Nāk prātā <a href="http://community.livejournal.com/shushpanzer_ru" rel="nofollow">šušpanceri</a>.

Senāk par šo veci (Gerard Bull) noskatijos filmu - šamējais bijis pārņemts ar lielgabaliem un no sākuma NASAi piedāvāja iespēju - pavadoņus orbītā izšaut tieši ar šādām metodēm - lētāk, ātrāk un precīzāk, bet NASA pasūtīja šo naher.

Tad pārcēlās uz Eiropu, kur šo uzmeklēja irākieši, kuri gribēja aizbliezt bumbiņas līdz svētajai zemei - Izraēlai. Un mossads šo 1990 gadā nahrenizēja. Līdzīgi kā mūsu Cukuru.

Friči ar savulauk bija superlielgabalus uztaisījuši: http://user.mc.net/hawk/biggun.htm

Jaa, un to frichu lielgabalu vienaa geima vareja saspridzinat, COMANDER II ... ja nemaldos. bet tas bij sen. :)

COMMANDOS :D nevis COMANDER ;) Bet ideja laba - bet vai nu buus labi shaut smalkus elektronikas briinumus kosmosaa

noteikti taapeec arii atfiireeja shos Vereetu bez sekaam shitaa izshaut cilveek kosmosaa - tuuristus :D

Ideja jau veca kā māja. Kā jau asdf ieminējās, jau 1. pasaules kara laikā vācieši no vairāk nekā 100 km attāluma ar milzu lielgabaliem apšaudīja Parīzi.

Pats labākais ir tas, ka izšaujot no tā stobra var uztaisīt spēcīgu zemestrīci.

Nevis zemestrīci, bet svārstības regjistrējamas visā pasaulē. Tādai zemestrīcei pat lokāli (turpat pie dižgabala) diezvai būtu vairāk par 5 ballēm.

Par elektroniku wikipēdijā bija rakstīts, ka puisis ir speciāli sagatavotu elektroniku šāvis ar testa lielgabalu un šamā izturējusi bez probļem.

Bet vācieši bija vnk apsēsti - jēgas no tā lielgabala bija daudz mazāk nekā būtu no papildus 20-30 kārtīgiem tankiem ko no tā materiāla varēja uztaisīt (nemaz nerunājot par cenu).

jaa jaa .....

nu vai tieshaam neviens nav taisiijis beerniibaa neko spraagstoshu? pat salpetra bumbas ne? melno pulveri? gliceriinu ar zilajiem graudinjiem? o augstaakaa pilotaazha - alumiinija pulveris ar zilajiem graudinjiem - no lidostas nosperta kalodkaar magnija sakauseejumu??????????

neviens neko taadu nav adriijis - juus mani nogalinaasiet!

visa fiicha ka nevisaatrums nogalina bet paatrinaajums un vinja radiitaa paarslodze

6g cilveekam ir dziiviibai biistami 12 liekas jau letaali

stskiriiba starp raketi un lielgabalu:

• raketee degmaisiijums deg (nu labi - var teikt kaspraagst bet ljoti ljotileeni, kaa rezultaataa to nesauc parspraadzienu) lielgabalaa detonee= spraagst
• kaa rezultaataa raketee aatrums pieaug pakaapeniski un patrinaajums arii
• lielgabalaa paatrinaajums tieknodots momentaali un turpmak tikaisamazinaas - aatrums no nulles uzlec uz maksimumu .... kabuuum!

vo!... a ko es gribeeju ar to teikt? aha - smalko elektroniku var meeginaat nomest no 12 staava un var buut ka 5 no 500 kjiinaa razotajiem pukstenjiem veel ies .... bet videomagis un televizors diez vai funkcionees

tieshi taadu efektu uz shiem agregaatiem atstaas arii lielgabala shaavinsh

p.s. frichiem lielaas Bertas bija kaa moraalaa trauma peec 1 pas kara ierakumos (pavisam bija 3 janeshaubos uzbuuveeti) katram savas vaajiibas

Nav ko daudz prātuļot kas būtu kā būtu.

Paskatamies http://en.wikipedia.org/wiki/Project_HARP

un lasam "Test electronics were potted in a mix of sand and epoxy, proving more than capable of withstanding the rigors of launch."

Tālāk varam izlasīt šeit: http://www.astronautix.com/articles/abroject.htm kur vairākās vietās ir minēts, ka līdz pat 180km augstumam ir izšautas "probes" (ierīces, kas ne tikai savāc datus par savu lidojumu, bet sūta tos atpakaļ uz labu).

Un tas, pēc zinātniskiem mērogiem jau skaitās ārpus-atmosfēras augstums, jeb "space limit". http://en.wikipedia.org/wiki/Edge_of_space

Tālāk varam lasīt šeit http://www.astronautix.com/lvs/glo1b.htm kur ir aprakstīts, kā puisis izdomājis pat raķeti (kurai gan ir tikai pēdējās pakāpes, jo pirmās, milzīgās, nav nepieciešamas) izšaut kosmosā. Tur gan viņam īsti nav sanācis, jo bijušas problēmas ar degvielas deformāciju (izmantota cietā degviela), bet tas būtu tikai laika jautājums, ja projekts būtu turpinājies.

Kā augstākminētā raksta, par visu HARP programmu iekš astronautix, nobeigumā izsakās autors - satelītu cena varētu sarukt līdz pat pieckārt un palaišanas biežums līdz pat desmitkārt, kas ja pēkšņi notiktu mūsdienu pasaulē, izraisītu tādu satelītu (un attiecīgi globālu bezvadu komunikāciju, tai skaitā interneta) bumu, ka maz neliktos.

Minētais devaiss nebija paredzēts kaut kā nogādei kosmosā, bet gan kā tehnoloģijas izmēģinājuma modelis lielākam lielgabalam kaimiņzemju un tālāku zemju apšaudīšanai/ iebiedēšanai. Pasākums notika ar personisku Sadama uzraudzību. Veidojums tika būvēts paslepeni apejot Irākai noteikto augsto tehnologiju importa aizliegumu. Lielgabala stobra sastāvdaļas tika izgatavotas Lielbritānijā (ja atmiņa neviļ), par ko uzņēmums konkrēti atrāvās. Puisis, kurš to visu projektēja un būvēja "nomira" mīklainā nāvē.

weedy tu pats apstiprinaaji manu hipoteezi - shtampovkas pulksenis aizies - bet televizors hren!

tobish uzhaushanas masa ir ierobezhota

jo vairaak elektronikasjo vairaak smilshu un epoku vajag - jo smagaaksdevaiss

atbilstoshi - jaa mazaam vieniibaam kaapeec gan nee - pat ljoti buus ok .... bet televizoru taa hernja kosmosaa nedabuus ;-)

Televizoru viņiem arī kosmosā nevajag, viņiem vajag transmiterus un vismaz raidītājus viņiem turp izdevās. :p

Konservator - iesaku palasīt sīkāk par HARPA ;) Arī ielinkotajā rakstā ir teikts par anti-satelītu ieroču nogādi kosmosā.

Kādu apšaudīt ar stacionāru lielgabalu ir bezjēdzīgāk nekā neapšaudīt vispār, ne velti mūsdienu lauka lielgabaliem (sk. G6 155mm un G7 105mm - tā paša G.Bulla dizainēti jaunākās paaudzes artilērijas rīki) tiek pievienota "auxiliary propulsion" - lai lielgabals kaut 100m, bet pēc vairāku šāvienu izšaušanas un pirms pretuguns atklāšanas varētu pabraukt nost.