Plate
Kad biju mazs, manā rīcībā tika nodots neatminu kāda krievu ražotāja plašu atskaņotājs, divas adatas, plauktiņskapis ar vietu pašam atskaņotājam un platēm (vertikālā novietne) un kaudzīti platēm.
Nevarētu teikt, ka biju melomāns un biju gatavs pārdot vecmāmiņas zobu plati par jaunu plati, bet pāris lietas gan bija. Pirmā - īsi pirms vai pēc Mikrofona gada aptaujas devos uz Vaļņu ielā esošo (un vēl pēc tam kādu laiku dzīvojušo) vienīgo audioierakstu veikalu. Varēju lepoties ar visu platēs ierakstīto Mikrofona aptauju dziesmu ripuļiem (ne visām aptaujām gan tās iznāca).
Bet, atcerējoš šo, jo jau kādu laiku pa radio skan remeiks kādai dziesmai, sauktai par “Diggi-Loo Diggi-Ley” “Break My Stride” (Matthew Wilder oriģināls, Blue Lagoon kovers). Manā rīcībā bija nonākusi kādas Zviedru brāļu grupiņas Herreys plate, kurā bija šī dziesmas kovers. Tolaik (un arī līdz pat nesenam laikam) vēl nezināju, ka tā nav viņu oriģināldziesma.
Pie kam, manā rīcībā kā reizi bija rusificētā versija. Ансамбль Херриз plate “Дигги Лу, Дигги Лей”. Drillēju jamo nejēgā. Patika ellīgi. Nebija gan vienīgā plate, kuru klausījos caurām dienām. Par tādu arīdzan kļuva Eolikas miniplate, daži plastmasas papīrveida plates, kuras nereti varēja atrast dažādos PSRS laiku žurnālos, kā arī vēl šis tas, ko uz sitiena neavaru atminēt.
Tagad, izdzirdot šo dziesmu, prātā nāk fantastiski kolorītas un piesātinātas to dienu atmiņas un sajūtas. Pilnīgi asaras acīs sariesās.
Uzreizi apjaušu savu istabu, nodrāzto rakstāmgaldu, iegarenās desmitnieces, no kurām vienai mmebrāna tika regulāri līmēta atpakaļ, radiotranslācijas atskaņošanai domāto aparātu (ZB un Tax Free, protams), atvilkni ar paštaisītu atslēgu, kurā glabājās manas dienasgrāmatas, izvelkamo krēslu-gultu, dažādu drēbju kaudzi kreisajā tālākajā stūrī, sekciju ar pie tās salīmētu cigarešu paciņu kolekciju (pats, gan, nesmēķēju, atšķirībā no 7 gadus vecākā brāļa), alus bundžiņu kolekcija (arī brālis, protams), izzinoša rakstura no biblenes fenderētas grāmatas (par visumu, ceļojumiem, krievu fantastika, vecais labais Žils Verns, Edgars Alans Po, šis tas par kibernētiku, utt), pa logu redzamo balkonu ar manu velosipēdu марки “Аист”, ugunsdzēsēju kāpnes, ...
Es varētu uzskaitīt vēl un vēl un vēl...
Papildināts mazliet vēlāk. Izskatās, ka šī dziesma bija kaut kāds addons. Jo oficiālajā plates pleilistē neparādās.
2007. gada 20. martā, plkst. 16:32
Tas Digilū džingls baigi asociējās ar Alisi - atceries? - seriāls par pērtiķīti Alisi :)
2007. gada 20. martā, plkst. 16:52
Jealousy, atceros gan. Bet asociācijas ar šo dziesmu nezin kādēļ neizjūtu.... Tur tā skanēja?
2007. gada 20. martā, plkst. 17:16
Bāc, vecās labās zilās, puscaurspīdīgās, kantainās žurnālplates, visu atdotu, lai tādu vēlreiz rokā paturētu.. Runājot par platēm, man viena draudzene reiz kādās LU kopmītnēs atrada The Best of The Doors plati (visos vāciņos ar Džimu virsū), neatceros kura gada, bet viņa to plati sargā un pieskata, dikti viņai šī grupa patīk.
2007. gada 20. martā, plkst. 17:36
ak dies kur tas laiks kameer plates nav dzirdeetas ... protams nejau klubnikos unh tada gara , bet tyadas istas vertibas
2007. gada 20. martā, plkst. 18:03
Man btw bija šitā plate! :)
2013. gada 4. oktobrī, plkst. 09:20
A man vēl tagad ir :P Tikai plašu atskaņotājs jāsataisa. Radiotehnika smalka.
2007. gada 20. martā, plkst. 18:12
Izcils plates noformējums bija bītly "honey" ar milzīgam medusšūnām virsū:)
2007. gada 20. martā, plkst. 18:30
laacz- tu laikam vecs paliec! Par daudz gremdējies atmiņās- bērnudārzs, pirmais plašu atskaņotājs... nav jau tālu līdz pirmai mīlestībai .... :)
2007. gada 20. martā, plkst. 21:36
Atminjas tam jau domaatas, lai atcereetos.
Lai jau cilveeks pagremdeejas labaas atminajas, par ljaunu nenaaks.
Nezinu kaa citiem, bet man ir diezgan interesanti palasiit. :)
2007. gada 20. martā, plkst. 21:50
Žurnāls ar kantainajām, ne obligāti zilajām platēm bija "Кругозор". Un skaņu ierakstus (Грампластинки) vēl tirgoja arī, liekas ka, otrajā mājā no Barona ielas uz Kirova ielas , ejot uz Stučkas ielas pusi. Ē, un kā sauca Vērmanes parku - arī par Kirova parku, vai? Skleroze...
2007. gada 21. martā, plkst. 00:23
man ir visādas plates, ja kāds ir gatavs par tām atdot visu (kaut vai pusi) un ja šis cilvēks nav gluži bomzis, tad esmu ar mieru veikt darījumu. Plates tāpat stāv, neviens neklausās. Ir arī tās plānās, nezinu tikai vai kantainas. Un Herreys plate ar man ir, ja kas ;)
Starp citu - beidzot esmu uzgājis kādu cilvēku, kas arī šito mūziku zin. man kompī stāv vesela kaudze herreys (arī dēļ bērnības atmiņām), speciāli līdu zviedru hubos, lai viņu muzonu nokačātu :)
2007. gada 21. martā, plkst. 09:26
un tā nostaļģija pārtapa par krīzi... un notika neparedzamais :-)
2007. gada 21. martā, plkst. 11:30
Nuu, laikam pavasara domas visiem prātā. Vakar ejot gulēt pats arī iedomājos, ka 6dien kad būšu pie vecākiem ciemos, jāsavāc paša vecais plašinieks ar visu veco plašu kolekciju un jānoklaisās viss. Tai skaitā arī harreys. Un viens no labākajiem plašu tirgošanas plačiem PSRS laikā bija Tallinā, aukšā pie vecās pils sienas. Tur varēja dabūt tādas plates kas Padomijā netika izdotas, tās tur ieveda toreiz jūrnieki.
2007. gada 21. martā, plkst. 20:09
Patiesībā vinils rullē, bet cipari nerullē :D
2007. gada 22. martā, plkst. 04:31
šitas digi lū digi lej, alla titar pō mej vēl tagad svensku tēvē un rādio nograb reizēm. vai nu pilnā versijā, vai reklāmās par zviedru hītu klasikas diskiem no tvshop par 100 kronām (nu apmēram tā:) )
2007. gada 22. martā, plkst. 04:35
un vispār viņi ar sho dziesmu Eirovīziju vinnēja 1984. gadā . un onkuļi vēl tagad kaut ko grabina:) http://www.geocities.com/herreyhome/Debut.htm
http://www.diggiloo.net/?info.1984se
2007. gada 22. martā, plkst. 14:50
man arī mājās ir vēl ejošs plašu atskaņotājs un arī lērums plašu.. gan latviešu, gan ārzemju.. Bītli, Modern Talking, Madonna, Sandra, Rokopera Lāčplēsis u.c, utt.. :)