Programmēšanas valodu vēsture
- Pamatskolas laiki. Agrīnie. 1990/91. Uz papīra lapas Beisiks, Fortrans. Pēc grāmatām (ieskaitot Pēci Beiskānu, kurš mācīja Maiju Saprātiņu).
- Pamatskolas laiki. Vidējie. 1992/93. Programmējamais padomju kalkulators MK52. Apgrieztā poļu loģika. БП, ПП.
- Pamatskolas laiki. Vēlīnie. 1993/94. ZX beisiks (poke, poke, poke), asemblers (minimāli)
- Vidusskola. 1995/96. Beisiks (izklaidei). Paskāls. Mazliet C.
- Vidusskla cont'ed. 1997. Mazliet ASM. Mazliet Delphi. Pirmais Perl skripts (viesu grāmata). HTML.
- Pirmā pēcskolas darbavieta. NRA. 1997/98. HTML. HTML. HTML. Mazliet Perls (tā pati viesu grāmata).
- Valsts Robežsardze. 1998/99. Delphi. FoxPro (DOS/Win) + DOS BAT faili datu apmaiņai caur FTP ar igauņiem :) HTML, JavaScript (tolaik par šo kombināciju lepni tika teikts DHTML). CSS (jā, jau tad tāds bija). Coldfusion (WEB, te nu es nāku!), MSSQL. ASP.
- Prom no RS. 1999/2000. HTML, CSS. PHP3 (me luv!!!!!). Coldfusion turpinās. MySQL, PostgreSQL. Linux shell scripting (BASH, SH, TCSH, ...)
- 2001-2007. Nekas daudz nav nācis klāt. Padziļinos. PHP4. PHP5. Python. Ruby. Atkal mazliet C/C++ (atsākam mācīties no 0; starp citu - pabeidzām arī pie 0:).
Un ziniet? Lai cik šis uzskaitījums neizskatītos pacilājoši, no tā visa es pavisam konkrēti labi pārzinu tikai PHP. Vot, iekš tā es varu pašu velnu uzrakstīt.
Vēl viena nianse. Kuru gribētu labot. Man nav nekādas akadēmiskās izglītības šai jomā. Nedz es zinu par grafiem kaut ko (nu, kaut ko jau zinu, bet virspusēji), nedz par diagrammām, nedz par projektēšanu, nedz par plānošanu, nedz par programmatūras izstrādes procesu in general.
Teiksiet - bet takš lasi! Teikšu - slinks esmu. Nevaru saņemties.
Varbūt iestāties universitātē un pie sienas lieliem burtiem uzrakstīt “tu takš to kāpostu vējā nelaidīsi, ne?” Bet arī tas varētu nenostrādāt.
Mans viedoklis par izglītību ir sekojošs. Tā ir nepieciešama. Tā pati matemātika, fizika, ķīmija. Vidusskola, universitāte. Tas viss tieši vai netieši tev sniedz vispārīgu ieskatu ne tikai konkrētajā vielā, bet arī iekš tā - kā tas viss saistās kopā. Tu gūsti tādu kā sapratni par to, kā darbojas pasaule. Pat, ja to neapzinies. Un tās zināšanas, kuras tu iegūsti universitātē, piemēram, palīdz tev apjaust un sakombinēt dzīvē to, kas man ij prātā neienāktu. Tiek iemācīts tāds kā kopskats. Nu, kaut kā tā. Nemāku precīzāk izteikties.
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 11:24
man laikam pirma valoda bija BASIC uz BK :), tyad velak ASM...utt utjp :)
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 11:43
bekas bija pirmaas, asm gan nav sanaacis bakstiit....
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 12:00
zelta vārdi... tas par to izglītību... parasti cilvēki bez izglītības to tik vien kladzina, kas tas jau tikai papīrs, galvenais ir pieredze, universitāte ir fufelis un visi pasniedzēji ir nekam nederīgi pensionāri.. prieks lasīt, ka tu apzinies, ka izglītības neesamība ir trūkums tavā karjerā un ne tikai... tas jau ir solis uz priekšu... galvenais ir apņemšanās.. :)
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 12:05
Viedi vārdi. Žēl, ka jaunatne to negrib saprast.
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 12:18
Universitāte iedod pamatu, parāda lielo bildi, bet tas ir arī viss. Tālāk jārok pašam. Papīrs nav obligāti, galvenais iegūt zināšanas :)
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 12:47
LU nesen dubultoja mācību maksu :)
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 13:13
Iemāca domāt :)
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 13:14
Domāju, ka Tu neesi vienīgais, kas līdzīgā veidā darbojas IT jomā. Un arī līdzīgi spriež par izglītību. ;-)
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 14:43
tagad tāds laikmets, ka jāmācās visu mūžu.. neizslēdzot akadēmisko pusi.
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 14:46
akadēmiskā izglītība noder divos gadījumos:
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 16:54
Jā, ar akadēmisko izglītību patiesi ir tā, ka tā vairāk maina domāšanu, un mazāk dod praktiskas zināšanas. Taču diplomam noteikti nevajadzētu uzskatīt par kvalitātes simbolu darbinieku atlasē. :P
Par manu pieredzi - vispirms (1996) bija mājās QBasic uz 33MHz 486CPU ar Pēci Beisikānu - dievīga grāmatele! Nez - kādam viņa nav digitāli?
Pēc tam, 1997. saskāros ar Paskālu - Sermuliņš vecākais ne pārāk veiksmīgi mēģināja to pasniegt pulciņveidā skolā. Tomēr aizmetņi bija, un tālāk jau pašmācības ceļā interešu grupiņā visu ko atkodām.
vai 1999. gadā saskāros ar C - sākumā vienkāršā viedā, kad draugi gribēja savu MUD'u taisīt, un vēlējās mazliet pamodificēt gatavu kodu. Mazliet šo to iebraucu un varēju pamodificēt.
gadā dabūju vasaras darbiņu caur paziņām, un tas bija iekš Visual Studio 6, C valodā. Beidzot kārtīgi izpratu pointerus, iebraucu C un Win32 API.
Līdz 2005. gada jūlijam, kad sāku strādāt pašreizējā darba vietā, C bija top valoda. Pa ceļam biju arī apčamdījis PHP/MySQL/HTML/JavaScript/CSS, bet neko nopietni. Šobrīd visērtāk liekas rakstīt C# - jo daru to diendienā. :D HTML/CSS/JS/SQL arī ir darba sastāvā, tāpēc tie arī ir labi apzināti.
2007. gada 14. aprīlī, plkst. 22:15
Ar to izglītību ir tā. Pats 96. gadā iestājos RTU, gadu nolauzu, dabūju darbu peidžeru kompānijā Baltkom+. Šancēju, ierubījos It lietās, dzelžos utt. Pēc tam strādāju vēl visur, arvien uzkraju pieredzi, kad dabūju darbu patreizējā vietā. Paņēma dēļ pieredzes, ne papīra. Iestāde nopietna. Pastrādāju un sapratu, ka tomēr vajadzētu apgūt arī citu ko bez IT. Tā nu iestājos LU EVF vadībniekos. Sestdienas grupā, starptautiskā biznesa novirzienā. Šovasar pabeigšu, mācījos 5us gadus, katru sestdienu. Jāsaka tā, ka izglītības kvalitāte LV ir diezgan zema, jo praktiski nebija liela sasprindzinājma mācoties. To gan vairāk darīju, lai paplašinātu savu "redzesloku" par citām sfērām.
2007. gada 15. aprīlī, plkst. 03:13
Njaa, man kaa pirmaa kursa studentam shaads ieraksts dod stimuli ciiniities un "nolauzt" arii paareejos gadus - nepadoties vilinaajumam peec aatraakas naudas.
2007. gada 16. aprīlī, plkst. 09:39
Es mācījos RTU ASTF, nevienu dienu neko neesmu programmējis, bet pabeidzu. Pietika prāta gan pēc tam pabeigt kaut ko citu, un strādāju laimīgi tālu no IT Ieguvums - RTU ASTF bija bezmaksas un tajos laikos bija jāmācās, lai neietu armijā, ja kāds to jau šodien aizmirsis. Veselība man bija laba, bet 2 bērnus vēl negribējās (tagad gan jau ir )
2007. gada 16. aprīlī, plkst. 10:54
pamatskola - iemaaca basik lietas par pasauli, paliidz saprastu uz kuru pusi gribi rakt vidusskola - iemaaca shpikot un izlociities universitaate - iemaaca domaat pasham izmantojot ne tikai to, ko tev priekshaa nolasa, bet arii sho to pamekleejot inetaa un palasot graamataa kaadaa. saproti, ka shpikot tomeer ir izmantot paliiigmateriaalus, nevis kaut kas nosodaams reaalaa dziive - izdziivoshana. speeja izmantot paliigmateriaalus vairumaa gadiijumu ir pat veelami, jo pieredze visu priekshaa nepateiks
vismaz eksaktajaas zinaatnees taa ir. man.
2007. gada 17. aprīlī, plkst. 10:44
laacz, nevar buut, ka Tev nav nevienas augstaakaas!
2007. gada 17. aprīlī, plkst. 23:04
arī precīzāk izteikties iemāca :)
2008. gada 13. martā, plkst. 21:19
nu forshi jau forshi, tik vareji drusku nopietnak to visu sadzit uz shejienes :D
2010. gada 6. novembrī, plkst. 22:15
Par programmēšanu vispār un par programmēšanas valodu BASIC (1986.g.) Kā Pēcis Beisikāns Maiju Saprātiņu programmēt mācīja, Bruno Martuzāns Pilna elektroniskā versija lejupielādējama bez maksas internetā: http://quickr.me/IWTLFAn (djvu formātā)