jaa, bet ne Uz papīra redzami video un DRM.

Kirils, par video - kāpēc ne? DRM - to Tu gribētu :)

laacz: ne uz papiira. papiiram nav vajadziigais aatrums, turklaat vareetu aatri nolietoties. nav tmam paredzeets. DRM-like sisteemu atlikusii sapraatiigaa interenta dalja (jaa, es domaaju taadus kaa tos, kas apgrozaas /.) vienkaarshi nepieljaus.

tasjau atgādina anekdoti :D B: Štirlic, ko jūs lasiet? S: man ir internets B: kaadas aviizes lasat? S: es visas zinas lasu internetaa B:un pakaļu ar klavu arī tīrat?

njaa... man jau vairaak domas sliecaas uz to, ka graamatas tomeer vienmeer bus lielaa vertee, lai kadi ari "ne" elektriskie papiri tiktu radiiti ... vieniigi, tas, ka papiirs vareetu kluut nakotnee loti dargs , bet isti tam ari neredzu iemeslu ...

es tomeer negribetu, piemeram, lai es sava pensija ( man tagad 19 ) lejupladetu avizes no neta uz elektroniska papira un gramatas man butu vien tadas stremeles plauktaa...

lai gan nesaubos, kad pienaaks taads bridis, kad es teiksu ei kaimin iedo palasiit avizi un sis man atmetiis vienu lapeli kura bus pedejoi 5 gadu avizes un kuram atmina cietais disks, ja ta to vel sauks but kadi 30 terrabaiti piemeram :) ...

Jep, Laacz, tev ir pilnīga taisnība, un tā nav nekāda fantastika. Kam ir lemts notikt, tas arī notiks. Nenovēršami tas brīdis tuvojās, kad jēdziens "grāmatu plaukts" būs pielīdzināms disku/karšu/nesēju plaukts. Un tāpat avīzes - kioski būs, tācu tie būs e-kioski. Un lasīsim to visu nevis čaukstošā papīra gabalā, bet gan ērtā LCD ekrānā (vienalga, cik lielā, vienalga cik krāsainā). Koncepcijas jau ir daudz, vajag tikai drosmi to visu uzsākt.

Man Vintons Grejs Cerfs sapnī pateica, ka ikdienā izmantotā informācija uz papīra izzudīs līdz 2014 gadam.

es laikam esmu vecmodīgs, bet ziniet negribas elektroniskas grāmatas. vot vienkārši negribas. lai gan cik atviegloti uzelpos visi mācību spēki, kad grāmatu kalnu vietā staipīs vienu elektronisku lapiņu ar visiem iespējamajiem materiāliem

Es jau sen būtu pārgājis uz elektroniskajām grāmatām, bet no dzīves atpalikušie autortiesību aizstāvji to visu lietu kaut kā bremzē. Jā, šobrīd papīra grāmatas reizēm arī fiziski ir ērtāk lietot un lasīt, bet tas ir tehnoloģijas jautājums. Ja elektroniskā ekrāna kvalitāte būtu tāda pati kā papīram, tad nebūtu nekādas starpības.

Es reizēm skatos uz kādu interesantu grāmatu veikalā, bet apziņa, ka es to vienreiz izlasīšu un pēc tam tā tikai nevajadzīgi aizņems vietu manā dzīvoklī, mani bieži attur no pirkuma. Ar prieku nopirktu internetā elektronisko versiju, lai lasītu vilcienā uz sava Palm, diemžēl, šāda iespēja tiek reti piedāvāta.

mekto: manuprāt, elektroniskās avīzes nebūs aprīkotas ar lieliem cietajiem diskiem. Visticamāk visi dati (pieprasītie avīžu raksti) glabāsies ielādēti katras ģimenes personīgajā serverī (vai katram cilvēkam izdalītas diska vietas pilsētas kopējā serverī), kuriem tad arī varēs piekļūt klāt. bet grāmatas noteikti būs pieejamas arī papīra formātā ar iestrādātiem displejiem ilustrāciju attēlošanai.

Nekad neesmu cienījis e-books. Pie compja pavadu daudz laika bet nekas netā neaizstāj normālu grāmatu lasīšanu. Vismaz man ne - sīčiem varbūt.

Liekas visai neizprotama tāda lieta kā: Kāpēc laikraksti neveido interneta avīzes? Respektīvi, ieej netā samaksā pa mēnešiem vai gadu abonēšanas maksu (kas varētu būt lētāka nekā drukātajai versijai uz papīra), tev tiek piešķirts unikāls logins un parole un aidā lasi katru dienu jaunumus, tikai nevis uz papīra, bet netā. Mūsdienās, tač lielākai daļai ir savs PiiCii un internets. Itsevišķi, kad paklausās dažā labā un uz jautājumu "Kāpēc tu vēlies pirkt sev datoru?" atbilde ir "Man vajag internetu!". Pie reizes varētu ērti lejupielādēt kādu rakstu un veidot savu arhīvu ja vēlētos. Nesaprotu kāpēc tas netiek realizēts. Sākumā piekrišana varbūt nebūtu nekāda diži lielā, bet ar laiku...

Es ar visu 99 procentu pārliecību varu apgalvot, ka Internets nomirs.

apo, kaa netiek?? tiek tachu!

Kirils, lūdzu, iemācies pamatot savu komentāru. Norādot - kur "tiek". Savādāk tas izskatās kā tukšu salmu kulšana.

BlackHalt: varbuut, bet ne pilniibaa(vieniigi kaut kaadu globaalu katastrofu rezultaataa, kad visa infrastruktuura tiktu sagrauta) Par graamataam es ticu, ka graamatas neizzudiis, buus cilveeki, kas taas glabaas un peec kaada laika paardos par lielu naudu, bet vairaakums cilveeku, protams, izveeleesies leeteekos variantus, bet visaadi jau var gadiities...

Laacz shii zinja par elektrisko papiiru (es pat teiktu elektrotehnikas sveetais graals - zilais sapnis - shangrila) ir diezgan paveca bet muuzham aktuaala. Vismaz es par vinjas existences varbuutiibu esmu dzirdeejis kopsh pag.gs. 90 gadiem ja ne agraak. Saprotu ka tava zemzinja ir par elektroniskajiem meedijiem un sho tehnologiju briinumu, es par lietas tehnisko pusi. El papiirs un interaktivitaate neapshaubaami pieprasiis vai nu rokraksta vai balss atpaziistamiibu. .... nu klaviatuuras laikam gan ka tur nebuus? Bet nesenkaa izskaneeja zinja par Zviedru visgudro jauno leemumu - vienaa skolaa no pirmaas klases atteikties no rakstiishanas ar roku un paariet tikai uz klaviatuuru un datortekstu. Ja shiis zinjas savieno - rodas paradokss - mees iedomaajamies ka el papiirs buus savaa veida seno eegiptieshu maala taafeliite vai papirus, uz kura ar irbuliiti mees skriceleesim kodeetas ziimes (rokraksts) a zviedri te par mashiinrakstu murgo ... mja - jautaajums uz diskusiju P.S. pirmais el.papiirs jau ir - protams ierobezotaa formaa (a lja plansetes) = laptopi ar skaarienjutiigu ekraanu var tikt uzskatiti par el papiira pirmajaam izpausmee reaalijaa.

Patiesībā es ar esmu domājis, par mediju un informācijas ietekmi un attīstibu nākotne, bet parasti viss ir savādāk, nekā mēs ar savu pašreizējo domāšanu iztēlojamies.

Es nesapratu, tu to nopietni, jeb ar ironu? Ja nopietni, tad tu mani pārsteidz :)

Mans apgalvojums būtu - 100%, ka drukātais papīrs neizzudīs un dzīvos vēl ilgi. Pirmkārt visa elektronika ir sarežģīta un neuzticama. Neviens opis neņemsies lejuplādēt vai vēl sazinko darīt ar kaut kādu elektronisko papīru/devaisu.

Iespēja, ka tas "devaiss" būs multifunkcionāls, linkojams utt ir laba. betjautājums - priekš kam? Cilvēks fiziski nevar uzņemt tik daudz informācijas, cik jau šobrīd ir pieejams. Kur nu vēl, ja viņam būs iespēja savā e-avīzē ielādēs VISU pasaules presi. Ideja nav ejoša. Tā protams attīstīsies, to lietos japiji, gīki, un cilvēki, kam vajadzīga specifiska informācija uz sitienu un daudz. Bet cilvēks parastais lēni pakšķinādams elektronisko cigareti (...) pārsķširs kartējo ar tinti noziesto drukāto avīzi un nošausmināsies par inflāciju, valdības nekaunību un plūdiem. Un tad ar vecu nobružātu neelektronisko zīmuli aizpildīs aizmugurē esošo krustvārdu mīklu.

Un ar grāmatām tas pats. Grāmata ir jājūt. Tā ir matērija, nevis tikai "portāls uz neierobežotu informāciju".

oi, aizrāvos :)

Jealousy atljaushos nepiekrist

jau shobriid graamatas ir eertaak lasiit laptopaa vai PDA vai kur nekur! Nesmeereejas, vari izdariit atziimes, nav jastaipa liidzi tieshi graamata utt.

ja uz manas naakotnes "planshetes" buus gan aviizes gan biblioteekas gan kas nekas un neaizjems tass viss vairaak vietas par iPODU - tad nafig man graamata papiira formaataa?

Shumeeru nodoklju inspektori nevareeja iedomaaties dziivi bez maala plaksniiteem. Eegiptes priesteri domaaja ka papirus ir tikpat muuzhiigs kaa faraona muumija Guutenbergs iedomaajaas ka vinja preses mashinja ar ir uz muuzhiem

itkaa tagad mees reekinam el tabulaas, glabaajam datus matricaas vai kur nekur, un arii Guutenberga izdufrojums nav muuzhiigs taapat kaa papirus - tas ir tikai informaacijas neseejs

prātā nāk no viena pasniedzēja dzirdētā doma, ka "pēc 25 gadiem 60% no mums strādās profesijās, kuras mūsdienās neeksistē". Jealousy, pēc gadiem, kad šāda veida tehnoloģijas būs ieviestas, šībrīža opīši būs izmiruši dabiskā ceļā, tie, kas tagad attāli sāk tuvoties vecumam, kad var saukt par opīti prot apieties ar datoru, un tā kā tie, kas ir sākuši apieties ar šo "sarežģīto un neuzticamo devaisu" to arī noteikti turpinās, tad opīša gados viņam tas nebūs nekāds super-duper jaunums.

1. japiekrit jealousy par psihologjiskiem aspektiem.
2. nepiekritu eermanitim par to, ka ir ertak lasit datora. man piemeram acis nogurst fundamentali. ja jalasa jebkas vairak par mailiem, tad daudz labpratak to daru druktata forma.
3. kads te mineja par gramatplauktu aizvietosanu ar datu neseju plauktu - domaju, ka fundamentalajam rezultatam jabut tomer tadam, ka viss glabajas centralizeti kaut kur un useriem ir tikai konsoles lai katru sagribeto sudu nokachatu instantly.

Kā ar to sajūtu kad esi izlasījis 400lpp biezu grāmatu, viņa tev ir iepatikusies un paņemot vien to rokā tu pārskrien saturam vēlreiz, varbūt atšķir un interesantākās vietas izlasi. Tad tu viņu vari iedot draugam palasīt, kas ir vēl viens iemesls viņu satikt ārpus draugiem.lv. grāmata var būt, kas ļoti personisks, grāmatu plaukts var daudzko par tevi izstāstīt, kas tu esi kāds tu esi. Jebal es kautkādas egrāmatas. Periodika. izlasiji avīzi tramvajā, vilcienā, autobusā izkāpi izmeti tuvākajā miskastē. viss - tā ir periodika. aizmirsi. sabāzi rokas kabatās un pamčalsa. jebal es kaukādu eperiodiku. Nu nav vajadzības, nav. Tā jau mūsdienu bērni līkām kājām mīž pamperos līdz otrai klasītei, rij makdonaldosm, resnē un tupī. da vēl ekrāsojamo grāmatiņu ar iespēju izvēlēties toņus no RGB un krāsot ar irbulīti. saikne bļeģ zūd ar reālo pasauli. nahuj, es tādā negribētu dzīvot. pietiek jau tā digitalizācijas.

Fanfatāns: Tas ir neizbēgami. Ja negribi tādā pasaulē dzīvot - iedzer indi.

pāriet tikai uz e-dajebko = nomacoši es negribētu tādus laikus piedzīvot tas ir apmēram tas pats, kas 'pievienot' virtuālu 4. dimensiju (smarža, garša utt) un pateikt - tagad jums, humanoīdi, tiek nodrošināta 'reāla' dzīve arī 'neizejot' no mājas. nožēlojami

Papīra formāts nekādi nu neizzudīs. Papīram ir sava niša un viss. Tāpat bija, kad pāradījās video - visi domāja, ka kino izmirs, jo kurš gan gribēs iet uz piesmakušu zāli ar simtiem citu popkorna grauzēju un skatīties filmu, ja to var izdarīt ērti mājās. Taču kā redzams, notiek pilnīgi pretējais un kino apmeklējuma rekordi sit viens otru pušu. Jo galvenais iemesls ir tas, ka kino jau bija sava niša un, kad uzradās video, tas aizņēma jau pilnīgi citu tirgu. Sava tirgus ietvaros uzlabojas tehnoloģijas (VHS -> DVD -> HD), taču nekad nebūs tā, ka tiks iznīcināta kāda tirgus daļa - tāpat kā video neiznīcināja kino, tāpat arī e-papīri un tiešsaistes informācija neiznīcinās tikko pēc tipogrāfijas smaržojošu laikrakstus vai vecu, apbružātu, daudzreiz pārlasītu grāmatu.

Vispār jums nenāktu par ļaunu pirms diskusijām izlasīt to, <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Electronic_paper" title="Electronic paper - Wikipedia, the free encyclopedia" rel="nofollow">kas ir elektroniskais papīrs</a>. No lasītāja skatu punkta tas ir <strong>parasts papīrs</strong>. Tikai ar iespēju pāršķirt lapas, mainot to, ko tas attēlo. Faktiski tā ir tā pati papīra lapa. Varbūt to nevar saburzīt un ar to nevar pakaļu noslaucīt. Bet no uztveres skatu punkta tā ir parasta papīra lapa.

It kā neesmu tādas leksikas piekritēja (kādu Tu lietoji : ))) ), bet nu ļooooti trāpīgi uzrakstīts. lasot visus komentārus, man uzreiz ienāca prātā mans mīļais krustbērns...vai tiešām es gribētu vinam liegt papīra grāmatiņu...: ) Tad jau arī rotaļlietas vajadzētu erotaļlietas. Galu galā tas e-mājdzīvnieku bums, cik zinu ir garām...ar visiem Tomagučī un fērbijiem. Labi, ka tā. Tā arī pieņemu, ka kādā brīdi visi panesīsies uz to nolāpīto e-vidi, bet kaut kādā brīdī attēdīsies un tomēr atgriezīsies pie tādām taustāmākām lietām :)

He, es ar par tādu lietu esmu štukojis un tas ir visai loģisks iznākums. Turklāt kā daži šeit saka, ka neviens opis neko tādu pat rokās neņems, tad man jāaizrāda, ka mēs paši jau būsim ar protēzēm, kad šāda tehnoloģij kļūs par ikdienu ;)

Visā visumā man šis raksts likās, kā papildinājums vēlvienam rakstam par vispārējo centralizāciju. Tb. <a href="http://www.lifehack.org/articles/technology/firefox-os-why-my-hard-drive-software-are-obsolete.html" rel="nofollow">Firefox OS</a> [vai arī otrādi]

Lasot jebkur par tēmu "drīz drīz ši jaunā uberpuper tehnoloģija apēdīs veco" nez kāpēc visspilgtāk nāk atmiņā pilnīgi ar tehnoloģijām nesaistīta filma. Esat tak redzējuši "Maskava asarām netic"? Tur tas ļaunais pavedējs (perespektīvs TV darbinieks) pirms 20g stāsta - "drīz nekā cita nebūs, tikai televīzija. Ne literatūras ne teatra ne kino". Neviens netic viņš saka - nu vot redzēsiet pēc 20 gadiem. Paiet tie 20 gadi - jau novecojis tas pac varonis (neizdevies TV darbinieks) citā tusiņā stāsta - "ziniet drīz nekā cita nebūs, tikai televīzija. ne kino ne radio ne grāmatu utt". Neviens netic viņš saka - nu vot redzēsiet pēc 20 gadiem. Cilvēks pēc dabas ir konservatīvs. Daudziem papīra formāta lasīšana nav tikai informācijas iegūšanas veids, bet sava veida rituāls. Un jebkādu tehnoloģiju iejaukšanos šajā rituālā viņš diez vai pieņems. Pat ja "...No lasītāja skatu punkta tas ir parasts papīrs. Tikai ar iespēju..." P.S Kstaķi laba filma :)

tik tiešām rodas sajūta ka komentētāji nezin kas ir elektroniskais papīrs, kā arī domā vakardienā. Visi tie trūkumi ko jūs nosaucāt var tikt novērsti, kautvai uztaisot grāmatas imitāciju kas saturēs visu to informāciju ko jūs vēlēsities, ar visu lappušu šķirstīšanas iespēju. Man patika doma ar centrālo ģimenes datubāzi, tās esamība dotu iespēju abonēt avīzes un tās lasīt noteiktai cilvēku grupai.

Šaubos, vai kaut kas tā ņems un izzudīs. Un pirms izteikt apšaubāmas prognozes, varbūt lūdzu paskatieties globālo statistiku par to, cik daudziem pasaules iedzīvotājiem ir datori, cik daudziem - internets, un cik daudzi potenciālo izmantos jaunās tehnoloģijas. Un visas prognozes pajūk, ka nemetās. Lūdzu, neaizmirstiet, dārgie IT fanātiķi, ka pasaulē ir vairāk nekā 6 miljardi iedzīvotāju. Un tas, ka viens tips vilcienā lasa grāmatas savā portatīvajā, vēl nenozīmē, ka statiskie 10 000 pret šo vienu arī pirks portatīvos un lasīs grāmatu elektroniskās versijas. IT ir viens liels trūkums - cena. Dators + internets + modernās tehnoloģijas = noteikts dzīves līmenis. Bet cilvēce masveidā izvēlas lētāko un ērtāk ražojamo, un šī iemesla dēļ elektroniskais papīrs pagaidām ir un paliek tikai "advancēta frīku tehnoloģija", kaut arī par to ir dzirdēts jau pirms 10 gadiem. Pārāk daudzi pasaulē vēl mirst badā salīdzinājumā ar tiem dažiem, kas nomirst pēc pārāk ilgas spēļu spēlēšanas!

Laacz: tas, ka e-papirs=parasta papirs, tas ir aptuveni skaidrs, bet runa jau ir par to, ka nebus iespeja turet rokas 'normalu' gramatu, ielikt gramatzimi, nobruzat vacinus utt. attiecigi - tas ir pavisam kas cits neka 'ta pati gramata, tikai elektroniska' imho :)

spd, nu tas ir reliģiskas dabas jautājums. Tīru elektromobīļu īpašniekiem nebūs iespējams uzostīt degvielas smaciņu bendzīntankā, uz pilsētu pārnākušam lauķim būs piens jāpērk, nevis ar prieku jāiekaro, braucījot govs pupus, rakstniekiem savulaik bija jāatsakās no rakstāmmašīnas ierastās klaboņas un estētiskā baudījuma, kuru gūsti mainot lapas. Utt. Viss iet uz priekšu. Viss.

Un viss glīti noštopējas pie enerģijas resursu izsīkšanas. Drukjāta vai citādi iekalta, iebakstīta produkcija pastāvēs praktiski mūžīgi. Tiešām, es tā jocīgi noskatos uz naivajiem, kuri paļaujas uz to, ka elektrība vai cita līdzīga enerģija būs mūžigi,,, ļoti jocīgs tāds naivums.

Zobs, arī Tu neesi pacenties palasīt. Elektroniskajam papīram nav nepieciešama elektrība, lai uzturētu attēlu. Tieši tas pats ir ar flash atmiņām, utt.

Nāk atmiņā zinātniskās fantastikas seriāls <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Andromeda_(TV_series)" rel="nofollow">Andromeda</a>. Tur šiem papīra vietā bija tādi "Flexy". Tāda kā plastikāta lapa (loksne?) ~A4 izmērā, kurai, protams, varēja mainīties saturs, un pa kuru varēja spaidīt. Seriālā, protams, izskatījās ērti. :D No otras puses, <a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Babylon_5" rel="nofollow">Babylon 5</a> atkal bija frāze pēc 2259. gadā (tulkota): "Katru reizi, kad atkal izdzirdu apgalvojumu, ka mūsu sabiedrība kļuvusi par bezpapīra sabiedrību, man atkal ir jāaizpilda ducis veidlapu!" Domāju, ka dzīvē tas arī būs itin labi, bet ar vienu nosacījumu, ka tādas lapas būs lētas, un varēs dabūt daudzas. Jo rakstīto materiālu lielākā priekšrocība ir tā, ka Tev vienlaicīgi var būt priekšā daudzi dažādi no tiem, un Tu vari ātri parakties pa kaudzi un atrast sev vajadzīgo. Meklēt spaidot forward/back, vai pat pēc keywordiem, ir neparocīgāk. Nu, tad jau redzēs. :P PS. Neesmu izlasījis kilometrīgo diskusiju augstāk. Varbūt, ka atkārtojos.

Zobs: Tas, ka drukāta informācija ir mūžīga, ir mīts. Praktiski pēc 50-60 gadiem grāmatas jau ir nodzeltējis. Bet bibliotēkas grāmatas mūžs ir aptuveni 10 gadu, kas jau ir samērojams ir daudzu elektronisko datu nesēju mūžu. Ja nebūs elektrības, tad arī grāmatu drukāšana apstāsies, jo šodien bez elektriskām mašīnām mēs to darīt neprotam ;)

Arī cena neliekas spēcīgs pretarguments, jo elektronikas cenas nav nemaz tik augstas. Jau šobrīd es gadā vairāk tērēju par papīra grāmatām (lielākā daļa no tām ir mācību grāmatas, kas ASV ir ļoti dārgas), nekā elektroniskajām ierīcēm. Ja šodien varam nopirkt mp3 atskaņotājus par kabatas naudu, tad arī e-papīrs ražots lielos apjomos varētu būt samērā lēts.

Laacz: tavi salidzinajumi tomer ir no cita plauktina. Ka jau tika minets - gramatu lasisana ir rituals (vismaz dalai) un e-papirs so ritualu faktiski iznicina. Par rakstniekiem - tapat ka ir rakstnieki, kas pargaja tikai uz datora, ir ari tadi, kas joprojam klabina, jo tas viniem ir rituals... Info uztversanai man principa pietiktu ari ar e-papiru, bet gramatu es lasit nebutu gatavs no e-papira.

Tas, ka viss iet uz prieksu, nav noliedzams. Bet nav teikts, ka tas ir labakais attistibas veids. Katram savs.

spd: Ja tu saki, tad grāmatu lasīšana no drukāta papīra ir rituāls, tad tas nozīmē, ka jaunā paaudze pilnīgi droši lietos tikai e-papīru, jo viņi nesaskatīs nekādu jēgu nevajadzīgos rituālos (ja nu vienīgi kā īpašu mākslas veidu). Un cik tad ir palicis tādu veco autoru, kas vēl klabina uz rakstāmmašīnas?

Tiek leests ka liidz 2020. gadam e-papiira izdevumu apgroziijums sasniegs 20 miljardus dolaaru. Bet jau 2010. gadaa vienas shaadas ieriices cena buus zemaaka kaa 100 dolaaru. Kjina jau tagad ir pazinjojusi par saviem plaaniem e-papiira attiistiishanaa, taa kaa tas ljaus ieekonomeet miljardus maaciibu literatuuras izdoshanai skoleeniem un studentiem.

2010. gads liekas paaraak tuvu? Nu, paskaitiisim... Radio bija nepiecieshami 9 gadi lai sasniegtu vismaz 50% maajsaimnieciibu Amerikaa pagaajushaa gadsimta divdesmitajos. Televiizijai pietika jau ar nieka seshiem gadiem cetradesmitajos. Arii internetam un DVD bija nepiecieshams apmeeraam taads pats laiks lai sasniegtu vismaz 50% Amerikaanju. Nav pamata domaat, ka e-papiirs peec taa masveida paardoshanas uzsaakumiem auditoriju sasniegs leenaak.

Bez tam, lielie izdevumi driizumaa piedaavaas iespeeju bez maksas tev sanjemt shaadu e-papiira gabalu, ja tu, pimeeraam, aboneesi savu iemiiljoto zhurnaalu uz paaris gadiem uz priekshu. Tev liskies - velns! Tas tachu maksaa veselu bagaatiibu, un atvieglo dziivi! Vinji domaas - ideaali! Mees ieekonomesim papraavu suumu uz makalatuuru, razoshanu, piegaadi, procentus distributoriem...

Labaakis ir tas, ka shis e-papiirs peec taustes buus tieshi taads pats kaa papiira lapa, biski varbuut smagaaka, tachu lielaa meeraa kvalitaate un viss buus taads pats kaa drukaatai lapai. Janu tikai buus iespeeja veerot tajaa arii video, kas klaat raxtiem izmantoti...

Tie, kas veeleesies tomeer lasiit drukaataa veidaa izdotus zhurnaalus un aviizes un graamatas joprojaam varees to dariit. Tachu izdevniciibaam nebuus vairs jaadrukaa lieki zhurnaalu eksemplaari - katram interesentam varees izdrukaat gandriiz vai uz vietas to, ko vinjsh veelas, tieshi taadaa pat kvalitaatee. Ok, nedaudz paarspiileejam, bet nu tomeer. Un atkal visi buus apmierinaati.

Vieniigaa piebilde - tas viss ir domaats taadaa gadiijumaa, ja runaajam par masu tirgu, taadu kaa Cosmopolitain, piemeeraam, kas ik meenesi Amerikaa vien iznaak 2 miljonos eksemplaaru. E-papiirs nebuus aizvietotaajs un nevarees aizstaad drukaatos zhurnaalus, kuram katra lapa ir uz cita papiira, vai ar lakotaam lapaam, vai kaadiem nestandarta izfgriezumiem, un taa taalaak. Tas saucaas Stylepress - neatkariigi zhurnaali, kur pats zhurnaals jau ir veertiiba kaa taads, izdots uz lieliska kvalitatiiva papiira, lieliskaa drukaa, utt.

Liidz ar ko arii Stylepress kopeejais apgroziijums tuvaakajis 25 gados palielinaaises no 13 miljoniem dolaaru gadaa shobriid liidz veseliem pieciem simtiem miljonu. Dati shaja komentaaraa njemti no David Renard prezentaacijas "The future of magazines" pirms meenesha notikushajaa konferencee Colophon2007 Luksemburgaa, tieshi par shi teemu.

Liidz ar ko Laacz prognozes par to, ka pilniibaa izzudiis drukaataa prese un zhurnaali, ir, maigi izsakoties, paarspiileetas. Driizaak ieguveeji buus visi, un pastaaves tas, kas mainiisies, vai buus savaadaaks, vai atskjirsies, vai spees laiciigi saredzeet naakotni un investeet liidzekljus attiistiibaa (runajot par lielajiem medijiem), vai spees piedaavaat unikaalu saturu un kvalitatiivo risinaajumu (runaajot par underground zhurnaaliem).

Juunija saakumaa Latvijaa iznaaks zhurnaala Jaffa Magazine jaunaakais izdevums. Pagaidaam tas ir vieniigais Stylepress izdevums sheit. Viena eksemplaara cena ir vismaz 5 Ls. Kaadas ir juusu prognozes par to kaadi buus taa panaakumiem Latvijaa? (par aarzemeem: puse tiraazhas jau ir pasuutiita un ies uz aarzemeem)

Aizmirsu pievienot saiti: http://www.muinc.com/magfuture/ - mazaak par e-papiiru, vairaak par Stylepress. Bet pierakstiities jaunajam Jaffa Magazine var www.jaffa.lv. Un piedodiet, leetaak nebuus, taa kaa tiraazha ir ierobezhota.

Forš džeks tu esi, Artūr spameri nelaimīgais. Uzraksti cita cilvēka pārdomas novirzot sarunu uz tēmu kura tev ir izdevīga (Stylepress), pēc tam noreklamē savu "Jaffa" kur saistītu ar šo Stylepress tēmu un vel pēc tam, bļin, atvainojies ka tik dārgi.

Man laikam vistuvaakais sirdij buutu elektroniskais zhurnaals/aviize elektroniskajaa papiiraa ar Adblock vai liidziigu spraudni piedevaam

Jūs padomājiet, kas notiktu, ja Rīgai uz 3 dienām atslēgtu elektrību. Pilnībā! Un tad vēlreiz padomājiet par saviem elektroniskajiem papīriem, elektroniskajām durvju slēdzenēm, automātiskajām signalizācijām un visu pārējo huiņu.

kintu: autori, kas klabina ar parastajam rakstammasinam noteikti nav parsvara, bet => http://www.brother-usa.com/typewriters/productindex.aspx tas neliecina, ka 'visi' parmetusies uz PC. par ritualiem - tas ir tiesi tas, ko es negribetu piedzivot - visu padarit efektivaku tikai efektivitates del. ja lasam gramatu - tad lasam ta, lai atrak izlasitu, vieglak parskirtu lapas, lai nenokepatos utt utjp. Nakamais solis - no rita izdzer tableti ar gramatas saturu = tur vinu esi izlasijis. Karoce, Matrica... Tas nebut nenozime, kas esmu pret 'progresu' un pats ikdiena nelietoju visadas 'musdienu' fiichas, vienkarsi man personigi ir kaut kada robeza, aiz kuras tehnologiskais progress mani parvers par robotu, kas kalpo info plusmai. vai ta ir dzives jega? bet sitas laikam uz citu topiku :))

Atlaujos domat, ka vel vismaz gadus 100 drukata prese nepazudis..

spd: It kā rituāls nevarētu būt, teiksim, pasēdēt internetā un palasīt blogus. Ne jau efektivitātes dēļ te ļaudis komentārus atstāj. Manuprāt uztraukumam par matricu nav pamata, jo tehnoloģija tikai palielina mūsu brīvību, nevis to ierobežo.

kintu: nenoliedzami, blogu lasīšana arī var būt rituāls. es tikai visu laiku tēmēju uz to, ka, ja mēs pilnībā pārejam uz visādām e-lietām, arvien vairāk zudīs cilvēciskā kontakta 'ciešums', sauksim to tā. padomā - ja tev ir e-papīrs, tad potenciāli tu vari tur salādēt X grāmatas, dzēst, ņemt jaunu, palasīt, izdomāt, ka nepatīk un nolikt malā. turpretim, drukāta grāmata - tā ir diezgan apzināta izvēle (parasti), ko tu esi izdarījis un attiecīgi vairākumā gadījumu arī ņemsi un izlasīsi līdz galam. lasot "vienkāršu" e-grāmatu, vismaz man, zustu tāds kā tēlainums, kas piemīt priekšmetam, ko radījis cilvēks. e-papīrs arī ir cilvēka radīts, bet tam nav unikalitātes, jo tas ir tikai datu nesējs, kurā tu vari sabliezt 'dajebko'. Man jau tagad ir diezgan līdzīgas sajūtas saistībā ar mūziku - tagad ir iespēja sakačāt neskaitāmus GB ar mūziku, kas man patīk (goda vārds), bet problēma ir tāda, ka fiziski ir grūti visu noklausīties, attiecīgi - uzmanība, ko es veltu attiecīgajam skaņdarbam ir mazāka un domāšana par tā niansēm arī. Tā varētu turpināt un turpināt, bet nu - katram savs....

savukārt uztraukties par matricu, man liekas, jau ir par vēlu uztraukties. tāpat pēc X gadiem katru manu un tavu kustību kāds 'neatkarīgais' jau vēros, analizēs utt utjp. nevajag aizmirst, ka līdz ar mūsu brīvības palielināšanos (tehnoloģiskā izpratnē) pieaug arī 'citu' vīru/sievu iespējas izmantot šos līdzekļus citiem mērķiem. principā varētu pat būt tā, ka viņi ir soli priekšā 'mūsu brīvības pieaugumam'...

personīgi man visu laiku ir šķitis, ka mēs pamazām virzamies uz sabiedrību (globālā mērogā), kas vairāk vai mazāk atbilst tam, kas attēlots Terminatorā I, II un III (laikam 3 bija...), nemaz nerunājot par Orvela "1984". Teikšu godīgi, tas mani satrauc, bet īsti neko jau arī es tur nevaru padarīt :)

spd: Es personīgi neredzu starpību starp digitālo un drukāto tekstu, ja neskaita nesēju un attiecīgi tā izmantošanas ērtības un priekšrocības. Man pilna māja ar grāmatām, kuras pirkšanas brīdī likās interesantas, bet vēlāk ir izrādījušās tik garlaicīgas, ka tā arī nekad neesmu tās līdz galam izlasījis. Un arī bibliotēkās es bieži paņemu kaudzi grāmatu, katrā izlasu tikai dažas lapas un atdodu atpakaļ. Savukārt, ir interesantas grāmatas, kuras es neatraudamies līdz galam esmu lasījis uz monitora vai plaukstdatora. Piemēram, Suzumiya Haruhi sērijas tulkojumi.

Bet par neizlasītiem digitālajiem tekstiem vismaz nav žēl velti nocirsto koku ;)

@laacz#15: luudzu, piemeeram, sheit: http://www.leta.lv/lat/news/?id=1A4F3473-8FC9-44D6-BF31-6EEFA70DFC08 http://www.diena.lv/latvijas_zinas/lasit.php?id=274441 http://www.nytimes.com/2005/03/14/business/media/14paper.html?ex=1111467600&amp;en=f82a096df10f1331&amp;ei=5065&amp;partner=MYWAY .....

kintu: ok, šitai diskusijai galu neredzu, jebkurā gadījumā. starp citu - nocirstie koki jau paliek - tie ir vajadzīgi, lai saražotu iekārtas un materiālus, kas ir par pamatu e-grāmatām :))))

spd: Iekārtas uzceļ vienreiz. Krāmatai katrs eksemplārs prasa koksni. :)

vajag tādu dzemdējošo papīru-kaa papīrs nolietojas, tas sevi dzemdina no jauna!

shadowbird: vecās avīzes var pārsrtādāt un izdot jaunu grāmatu :) kamēr nav konkrētu ciparu, mēs varam tikai iztēloties, kurš process rada lielāku piesārņojumu. man slinkums meklēt ciparus :) tāpēc palieku pie tā, ka patiesību īsti nezinu, tāpēc arī nevaru kategoriski apgalvota, ka man vai tev ir absolūta taisnība :)

Manuprāt, te ir jāatbild uz trim jautājumiem, bet galā ir secinājums (ja slinkums garās atrunas lasīt):

-Ko mums par to saka vēsture?

Kasparam gluži nav taisnība, ka video ienākšana nenogalināja kino industriju - tieši pēc televīzijas ienākšanas kinoteātru apmeklējumi dramatiski samazinājās un daudzi no tiem tika slēgti vai pārveidoti par citādu izklaižu vietām. Tātad teorētiski šāda iespēja - ka viens medijs aizvieto otru - ir iespējama. Tajā pašā laikā arī prognozēja, ka pazudīs avīzes un par radio jau vispār varēja aizmirst, par to neviens nešaubījās, ka skaņa bez bildes nu vairs nevienu neinteresēs, kad televizors būs katra mājās. Bet radio - parastais vai interneta - kļūst aizvien populārāks... Kā redzams, tad vēsture mums neļauj meklēt ticamus pierādījumus mediju aizvietošanai un šāda prognozēšana ir diezgan mazvērtīga. Var būt gan tā, gan arī tā.

-Ko mums par to saka mediju lietošanas rituāli? Līdz šim jaunie komunikāciju veidi ir pierādījuši sevi tikai kā papildinošie elementi - neviena interneta mājas lapa nav aizvietojusi pamatmediju - ne diena.lv, ne nra.lv nesamazina to abonementu skaitu. Vienīgi viņu efektīva izmantošana šobrīd Latvijā pieklibo, jo, piemēram, BBC World Service daudz aktīvāk izmanto internetu, veidojot savas pārraides. Šeit arī parādās emocionālais rituāla aspekts, ka galu galā katrs izvēlas savai gaumei atbilstošāko - viens lasīs elektroniski, cits drukāti, līdz ar to par pilnīgu izzušanu nevar būt runas, bet gan tikai par īpatsvara samazināšanos un attiecība starp fiziskajiem un elektroniskajiem piekritējiem. Arī kinoteātru skaits samazinājās, bet pilnībā neizzuda, savukārt šobrīd jau atkal palielinās, jo piedāvā cita veida emocionālos pārdzīvojumus.

-Ko par to teiktu mediju mārketings jeb kam tas ir izdevīgi? Mediju pamatuzdevums ir pēc iespējas lielāka auditorija, lai būtu pēc iespējas vairāk reklāmdevēju un augstāka cena par reklāmas kvadrātcentimetru. Šādam elektroniskajam papīram ir viens būtisks trūkums - lai varētu lasīt avīzi, manā rīcībā ir jābūt šim agregātam, kas man uzzīmē šo lapu. Var jau, protams, tikpat brutāli to darīt kā nodigitalizēt televīziju, kad katram nākas nopirkt jauns televizors vai labākajā gadījumā papildus ierīces, taču tas ir cits stāsts, jo tur televizors jāpērk šā kā tā. Vai cilvēce būs gatava nopirkt ne tikai televizoru, bet arī "preseszoru", nebūtu tik pārliecināts, jo patērētājs izvēlēsies nopirkt parastu presi un nepiepūlēt savas smadzenes, kā arī lieki tērēt laiku. Protams, ar kārtīgu mārketinga kampaņu un būtiskām cenu atšķirībām (piem., elektroniskā Diena maksā 0,05 sant., drukātā - 0,30), tas būtu iespējams, bet neviens medijs pašrocīgi šobrīd to nevar īstenot, savukārt mediju pašregulējošās (nevalstiskās) institūcijas diez vai uzņemsies šādu risku (vai varat iedomāties to darām Latvijas Preses izdevēju asociāciju?).

Līdz ar to mans secinājums ir tāds, ka šī aparatūra palīdzēs nākotnē aizvietot parasto papīru tur, kur tas ir svarīgi - piemēram, bibliotēkās. Jau šobrīd gadsimtu vecā prese ir iedigitalizēta un vairs netiek izsniegta rokās, bet gan CD formātā un internetā. Jau iepriekš te pieminēts stāsts par papīra īso mūžu un kā uzglabāšanas funkcija šāds papīrs, protams, ir ideāls. Ja ilgi celsim "Gaismas pili", tad varbūt tieši tur pirmo reizi tie tiks izmantoti. Arī skolas nav slikts piemērs. Bet ikdiena - gan. Turklāt, kāpēc kaut ko radikāli mainīt un aizvietot pašreizējās elektroniskās uzglabāšanas un lasīšanas iekārtas?

P.S. Un vēl - man kā pārliecinātam proletariātam un marksistam, protams, šķiet, ka šāds tehnoloģisks jauninājums, ja pat tiks ieviests līdzīgi digitālajai televīzijai, tikai palielinās to, ko komunikācijas zinātnē sauc par "zināšanu plaisas fenomenu". Tas nozīmē, ka pieaugot informācijas un tehnoloģiju nozīmei ikdienā, sabiedrība kopumā nevis kļūst informētāka, bet palielinās plaisa starp tiem, kas zina ļoti daudz un tiem, kas nezina neko. Šāds elektroniķis mazturīgos, vājos un neaizsargātos nostādīs milzīgas plaisas priekšā.

Andrim: Tomēr drukātās preses apjomi, vismaz, ASV ievērojami krītas. Žurnālisti pat ir sacēluši trauksmi, jo avīzes aizvieto blogeri, kas savukārt pazemina žurnālistikas profesionālismu, nemaz nerunājot par peļņu. Avīzes vēl nemirst, bet krīze ir acīmredzama. Es pat nezinu nevienu no saviem draugiem, kurš abonētu kādu avīzi. Kam tas vajadzīgs, ja visu var izlasīt internetā, izņemot specifiskus profesionāļiem mērķētus izdevumus. Latvijā varbūt ir stiprākas avīžu lasīšanas tradīcijas un cilvēki ir tehnoloģiski mazāk prasmīgi, bet tas ir tikai laika jautājums. Digitālo plaisu var novērst tikai un vienīgi ar cilvēku apmācību. Cilvēkiem gados varbūt tas ir grūtāk, bet jaunā paaudze šādas problēmas neizjutīs.

Pavisam papīrs neizmirs, paliks tikai grāmatas, reklāmas un tādi vairāk ilustrācijas materiāli (biezie žurnāli par modi un etc, tas ir ar bildēm)

Var redzēt, kāds talants raksta autoram, cepuri nost, reti kurš tādu rakstu uzrakstīs. Pasaki, tikai kur elektroniskais papīrs iegūs elektrību un caur kurieni tiks iegūta informācija?

Štromu no gaismas elementiem, bet infu no WiFi.

Latvieti, Paksi: elektroniskajam papīram, lai uzturētu savu stāvokli <strong>elektrība nav nepieciešama</strong>. Tā nepieciešama minimālā (pat mikroskopiskā) apjomā, lai mainītu lapas.

Izbeigsies nafta, un gg noobs :)

Kintum: Raugi, avīžu tirāža patiešām krītas visā pasaulē, bet tas nav tik ļoti saistīts ar blogeriem un interneta parādīšanos. Mainās kultūra - jāskatās, kas tad pieaug? Un pieaug - žurnāli. Pasaulē aizvien vairāk cilvēki izvēlas lasīt garākus un izsmeļošākus rakstus, ko piedāvā iknedēļas un ikmēnēša žurnāli. Tie arī samazina informācijas apjomu, kas ir jāsagremo, ko savukārt nedara internets.

Par zināšanu plaisu nepārliecināji gan. Risks ir liels. Man kā pārliecinātam komunistam - par lielu.