Nākamajā rītā modinātāju pasnūzoju. Atvēru acis, kad tas rādīja deviņus. Pabikstīju mīļoto, paziņodams, ka jāceļās. Brokastis dod tikai laika posmā no 7:30 līdz 9:30. Lecām, ģērbāmies. Es likos lejā uz pagrabu, kur ir ēstuve. Durvis ciet. Aiz tām atskan dīvains jautājums - “kas tur nāk?”. Pirms es paspēju atbildēt (a ko teiktu Tu?:), paverās durvis, un man tiek paziņots, ka brokastis nebūs ātrāk kā 7:30 (vai tad jums neteica)? Es apmulsu vēl jo vairāk. Līdz sapratu, ka, lai arī rokaspulkstenim laiku pieregulēju, telefonam nea.

Brokastis gana pliekanas. Pat ne britu klasiskās. Plikas tostermaizes šķēles, trīs dažādi mazie džemi, tēja vai kafija pēc izvēles, apelsīnu vai aprikožu sula, cieti novārīta ola un siers. Jāatzīst, gan, ka labāk, nekā nekas.

Rezultātā bijām riktīgi agri cēlušies un izkūlušies no viesnīcas. Devāmies uz metro. Pa ceļam ir autobusa pietura. Nopirkām tur pat esošajā automātā dienas biļeti (£3,60 per person) un lecām iekšā. Izkāpām pie ierastā Oxfor Circus, kur devāmies lejā metro, lai iegādātos metro dienas biļeti.

Racionālākais ir pirkt off-peak versiju, kuras vienīgais ierobežojums ir tas, ka tā nav derīga līdz 9:30 no rīta. Tās cena pirmajā un otrajā zonā ir £5,10. Pie kam, metro biļete ir derīga arī uz autobusu, ko mēs netīšām atklājām tai pat dienā, kad mīļotā šoferim parādīja autobusa biļetes vietā metro biļeti, uz ko jamais nenoreaģēja, bet gan piefiksēja ar pogas spiedienu, ka viss ir kārtībā. Liels bija papildus atvieglojums, ka Brikstona (NIN koncerta norises vieta), lai gan vizuāli atradās diezgan patālu, arī ietilpa otrajā zonā.

Rezultātā precīzi desmitos bijām pie London Eye - panorāmas rata. Biļešu pārdevēja mums notirgoja arīdzan Tiso madāmas vaska figūru muzeja apmeklējumu. Divas biļetes uz aci un divas uz Tiso muzeju izmaksāja 66 mārciņas. Plus 2x2,5 mārciņas par Tiso dzīvo šausmu istabu (rekomendēju, ja nervi tur). Acs desmitos bija pustukša. Bijām pieci cilvēki vienā kabīnē. Superīgs brauciens. Kad izkāpām, rinda jau bija izveidojusies liela. Secinājums - uz aci ieteicams doties uz 10:00 AM. Tad tur nav rindu. Vispār.

Tālāk izlēmām doties meklēt Tower Bridge.

Pa ceļam uzdūrāmies fantastiskai vietai - Shakespeare's Globe Theatre. Tas ir tāds pēc sešpadsmitā gadsimta parauga rekonstruēts koka teātris (brīvdabas, faktiski). Ne skaņas aparatūras, ne gaismu, ne mīkstu sēdvietu. Viss kā toreiz. Izņemot to, ka ir iekārtotas labierīcības.

Jā, liriska atkāpe par viduslaiku labireīcībām. Šekspīra laikos tur ieeja maksāja 1 peniju. Tualešu nebija. Ja gribējās atviegloties ārā, bija jāmaksā vēl viens penijs par ieeju. Tālab to visu tur darīja uz vietas. Tūkstoš cilvēku saspiedušies parterā (tikai stāvvietas). Nemazgājušies (lai nesalst ziemā).

Atpakaļ pie teātra. Ja komplektā gadās labs gids (mums gadījās) pieredze ir mega interesanta. Diemžēl uz “Too Much Ado for Nothing” biļetes bija beigušās (biļetes uz izrādēm ir pieejamas aptuveni par 5 mārciņām, kas līdzvērtīga cena tā laika penija vērtībai). Nekas. Nākamreiz būs jāiegādājas laicīgi. Tūre katram maksāja 12 mārciņas.

Tower Bridge pastaiga (self-guided pastaiga pa augšu un pēc tam pa mašīntelpu) maksā £5,50 katram (ja nav lustes kāpt netālajā 61 metru augstajā Monument to the Great Fire, kas ir par atsevišķu piemaksu). Bija interesanti.

Atpakaļceļā uz viesnīcu iegājām tādā iestādē, kas saucas The London Dungeon. Tāda kā milzīga šausmu istaba. Ar gana lielu melnā humora piedevu. Un dzīviem aktieriem. Ik pa laikam sabīties varēja ne pa jokam, bet visādi citādi - jautri. Diezgan ilga atrakcija. Dažviet tiek iesaistīti arī skatītāji. Apspēlētās pamattēmas - mēra epidēmija, moku kambari, Džeks Uzšķērdējs, viduslaiku tiesu un sodu sistēma, lielais Londonas ugunsgrēks. Sešas ~16-17 mārciņas no pieaugušā.

Vēl pamanījāmies ieklimst Trafalgāras laukumā esošajā Nacionālajā Galerijā. Tai daļā, kas par velti. Ziniet, neesmu nekāds mākslas pazinējs un cienītājs. Bet tas, ko tur ieraudzīju, lika man pavērt muti un teikt to, ko pauda blakus esošā Windows Vista reklāma - “The WOW starts now”. Tik labi saglabāti un tik detalizēti, vietām tik reālistiski 5 un vairāk gadu simtus seni zīmēti darbi, ka apstulbu. Tas bija kaut kas negaidīts. Tiesa, tā kā galeriju vēra ciet (nezināmu iemeslu dēļ), neko daudz apskatīt nepaguvām. Pie kam, bijām nolēmuši nemaksāt par ieeju un pētīt tikai brīvi pieejamo galerijas daļu.

Turpinājums sekos pēc 24 stundām.