Mikro
Nereti es izlemju, ka man ir daudz ērtāk iepriekšējā vakarā internetā iegādāties biļeti un, no rīta iekāpjot mikroautobusā, lai kustinātu manas pēdējā laikā diezgan uzblīdušās miesas Rīgas virzienā, aizmigtu.
Dažādos laikos ir dažādi šoferīši gadījušies. Ij tādi, kuri dudina uz 90, nesatraucoties ne par ko, ij tādi, kuri Rīgā izlemj raustoties līst nevajadzīgās joslās, griezt stūrus, uzskatot, ka šiem mikriņiem ir ne viens vien džipveida gēns, kā arī braukt visiem garām pa pretējo joslu vajadzības gadījumā arī izmantojot trotuāru, kur nāk kāds pretīm. Lielākajai daļai vidējais ātrums uz šosejas svārstās no 100 līdz 110. Ir gan bijuši arī gadījumi, kad “velkam” uz 120.
Labi ka viņiem ir drošības jostas arī salonā (uzticību gan neradošas...).
Šodien, savukārt, es tiku apmulsināts pēc pilnas programmas. Iekāpju mikriņā, apsēžos, uzlieku ausīs skandēt kaut ko mierīgu (šoreiz tas bija Korn iekš aelektriska MTV sēdamkoncerta), pieveru acis un ceļojums var sākties. Lieki piebilst, ka esmu ietrennējies pamosties tai brīdī, kad notiek ieripošana Rīgā, sākoties Vienības gatvei.
Viss kārtībā. Miegs gan kaut kur kavējas, bet es diezgan dziļi zemapziņā (aizvien ar aizvērtām acīm) fiksēju - tā, diezgan asi izgriezām uz Lielo ielu. Iespējams pie sarkanā. Nekas. Tas ierasti. O. Te mēs relatīvi lielā ātrumā izmanevrējām Kalnciema ceļa krustu. Hmm, sākās posms līdz Ozolniekiem (šogad remontēšot par trim miljoniem!). Laikam arī Rīgas iela šoreiz ātrāk pagāja. Nu labi, varbūt ko nepamanīju. Pagrieziens uz šoseju. Pa smuko. Mazliet gan sašupināja. Bet nekas. Kaut kā jau pāri jātiek.
Un tad es piemigu.
Pamodos no tā, ka pēc mana iekšējā pulksteņa būtu jābūt Jaunolainei. Bet ātrums netiek samazināts (tur ir apdzīvota vieta). Paveru vienu aci, paskatos pa logu, un ko es redzu?
Vēja izvagotās un samulsušās bembistu un citu ar turbīnām pakaļā piedzimušu autovadītāju sejas, kuru izbrīnā izvalbītās acis diezgan ātri pazūd tur, kur parasti ir veci opeļi un žiguļi - aizmugurē. Viņi jau tā saspringuši, braucot +20, pieturot gāzes pedāli ar roku (lai nenospiežas vairāk), un drudžaini veroties te spidometrā (vaicājot sev - hmm, a man “tas neskrēja”?), te izmisušu acu skatienu veroties tajā, cik lēnu tuvojas 519. norādījuma zīme. Šis neierastais skats manā vēl guļošajā prātiņā rada vairākus diezgan nereālus scenārijus. No kuriem daži bija biedējoši.
Tad es paveru vaļā otru aci un pievēršos apkārtnei. O jā. Ātrums aizvien 110. Tas gan neko neizskaidro, radot tikai jaunus jautājumus. Tai brīdī manas kombinatora dotības atmostās pilnā apjomā, lai savienotu visu pāris sekundēs redzēto. Mēs, nesamazinot ātrumu, duram cauri Jaunolainei ar +60. Diemžēl man nebija iespējas ieskatīties šoferim acīs, lai noskaidrotu, kas tieši viņam liek šādi lavīties cauri šai apdzīvotajai vietai...
Beigu beigās es sapratu arīdzan, ko nozīmēja tā dziesmiņa “klik, klak, klik, klak, sprādzējies”, kuru kaut kādas skaņu asociācijas bija uzbūrušas manā rīta snaudas sapnītī. Ja, izbraucot no Jelgavas es biju vienīgais piesprādzētais pasažieris, tad tagad bija labi ja daži, kuri drosmīgi sēdēja nepiesprādzējušies.
2007. gada 9. jūlijā, plkst. 10:40
Mani dazhkrat parsteidz tie mikrinji - nesaprotu ka gan sabiedriska transporta shoferis ta var parkapt noteikumus, riskejot ne tikai ar savu, bet uz savu atbildibu 15 cilveku dzivibam. murgs
Pasam videjais atrums Jelgava - Riga ir ap 120 vai vairak,bet tas ir tikai taisnajos paredzamos cela posmos. Jaunolainee nonest kadu no parejas nebutu stiligi bliezhot cauri kaut vai ar +30.
P.S <i>Menti</i> saradushies parak daudz, ka ipashi nevelk parkapt noteikumus
2007. gada 9. jūlijā, plkst. 11:00
Na grane fantastiki. Bet kā jau bija teikts, Jelgavas mikriņi izceļas (lai gan domāju, ka patiesibā uz pārējo mikriņu fona visticamāk nē) ar spiešanu grīdā. Un ja kādreiz gadās kāds, kurš brauc lēnītēm (aļa 90), tad liekas, ka ceļš velkas kā mūžība. Brauciet ar vilcienu tautieši!
2007. gada 9. jūlijā, plkst. 11:09
nu kad man sanaaca pa jelgavu nedaudz padziivoties un auto bija remontaa, sanaacaa paaris reizes ar mikrinju no riigas un atpakalj paceljot...extreemas izklaides...pats neesmu no tiem, kas brauc uz 90, bet vismaz +5 ls rezhiimaa, bet arii ar maniem nerviem nedaudz baisi palika...iipashi seezhot priekshaa un klausoties kkaada onkas /shofera/ staastu par pukjeem vinja daarzaa, lai ari tajaa pashaa laikaa lietus gaazh un mees esam gandriiz fuures pakaljaa!
viss tomeer beidzaas labi, ja jau te klikshkjinu tausitinjus!
:)
2007. gada 9. jūlijā, plkst. 11:20
Atvainojiet, ka ņe po ģelu. Varbūt kāds var ko pateikt par manu 29.06. jautājumu par Apostrofu. Laacz! Paldies, ka to uzveidoji, bet mikriņi ir īpaša kategorija, kuriem ieprogrammēti pavisam citi likumi (pa laikam pārvietojos Rīgā). Brīnos par Tavu brīnīšanos
2007. gada 9. jūlijā, plkst. 13:07
Tāpēc jāizvēlas vilciens vai privātais transports. Ar to vismaz ir cerība palikt dzīvam.
2007. gada 9. jūlijā, plkst. 13:37
Man tikai tāda neliela piebilde - cik bieži tie mikriņi iekuļas avārājiā?
Kaut kā nav dzirdēts..... (ja jau būtu tik bīstami kā te daži raksta tad visticamākais ka viņi vairs ne te ne kur citur neko nerakstītu....)
Tā ka laikam tomēr māk braukt un visi tiek nogādāti galapunktā sveiki un veseli.
2007. gada 9. jūlijā, plkst. 13:46
xxx2, viena lieta, cik bieži viņi iekuļas avārijā, cita lieta - cik bieži izraisa avārijas situācijas.
2007. gada 9. jūlijā, plkst. 14:25
Man domāt ka taisnība ir tai anekdotei kur grūzīns atskās startēt pirmajā formulā jo tur nevar ņemt pasažierus.lielākā daļa mikriņu vadītāju sevi uzskata ja ne par Mikaēlu tad vismaz Ralfu Šūmaheru. Un aizmirst ka arī tie dažkārt avarē. es pārstāju pārvietoties ar šo trasnsportu kad iekļuvu divās avārijās nedēļas laikā. ziniet dzīve tomēr ir skaista. ja nebrauc ar mikriņu.
2007. gada 9. jūlijā, plkst. 15:36
xxx2: Mikriņi ļoti bieži attopas vai nu uz jumta, vai grāvī tieši savas mačo braukšanas stila dēļ. Avāriju ir ļoti daudz, ziņu fīdos vienkārši to vairs neliek, neuzskata par būtisku - nu, ja nav tikai kāds nopietni cietis, kas pagaidām, tpu tpu tpu, nav nekur gadījies.
Zināmā mērā var izprast to visu - viņiem ir grafiks, priekšnieki prasa tā perfektu veikšanu, reti kurš no viņiem ir ar nopietnu pieredzi un attieksmi. Domāju, ka kādiem 30% būtu narkotikas/žvingulis pozitīvs, ja paņemtu ciet.
Jelgavas busiņi nav vienīgie tādi, tā pat braukšana ir no Ogres, kur mazajā busiņā uz LCD mazā ekrāna vienreiz, nežēlīgi traucoties par šoseju, rādija kapu pieminekļu reklāmu. Nez ko viņi gribēja ar to pateikt.
2007. gada 9. jūlijā, plkst. 18:31
Man arī sanācis vizināties no Jelgavas un Rīgu. Sajūtas visai ekstrēmas, bet ir ok, man patīk ka ātri nokļūstu kur vēlos. Vienu reizi gan neomoligi palika ka pēc nupat nolijušas lietusgāzes mikriņš nesās uz kādiem 110 nēsājoties. Posmā no pārbrauktuves līdz Ozolniekiem ir labākais posms - jauns asfalts un visi spiež grīdā. Avāriju skaits ari ir pieklājīgs. Domāju kamēr nebūs lielāki sodi par ātruma pārsniegšanu utt, neviens īpaši neko nemainīs.
2007. gada 10. jūlijā, plkst. 14:08
Mikriņi cies vienā laidā, pavērojiet tos pašus rīgas mikriņus, apdauzīti apskrāpēti no visiem stūriem.
A Jelgavas mikriņiem pēdējo divu gadu laikā tādas dzirdamas bija divas avārijas, no kurām vienā bija cilvēki, kurus hospitalizēja.
2007. gada 10. jūlijā, plkst. 18:15
Sapni, es biju domājusi tai posmā vispār avārijas, ne tikai mikriņus.
2007. gada 11. jūlijā, plkst. 01:43
Tas pats notiek ar maršruta Liepāja - Rīga mikriņiem, Vidējais statistiskais ātrums ~130 km/h, nepievēršot uzmanību lietusgāzēm, necaurredzamai miglai, sniegputenim, vai nakts melnumam. Sākumā bij tā neomulīgi, bet pēc tam nācās pierast, jo ar autobusu šūpoties 2x ilgāk kaut kā negribējās. Tiesa, pirms pāris mēnešiem, viens šāds mikro Šumahers pa ceļam nositās, imho paņemot līdzi vienu no pasažieriem.. Tagad gan izmantoju praktiski tikai privāto transportu..
2007. gada 11. jūlijā, plkst. 09:51
mikriņu šoferi viens otram paziņo par policijas klātbūtni uz ceļiem
2007. gada 12. jūlijā, plkst. 01:51
Savulaik Dobeles mikriņa šoferis ar rokām stūri neturēja, bet ar kāju piespiežot no apakšas. Tādā veidā pamanījās arī joslas mainīt. Vispār diezko komfortabli nejutos blakus sēžot. Sākumā nesapratu, kas tas par autopilotu...