Šis raksts tika veidots, izmantojot pieredzi ar Google Reader. Pieņemu, ka citos agregatoros var ieviest visu šo pašu ar vai bez lielākām vai mazākām neērtībām. Rakstā atspoguļotais algoritms ir tas, ko lietoju (vai vismaz cenšos pieturēties) pats.

Kad ir daudz ziņu avotu, kuriem vēlies sekot līdzi, rodas maz, bet lielas problēmas. Kādā secībā to darīt? Kurus likt prioritāšu listē? Un vai man tagad visi 100 avoti ir jāpārskata, lai izmestu liekos? Cik bieži? Pēc kādiem kritērijiem?

Vairāk vai mazāk ikviens, kurš aktīvi savā izziņas procesā izmanto RSS (aizvien vēl termins feed visciešāk asociējas ar šo abreviatūru) vienā brīdī saskarās ar problēmu to skaitā. Avotu (izmantošu šo terminu) skaits aug. Tie, kuriem tas ir konstants vairākus gadus, neskaitās. Tiem šis raksts nav domāts.

Sāksim ar to, ka uztaisīsim četras jaunas kategorijas. Nosacīti nosauksim tās par “Kandidāti”, “Kad nav nekā cita, ko lasīt”, “Obligātā lasāmviela”, un “Paši, paši”. Un visus avotus, kuri ir mūsu lasītājā, iemetam pie “Kandidāti”. Bez ierunām. Viss, esam pārmigrējuši uz sistēmu, kāda ir man. Tas nekas, ka visi avoti ir vienā kaudzē.

Nākamais solis daudziem var šķist ellīgi grūts. Tātad - atzīmējiet visus ierakstus visos avotos kā lasītus. Bez ierunām un vienā piegājienā. Atiet.

Galvu nesaķērāt? Viss kārtībā? Saule ir vēl pie debesīm, bet Āfrikā aizvien vēl bērni mirst badā? Tad jau viss ir savās vietās.

Tagad ik pa laikam paskatieties, kas tur jauns. Praktiski - tāpat, kā ar e-pastu. Nav vērts to darīt reizi piecās minūtēs, jo tas izsit no ritma tekošos darbus. To var darīt, piemēram, kafijas pauzē. Vai arī, neaizejot uzsmēķēt.

Kad kādā avotā parādās jauns ieraksts, sākam to (avotu) izvērtēt. Atkarībā no tā, cik kvalitatīvs šķiet saturs, pārvietojam uz attiecīgo mapi. Ja nav skaidrs, atstājam kandidātos.

Pievienojot jaunu avotu, tas vienmēr un bez ierunām ir jāieliek kandidātos un visi līdz šim bijušie ieraksti ir jāatzīmē kā lasīti. Lai tie nejauc galvu. Jo, pilnīgi iespējams, ka avots tapa pievienots tavam lasīšanas sarakstam tālab, ka ieraudzīji kādu interesantu rakstu. Vienu. Vai divus. Bet tā ir pagātne (vai tagadne - kā uz to skatās). Mēs esam parakstījušies uz šo avotu tālab, lai lasītu to nākotnē. Tad arī nākotnē vairāk vai mazāk objektīvi izvērtēsim tā kvalitāti. Un lai vai kāds autors būtu tev draugs, lai kā par viņu atsauktos citi, lai ko tu zinātu par avotu, viss notiek no nulles. Sākot ar “Kandidātiem”. Tas ir tāds kā rule of thumb.

Biji atvaļinājumā? Svētki ievilkās? Atver vaļā avotus un saproti, ka tuvākās pāris stundas tevis nebūs? Nebīsties. Tas darās vienkārši (lai arī gana drastiski). Nomarķē visus ierakstus kā lasītus. Un sāc jaunu skaistu dzīvi.

Kam tās mapes?

Man pašlaik laika trūkuma dēļ topā ir viena mape: “Paši, paši”, jo citam neatliek laika. Tiklīdz šai mapē parādās kas jauns, es ieleju kafiju, atveru saiti jaunā cilnē, palielinu fontu, atlaižos krēslā un izlasu no ā līdz žē. Tā ir svēta mape. Tieši tādēļ iekš tās ir grūti iekļūt. Un, kas loģiski, no tās tapt izmestam ir elementāri. Tiesa, šī mape nenorāda manu attieksmi pret autoru. Tā indicē manu attieksmi pret autora rakstīto.

“Obligātā lasāmviela”. Te nu nāk viss, ko Tu esi ar mieru lasīt ikdienā. Viss tas, kas Tev ir prioritāšu un interešu listes pašā augšā.

“Kad nav nekā cita, ko lasīt”. Neaktuālā bet aizvien interesējošā informācija. Nevajag šo mapi tomēr pārvērst par miskasti. Miskastes mums nav. Nosacīti par tādu varam dēvēt “Kandidātus”, taču arī tur barotnei nevajag uzkavēties sevišķi ilgi. Atrašanās laiku tur var ierobežot ar dienām vai izlasīto ierakstu skaitu. Pārāk ilgi turot avotu “Kandidātos”, ir jāsaprot, ka tur nekā nav. Ja neesi pacenties to kaut kur pārvietot, tad met ārā. Tur nekā arī nebūs.

Šo risinājumu var paplašināt (ko arī regulāri daru). Iekš Google Reader nav kategoriju. Tur ir birkas (tagi). Līdz ar ko, katru avotu var ievietot vairākās kategorijās vienlaicīgi. Tas ļauj veidot barotņu grupas. Piemēram, man tās ir “.lv”, “.ru”, “.php”, “.mobile” (punkti priekšā lai pats neapjuktu), utt.

Vēl ir vērts piebilst par lielo pavasara tīrīšanu. Es nezinu, kā ir jūsu lietotajos lasītājos. Iekš Google Reader ir kolosāla fīča - rādīt tikai to, kas jauns. Teiksim, ja Tu esi izlasījis visu kādā kategorijā vai barotnē, tā pazūd no saraksta, atstājot vietu tikai tam saturam, kas vēl nav lasīts. Šis, piegājiens man šķiet ērts avotu un kategoriju kokam. Ierakstu skatā es vēlos tomēr redzēt arī vecākus ierakstus, jo iepriekšējie virsraksti man zemapziņā uzreizi jau piesaista lasāmo tam, ko viņš ir rakstījis iepriekš. Līdz ar ko, atkrīt nepieciešamība dzēst arā avotus, kuros sen neviens neraksta. Tie vienkārši netiek atspoguļoti.

Lasīšanas skats. Te gudri cilvēki lauž šķēpus. Un rezultātā - katrs dara, kā viņam šķiet ērtāk. Vienam varbūt šķiet ērtāk lasīt visas mapes un visus avotus pēc kārtas un katru atsevišķi, ejot cauri katrai mapei. Cits, iespējams, dos priekšoku t.s. news river skatam, kurā tu lasi ierakstus tai secībā, kādā tā ienāk, neatkarīgi no tā, no kurienes tie nāk. Es, personīgi, kombinēju. Lielākām mapēm es izmantoju pirmo piegājienu. Mazākām (piemēram, “Paši, paši”) - konsolidēto skatu.

Pamatlikums: esiet strikti. Ja avots vairs nepatīk, negaidiet, līdz tas atkal atlabs. Iemetiet atpakaļ “Kandidātos” un lai tur stāv. Ja arī pēc tam nekas nemainās - dzēsiet ārā. Jo jēgas turēt avotu, kuru tu nelasi (katru reizi to atverot atzīmē visu kā lasītu, zinot, ka tur nekā tāpat nav interesanta) nav nekādas. Tērēt savu laiku tam, lai lasītu avotus, kuros potenciāli nākotnē varbūt kaut kad parādīsies kāda pērle ir muļķīgi.

Ai, ai, bet es takš neuzzināšu to un to!!! Es palaidīšu garām to un to!!! Uzzināsi. Nepalaidīsi. Ja ziņa būs svarīga, par to uzrakstīs kāds no tavā lasāmlentē esošajiem. Tici man. Vai arī Tu nelasi pareizos avotus ;)

Kaut kas tāds man uzcepās uz paģirām. Ņemiet par labu, ja patika. Ja nē, tad neņemiet :)