
Taču ne par to ir stāsts. Man radās jautājums. Vai tagad katru reizi pie kredīta (pieņemu, ka tas varētu attiekties arī uz līzingu) ņemšanas vai pārkreditācijas nāksies doties uz VID? Vai tiek paredzēta iespēja šādu izziņu personai saņemt elektroniskā veidā? Varbūt to jau var izdarīt? Varbūt varētu to vēl vairāk atvieglot, kredītņēmējam dodot iespēju pilnvarot kredītiestādi vienu reizi saņemt šādu informāciju no VID pa tiešo, neiesaistot sevi un netērējot savu laiku?
Arturs
2007. gada 13. martā, plkst. 22:11
Ja pareizi saprotu, tad antinflācija iestājas tai brīdī, kad vārdus "kredīts" un "līzings" aizmirst pavisam nevis tad, kad jāsadabū viens papildus papīrītis... Kā atceros no sava dzīvokļa kredīta kārtošanas laikiem man bija jādabū tāds dokumentu portfelis, ka uz tā fona vēl viena štrunta izziņa manu dzīvi absolūti neietekmētu.
afigel
2007. gada 13. martā, plkst. 22:42
kautkaa peedeejaa laikaa man liekas ka tie 100 viirelji taustaas pa tumsu un iisti nesaprot kuraa virzienaa rakt. da i laikam arii iipashi rakt negribas.
Sonx
2007. gada 13. martā, plkst. 23:24
Par izziņu elektroniskā formā varam vēl kādu laiku tikai pasapņot, jo šis projekts progresē lēnām, piemērs tepat, rokas stiepiena attālumā... <a href="http://blogi.nozare.lv/kaza/2007/02/26/kada-fucking-e-parvalde/" title="e-parvalde..." rel="nofollow">Pie mums pagaidām notiek tā...</a>
<blockquote>Varbūt varētu to vēl vairāk atvieglot, kredītņēmējam dodot iespēju pilnvarot kredītiestādi vienu reizi saņemt šādu informāciju no VID pa tiešo, neiesaistot sevi un netērējot savu laiku?</blockquote> Šī ideja ir apsveicama, varbūt vienkāršāk vienoties par kopēju datubāzi, līdzīgi kā pašlaik, manuprāt, lieliski darbojas "parādnieku liste". Pieeja, izziņas saņemšanas veidā, būtu tikai attiecīgajam kredītspeciālistam, nu kaut kā tā. Ja to visu kaut kādā veidā nomenidžē, lai patērētājs ciestu vismazāk tad es esmu "par", bet ja paliek papīra formā, tad gan nē... labāk lai ir tā kā ir... Varbūt pie reizes tad liekam to "obligāto privātpersonu ienākumu deklarēšanu" ar, un tad VID's uzkārsies ar papīriem. =)Livingston
2007. gada 13. martā, plkst. 23:53
Kuram parastam cilvēkam gan vajadzēs iet uz VID biežāk kā reizi pāris gados? Vai tiešām es esmu vienīgais, kas katru 2. mēnesi neņem hipotekāros kredītus uz 300k euro? Un spekulanti jau nav tie, kas iet pēc kredīta uz bankām :)
marr
2007. gada 14. martā, plkst. 00:52
Antiinflācija Tevis aprakstītajā veidā neiestāsies, jo mūsdienās saģenerētā nauda pastāv tikai pateicoties kredītiem. Un vienmēr būs cilvēki, kas kredītu atmaksāt nevarēs, jo tāda ir mūsdienu naudas aprites īpatnība. Iesaku noskatīties "money as debt" tiem, kas to vēl nav redzējuši. Lai arī ne viss ir korekti, liela daļa patiesības tur ir.
chebureks@allahuakbar
2007. gada 14. martā, plkst. 01:16
A vispaar normaals pasaakums - kaa dalja no bankas procesiem automaatiskaa pilnvara bankai pieprasiit tavaa vaardaa visas attieciigaas izzinjas.
chebureks@allahuakbar
2007. gada 14. martā, plkst. 01:17
(no seerijas - taa arii civilizeetaas valstiis, tajaa pashaa LON, notiek shobriid)
uldis
2007. gada 14. martā, plkst. 08:29
Jau tagad vajag :)) Un ne jau hipotekārajam kredītam, jo daļa avīžu publisko informāciju, ka darba vietu izzņās līdz pat 25% gadījumu tiek uzrakstīts vēlamais, nevis reālais. Man pesronīgi pietika ar VSAA izziņu par veiktajām soc.nodokļa iemaksām, kur parādās arī vai neesi atskaitīts no darba :)) Kopā apmēram 6 min. ar visu auto novietošanu.
Kārlis
2007. gada 14. martā, plkst. 08:40
Un kā tagad kredītu jaunam BMW tie, kuri bankā līdz šim teica"ē, nu, man alga ir 120, bet nu man tur ir papildus ienākumi no aploksnītēm, nu jūs jau redzat cik man kontā ieskaita ;)". VIDs redz tikai oficiālo algu un tagad ļautiņiem būs vēlviens iemesls padomāt, ka tos nodokļus tomēr ir jāmaksā.
giblet
2007. gada 14. martā, plkst. 08:59
a kāds ļaunums ceļas no tā, ka ļautiņš paņem līzingu, bet pēc tam nevar nomaksāt un iegādāto tavaru atsavina? nu, palietoja, nevarēja atļauties un sjo.
red
2007. gada 14. martā, plkst. 09:40
gibletam:
tur ceļas visādi ļaunumi. pirmkārt kredīta devējam tagad ir jādomā, kur nobāzt to autiņu. tas nav viņa bizness un tas ir lieks čakars. otrkāt viņam jau ir bijis jātērē laiks un energija lai naudiņu piedzītu. treškārt viņam iet pār kāju % ieņēmumi ko viņš bija jau ieplānojis no Tevis iekasēt, utt., utml. karoče pilna pakaļa neērtību.
globāli:
vid izziņa ir normāla lieta. nav jau mērķis nogriezt kredītus un līzingus. ir mērķis šo procesu padarīt saprātīgāku, piespiest cilvēkus samērot savas vēlmes ar iespējām, utt. ko šādai izziņai vajadzētu daļēji arī panākt. otrkārt dabīgi būs spiediens uz darba devējiem par algu legalizāciju, kas noteikti rezultēsies palielinātos nodokļu ieņēmumos. galvenais issue kā jau laacis te minēja ir par to kā šis process tiks menedžēts - tas, ka katram jāskrien uz VID pēc papīrīša izklausās pilnīgi arhaiski.
Gremlins
2007. gada 14. martā, plkst. 09:51
Seit man liekas tiek jauktas divas lietas VID un VSSA. Tagad jau VSSA izzinu par socialajam iemaksam var dabut 5 minusu laika un nemaz nav tik traks pasākums.
Sapnis
2007. gada 14. martā, plkst. 09:57
laacz neskatās ziņas. Kādu brīdi atpakaļ, šķiet, ka skatījos kaut kādu 'gudro raidījumu' par šo tēmu. Par vid izziņām mirstīgie vispār nedomā, jo tas notiks starp vidu un banku elektroniski, resp tu prasi bankai kreditu, banka elektroniski pieprasa no vida tavu izzinu vids vinai to iedod un viss bumbās. VID pat ir pateicies, ka spēs to nodrošināt ar līdzšinējiem cilvēkresursiem.
bombastic
2007. gada 14. martā, plkst. 10:12
nu es ar saviem oficiālajiem ienākumiem varētu knapi velosipēdu līzingā paņemt. bet banka taču perfekti zin cik man kontā apgrozās, tāpēc neticu ka dos tikai velosipēdam, bet gan jau kam vairāk arī
Peeteriz
2007. gada 14. martā, plkst. 10:24
Kas aizliegs bankai saņemt no kāda VSAA izziņu par to, ka viņš saņem minimālo algu, ņemt šo izziņu vērā, un tad piešķirt viņam kredītu, kur mēnešmaksa ir divas minimālās algas - jo banka tak zin reālo situāciju anyway?
ramm
2007. gada 14. martā, plkst. 10:46
par to kredītiestādes pilnvarošanu - esmu drošs ka Hansabanka to uztaisīs, ja jau tagad es no hanzaneta varu query'ot Lursoftu, Zemesgramatu un to pašu VSAA, tad jau algas izziņu arī uztaisīs.
btw. jasaka ka HB klients esmu jau kādus 7-8 gadus, bet īpaši pēdējā gada laikā šī banka man sākusi patiešām patikt, visus kreditus, lizingus, kreditlinijas noformē vienkārši reaktīvā ātrumā, un neprasa nekādus dokumentus, (arī pasi, manā filiālē mani pazīst pēc sejas:))
n4
2007. gada 14. martā, plkst. 11:37
So cakaresanos atzistu tikai tada gadijuma, ja tas liks pazeminaties dzivoklu cenam..
Arturs
2007. gada 14. martā, plkst. 12:41
ramm, nu ta jau jāmēģina uz tavu vārdu noformēt kāds kredītiņš :))
Normunds
2007. gada 14. martā, plkst. 13:26
Visu laiku neliek miera divas domas:
ramm
2007. gada 14. martā, plkst. 13:52
Arturs: droši, pat ja uz sejas uzlīmēsi manu forogrāfiju un tevi atpazīs kā mani - kredīti anyway nonāks manā kontā :)
Arturs
2007. gada 14. martā, plkst. 13:54
ramm: gribēšu redzēt kā tu atmaksāsi kaut kādu daudzmiljonu kredītu :))
baigaiz
2007. gada 14. martā, plkst. 14:39
Peeteeriz pareizi pateica.. A kas tad traucēs bankai turpmāk neizdot krītu? Pie pašreizējās situācijas, ka cilvēki dzīvo nesamērīgi saviem ienākumiem ir pa lielai daļai vainīgas pašas kredītiestādes. Jo tag visās malās krīti tiek dalīti bezmaz pa labi un pa kreisi, līzinga kompānijas pašas uzmācās tev virsū. Visur tik ņem, ņem, ņem.. A ko, vidējais latvietis jau arī nav pērnais, ja dod, tad ņems arī! :) Nu nav normāla situācija, ja kā man stāstija paziņa kura strādā vienā labi pazīstamā līzinga kompānijā, līzings jaunai mašīnai tiek dots pat ja alga ir nedaudz virs minimālās, vai labi ja divreiz lielākā.. Galvenais, ja ir galvotājs ar labāku algu.. psc.. Un satraukties par to, ka tag būs jāskraida uz VID, es domāju, nav pamata. Jo kā jau te viens izteicās parastais mirstīgais šajā procesā nebūs iesaistīts. Viss tiks nomenedžēts līdzīgi kā jau pieminētās VSAA izziņas par soc. iemaksām. Arī tā izziņa būtībā nāk pa taisno no VID, jo info par to cik daudz, kas un kad ir veiktas soc iemaksas - nāk no VID. Bet jautājums paliek tas pats vecais - kas liegs bankai izsniegt krītu personai, kura pelna minimālo, bet tajā pašā laikā personai kontā katru mēnesi apgrozās trīsreizes vairāk naudas? Godaprāts? Nedomāju gan.. Bankas tomēr grib pelnīt uz % rēķina..
deni2s
2007. gada 14. martā, plkst. 14:47
laacz, neesi tač tik naivs, par dzīves elektronizāciju. Vai Latvijas veikalā ieejot un neatrodot tev nepieciešamo preci pārdevējs noskaidro, vai šāda prece ir citā šī paša veikalu tīkla veikalā, sarunā, ka no turienes atvedīs tev nepieciešamo preci uz šo veikalu dienas laikā un pieturēs priekš tevis? Kā redzi, pat biznesa struktūrās nav ieinteresēti Latvijā pakustināt pirkstiņu, lai paši kko nopelnītu, bet tu ceri elektronizāciju valsts iestādēs.
es_pac
2007. gada 14. martā, plkst. 15:53
To Baigaiz Bankas, protams, grib nopelnīt procentus, tomēr, ja FKTK radīsies pamatotas aizdomas, ka kredīti netiek izsneigti atbilstoši noteikumiem, viņi veiks pastirpinātu kredītiestādes uzraudzību. Pastiprināta kredītiestādes uzraudzība ir kaut kas tāds, no kā parasti bankas cenšas izvairīties kā velns no krusta - pārāk jau nu FKTK klātesamība traucē normāli strādāt. Ka FKTK šādas aizdomas var rasties? Piemēram, paanalizējot Latvijas Bankas parādnieku reģistrā iekļauto kredītu lietas. Piem. - var rasties nepatīkami jautājumi - persona kļuva maksātnespējīga, kādēļ tika izsniegts 50 000 LVL liels kredīts, ja jau persona oficiāli saņem tikai minimālo algu? Ja šādi gadījumi tiek konstatēti masveidā, bankai var atņemt licenzi... Kas ir vērtīgāks - kaut kādi "pāris" desmiti tūkstoši un iespēja tikt izmestam no tirgus, vai salīdzinoši mierīgāks naktsmiers ar mazāku peļņu. Tā kā man nemaz tik ļoti negribētos apgalvot, ka bankas būs ieinteresētas šādu kredītu izsniegšanā. Cita lieta - pārējie privātie un juridiskie aizdevēji (nebankas), tur, lai izkontrolētu, FKTK rokas būs par īsām. Viņi varēs turpināt dot kā un kam vien gribēs - tikai, visdrīzāk, viņi to jau darīs par citu atlīdzību.
Kopumā vērtējot - ideja nav nesapratīga, vidusmēra pilsoni šāds process īpaši neietekmēs - ja nu vienīgi kredīta izsneigšanas process var nedaudz ievilkties. Vienīgi tas, ka valstij diezgan veiksmīgi iedzīvotāju ienākumu kontroles funkciju daļēji izdodas "novelt" uz kredītiestāžu pleciem.
baigaiz
2007. gada 14. martā, plkst. 16:25
to es_pac Protams, FKTK ir labs arguments jeb kairinātājs bankām, bet es nedomāju, ka tāpēc bankas strikti pārvērtēs savu kredītu izsniegšanas politiku. Drīzāk, varbūt, krietni samazināsies šo nejēdzīgo kreditēšanas gadījumu, k-vai tevis pieminētais gadījums ar 50k un minimālo algu, bet tā globāli - nē. Galu galā arī šajā tirgus daļā ir ļoti asa konkurence starp tā dalībniekiem un visi zin gandrīz visu par otru - līdzīgi kā apdrošināšanas sektorā, līdz ar to gribot negribot, lai izdzīvotu ir jāpielāgojas tirgus likumiem. Galu galā tas ir un paliek BIZNESS! Vēl jau protams ir variants, ka bankas pašas vienojas savā starpā, ka tjip' "mēs vairs tā nedarīsim", bet tad jau tas viss ož pēc karteļa.. un karteļi nevienam nepatīk..
Atis
2007. gada 14. martā, plkst. 17:19
Nevajag jau parspilet, VIDa sistemas nav tik birokratiskas nemaz. Man nacies gan Vacija, gan ASV, gan dazas citas Eiropas valstis kartot nodoklus un attiecigas izzinas un tur var tikai sapnot par sistemu, kas butu tik laba ka Latvija. Viss jagaida vismaz 4-6 nedelas, gandriz nekas (ASV - pilnigi nekas) nav elektroniski. Ja ari ir elektroniski, to tapat neizmanto, jo laipnie un smaidigie darbinieki neko nesaprot un iedzilinaties negrib. Parasti vel vini aizrada, ka labak butu izmantot kaadas specializetas gramatvedibas firmas pakalpojumus, kura "visu sistemu labi paarzin".
Kad pastaipa surpu - turpu papiru kaudzes ar parakstiem un izzinam, uznak neaprakstamas ilga pec samera nelaipna Latvijas VID darbinieka, kurs burkshkj un sten un puus, bet visa informacija ir datora un paris minusu laika izdrukajama.
lettinsch
2007. gada 14. martā, plkst. 17:28
nu, kad iesi uz vid, paņem vairākos eksemplāros to izziņu.. un tad kredītus ņem vienā laikā.
spoo
2007. gada 14. martā, plkst. 17:53
Manuprāt šo prasību izvirzīžana drīzāk ir saistīta ar kādu senāk ieviestu VID "aplokšņu algu" apkarošanas shēmu. Patiesībā tur ar aploksnēm nav tieša sakara, drīzāk ar privātpersonu bankas kontiem, kas netiek deklarēti VIDā. Patreiz VID-am ir tiesības pieprasīt no jebkuras kredītiestādes klientu kontu apgrozījumu, bet acīmredzot tas ir pārāk apjomīgs darbs, lai pārbaudītu katras privātpersonas esamību vai neesamību kredītiestāžu klientu sarakstos, tādēļ VID patreiz aktīvi salīdzina datus tikai tai zināmajos (iesniegtajos) kontos. Tā nu sanāk, ka šī aktivitāte nedaudz ierobežo privātpersonu "ar labu konta apgrozījumu" un minimālo oficiālo algu darbību kreditēšanas nozarē.
Nedaudz ārpus tēmas: baigaiz tu tiešām uzskati, ka ja nu pēkšņi LMT, Bite, TELE2 vienosies par vienotas datu bāzes izveidi un uzturēšanu par nozaudētajiem, nozagtajiem telefoniem, tas arī būs kartelis?
baigaiz
2007. gada 14. martā, plkst. 18:48
spoo.. khmm.. neiebraucu tava piemēra kontekstā ar manu izteikumu par karteli.. Redzi, kartelis ir līdzīgu, bet neatkarīgu uzņēmumu apvienība, kas izveidota (slepus, vai atklāti, bet biežāk jau slepus), lai ierobežotu vai vispār likvidētu konkurenci noteiktā tirgū.. Šajā gadījumā, ja bankas vienojas par vienotiem kredītizsniegšanas nosacījumiem vai jeb kuriem citiem pakalpojumiem - konkurence starp bankām pazūd.. jo visas piedāvās identiskus pakalpojumus, un vienīgais kritērijs par labu kādai bankai būs smukāks logo, vai smukāka klientu apkalpošanas speciāliste, nevis kādas bankas izdevīgākie nosacījumi..
karlis
2007. gada 14. martā, plkst. 23:25
Livingston @ 2007.03.13. 23:53, teica: [...] Un spekulanti jau nav tie, kas iet pēc kredīta uz bankām :)
Ošibaješa -- spekulanti kā reizi ir tie, kas iet uz bankām pēc kredīta. :) Leverage saucas. Ar tās palīdzību tad var normāli nopelnīt arī tad, ja tirgus cenu kāpums ir vairs tikai pāris % gadā. Nu var arī normāli zaudēt, ja tirgus krīt, bet tad jau neviens vairs par tiem neuztraucas.
Mūsu valdība konsekventi demonstrē vēlmi risināt problēmas, kuras tā nespēj atrisināt un/vai kuras tā risina pilnīgi nepareizi. Svaigākais piemērs -- tā pati nelaimīgā inflācija.
karlis
2007. gada 14. martā, plkst. 23:38
Ilustrācijai aprakstīšu kā darbojas idejiski identiska kredītņēmēju čekošanas sistēma Zviedrijā. Bez cilvēka dzenāšanas pēc papīriem. Ierodas klients bankā vai līzinga kantorī, izsaka savu vēlmi ņemt kredītu/līzingu/whatever. Bankas darbinieks iesit kompī cilvēka p.k. un izdrukājas glīts sarakstiņš ar sekojošu info:
giblet
2007. gada 15. martā, plkst. 09:04
klau, Red, es līdz galam nesapratu, kas valstij un inflācijai no tā, ka bankai čakars ar mana auto/moča/dzīvokļa realizāciju?
spoo
2007. gada 15. martā, plkst. 14:59
baigaiz - acīmredzot es tiešām nesapratu ko Tu īsti biji domājis @ 2007.03.14. 16:25.
No Tava komentāra konteksta sapratu, ka Tu mēģināji pateikt, ka bankas var pa kluso/atklāti vienoties nedot kredītus, ja kredīta saņēmējs neatbilst kaut kādiem kritērijiem.
Pēc tam Tu tēmu ļoti plaši paplašināji minot iespēju, ka bankas varētu vienoties par pilnīgi visu piedāvāto pakalpojumu cenu līmeni/nosacījumiem.
Patiesībā ir tā, ka ne jau bankas izlems šajā gadījumā dot vai nedot kredītus - ja VID iesniedz doķi ka kredītsumma ir neatbilstoša ienākumiem, bankas vienkārši nedrīkst izsniegt to kredītu, savādāk var sanākt tiešām pamatīgi sūdi. Tur nekas slepus nav jāsaskaņo banku starpā. Tā ir valsts regula, kas ir jāievēro.
Par karteli Latvijas banku sektorā. Kartelis var izveidoties tikai tad, ja ir ierobežots skaits preces/pakalpojuma sniedzēju, no kuriem 1 vai daži ir dominējošā stāvoklī. Situācija Latvijas bankas sektorā ir savādāka. Par karteli šeit var runāt tikai teorētiskā līmenī, pie tam ievērojot nosacījumu, ka šis kartelis būs ļooooti īslaicīgs.
baigaiz
2007. gada 15. martā, plkst. 15:56
spoo - tā tā tā.. No kura laika tag VID noteiks - dot vai nedot kredītu? Jebšu tu domā to pašu izziņu, kura vienkārši uzrādīs oficiālos ienākumus Latvijā? Redz, jebkurā gadījumā šī izziņa nebūs vienīgais kritērijs kredīta piešķiršanā vai nepiešķiršanā un kredītiestādes jebkurā gadījumā veiks izvērtēšanu katrā gadījumā atsevišķi. Piemēram, ir tak tāds jēdziens kā "citi ienākumi", arī tas pats nelaimīgais ikmēneša konta apgrozījums un tad vēl tādi x faktori kā pozitīva kredītvēsture, patstāvīgais, uzticamais, v.i.p klients utt.. Viens piemērs, stulbs gan, bet tomēr: Iedomājies, man ir k-kāda papildus šeptīte te LV, par kuru man samaksā k-kur ap minimālo mēnesī, vai biški vairāk, bet patstāvīgais darbs man ir k-kur Igaunijā, kur man maksā 2k. Naudu transfērē manā LV bankas kontā. Gribi teikt, ka pateicoties VID izziņai par manu minimālo algu LV, man krīts nespīd? Vēlreiz par karteli. Protams, ka visa tā spriešana ir tikai un vienīgi teorētiskā līmenī, jo "pilnīgs" kartelis gandrīz nav iespējams, tāds pastāv tikai ekonomikas grāmatās, gluži tāpat kā pilnīga konkurence kā tirgus forma. Taču ir iespējamas apvienības ar karteļa iezīmēm. Pie tam, lai arī LV ir nosacīti daudz banku, tādas vērā ņemamas faktiski ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas, līdz ar to iespējamība izveidot k-kāda veida apvienību (nosacītu karteli) ir kaut nedaudz, bet tomēr lielāka. ai, viss jābeidz šī tēma! :) Tag "topā" ir tēmas par oligarhiem! :D
kintu
2007. gada 15. martā, plkst. 20:02
Atim: Tava informācija par ASV nav gluži precīza. Vismaz šodien gandrīz visas lietas var nokārtot elektroniski pat neskatoties uz to, ka tāds elektroniskais paraksts nepastāv. Ir lietas, kas liksies novecojušas, piemēram, čeku sistēma, taču tā darbojas tik labi, ka nevienam nav nekādas vēlēšanās kaut ko mainīt. Tas, ka papīri no VID varētu tikt pieprasīti uzlektroniski, vēl nenozīmē, ka tā nav nevajadzīga birokrātija. ASV tas ir ļoti vienkārši – katram cilvēkam ir sava kredītvēsture, kur parādās visas tavas kredītsaistības un to, cik kārtīgi tu tos esi atmaksājis pēdējo 10 gadu laikā. Kredīta izsniedzējs ar tavu atļauju pats to apskatās online un viss notiek. Vienkārši pēc slepenas formulas aprēķina tavu kredītreitingu, un tālākais jau ir vienkārši statistikas jautājums, cik liela ir iespējamība, ka tu varētu neatmaksāt kredītu. Attiecīga banka arī izlemj, vai ielaisties ar tevi darījumā un cik lielus procentus no tevis prasīt.
Visas kredītkartes var pasūtīt internetā un saņemt pa pastu, par ko Latvijā vēl var tikai sapņot. Šeit ir citas problēmas kā identitātes zādzības utml.