Kā motivēt programmētāju?
Interesants viedoklis par to, ka motivēt programmētāju ir grūtāk, nekā, teiksim, grāmatvedi, operatoru vai biroja administratoru. Es gan teiktu, ka savādāk. Motivācija vispār ir ļoti individuāls pasākums. Tiesa, programmētājus ir vieglāk sagrupēt vienā grupā.
Lai arī raksts ir priecējošs un patīkamu kņudoņu pakrūtē radošs pašiem programmētājiem (vēlme šo saiti anonīmi aizsūtīt šefam?), ne visam tajā var piekrist. Piemēram, daļiņu kokā ir atrodams ne pārāk detalizēts un argumentēts, bet tomēr pretējs viedoklis. Bet nav jau arī tā, ka viss tur ir garām.
Arturs
2007. gada 17. jūlijā, plkst. 13:10
Nav otras tik labas motivācijas kā AK-47!
Papuass
2007. gada 17. jūlijā, plkst. 13:37
Arturs - nestrādās pret emo-programmētajiem ;)
Black Napalm
2007. gada 17. jūlijā, plkst. 14:12
Emo-programmeetaaji programmee über-softu :D
Juus (blogeri) visu shito njemat no stumble vai kaa? Vienkaarshi katru reizi, kad netiishaam uzduros kaut kam interesantam tur, peec nepilnas dienas to atrodu kaadaa blogaa.
viestards
2007. gada 17. jūlijā, plkst. 15:40
Motivēt programmētāju nav grūtāk kā cita veida darbiniekus, tas ir savādāk. Pirmkārt jau tāpēc, ka vairums programmētaju mīl savu darbu un programmēšanu. Viņu intereses bieži saistās ar datoriem, tāpēc viņi ir vieglāk motivējami ar dažādām tehniskām rotaļlietām. Plus vēl programmēšana ir koncentrēšanās darbs, tāpēc vairāk tiek novērtēti labi darba apstākļi. Ko līdz labs atalgojums, ja blakus kolēģim visu laiku zvana telefons un traucē koncentrēties- ārstēties no stresa pēc tam sanāks daudz dārgāk. Slavenajā Maslova piramīdā nauda jau ir tikai pašā apakšā, tikko darbinieks ir jau izdaudzis no tā, ka pelnīt vajag iztikšanai, tā parādas arī citas prioritātes. Vienkārši vadība programmētajus uztver tāpat kā visus citus un tā rezultāta cerētie motivācijas pasākumi ne vienmēr nostrādā un bieži vien vadība nemaz negrib ieklausīties IT darbiniekos. Piemēram cik daudziem ir kabineti, nevis fermas, domāju, ka nedaudziem. Tas nekas ka atsevišķā kabinetā produktivitāte palielinās līdz pat trim reizēm (no "Death March"), bet principa pēc kabineti ir tikai priekšniekiem. Un tā varētu turpināt vēl un vēl.
janchuks
2007. gada 17. jūlijā, plkst. 17:08
Lielajos uzņēmumos protams tas ir savādāk, bet runājot no nelielas firmiņas direktora redzespunkta... Es neesmu stulbs un saprotu, ka maniem darbiniekiem gribētos pašiem savus kabinetus, modernākus datorus un visādas citādas fīčas. Bet viņiem savukārt jāsaprot, ka nu nav man tādas iespējas piešķirt katram savu kabinetu. Īrēt mūsu šī brīža smukās, izremontētās telpas ar kondicionieriem izmaksā ārprāts cik daudz. Visiem darbiniekiem katru mēnesi tiek izmaksātas viņiem pienākošās algas pilnā apjomā, ja pat pasūtījumu tikpat kā nav bijis un puse klientu kavējas ar maksājumiem. Algu palielinājums notiek ik pēc pusgada. Pats bieži vien saņemu 2reiz mazāku algu kā pārējie. Nu nevaru es uzburt katram savu kabinetu un visādas tehniskas mantiņas. Viss ir atkarīgs no cilvēka iekšējās motivācijas. Un paldies dievam man ir izdevies atrast entuziastus, kuri strādā, jo mīl savu darbu.
actek
2007. gada 17. jūlijā, plkst. 17:31
bet kas ir emo-programētāji? mani ar ar kalašņikovu un citām represīvām metodēm nenomotivēs, uzrakstīšu atlūgumu un pasūtīšu visus viņus, nekā strādāšu tāpēc, lai šefs mani nesit :D
MC_
2007. gada 17. jūlijā, plkst. 18:13
Atzīšos godīgi, Tā kā Latvijā ir totāls LABU IT speciālistu trūkums, tad uz šī pasākuma lauriem var atļauties nedaudz spekulēt - pieprasīt $ labākajai tehnikai, pieprasīt labāku darba vidi... pamodelēt ar algas samaksu.. karoch bik iegrozīt ševus uz ceļa, kas koderim izdevīgāki. Jo pertējā gadijumā šefs var atrauties ar vidējā pirksta nadziņu feisaa un liela projekta vidū ar frāzi "Tālāk kodē pats..." Bet nu eniivej, ja ir abpuseejs respekts, darbi norit skaisti.
weedy
2007. gada 17. jūlijā, plkst. 22:51
Diemžēl vidējā pirkstiņa parādīšana bieži ir vienīgais līdzeklis kā likt saprast, ka kāda konkrēta persona tomēr nav uzņēmējdarbības/projektu vadības utml. ģēnijs. Šī problēma ir aktuāla tieši tādēļ, ka, kā jau minēja, ir ļoti maz labu speciālistu un ne tikai starp programmētājiem un sisadminiem, līdz ar to ir diezgan liels slānis to personu, kuras šīs minimālās konkurences apstākļos iedomājas sevi par gana vai pat ļoti labu IT vadītāju esam..
haa
2007. gada 18. jūlijā, plkst. 00:18
MC_ tu parādīji piemēru kkādam sīkajam studentam, kurš aizskries pie cita par 50ls lielāku algu. tādiem krāniem nav ne morālo vērtību, ne cieņas pret citiem, ne arī lojalitātes drupačas. ja tu strādā pastāvīgās bailēs, ka tavs darbinieks tevi jebkurā brīdī uzmetīs tad to tu arī sagaidīsi, jo ar savu izturēšanos tu viņu tikai iebiedēsi nevis liksi viņam pie tevis pievilkties.
Agris
2007. gada 20. jūlijā, plkst. 16:34
Kādreiz, kad iemēģināju spēkus programēšanā (karjeras sākumā), tad ļoti novērtēju to, ka man kā jaunākajam darbiniekam iedeva to datoru, ko pasūtija man, nevis samainīja pret kāda vecāka strādnieka datoru. Un es tur arī tik tāpēc rāvos dienu un nakti, līdz sapratu, ka man par programētāju ir būt grūti (jo lielākā daļa darbu tika veikti naktī, kad apkārt neviena nebija, bet dienās, kad visapkārt zvanīja zvani, sāpēja galva un bija visu laiku uztraukums un stress.)
fest
2007. gada 22. jūlijā, plkst. 14:31
Vēl viens menedžēšanas padoms: neļauj programmētājam strādāt no mājām. Saku iz savas pieredzes- nesen pārvācos no darba mājās uz darbu senča ofisā. Ofisā, pat tādā, kur visu laiku zvana telfons un sēž vēl divas grāmatvedes, kas visu laiku klačojas par jaunākajiem notikumiem lauku dzīvē (iz sērijas- tas dzērumā pār pļavu brauca, tai govs slima utt), darbs noris daudz produktīvāk un ātrāk nekā no mājām. Of course, varbūt tas esmu tikai es, taču mājās es varēju pastrādāt tikai naktīs, taču tādā ofisā es normāli varēju pastrādāt arī dienā. Vēl tikai jāsakoļī sencis uz lielo magnētisko tāfeli, un vispār būs ok (sencis ņemās ar kokiem, un man ir gali kaut kādā Jelgavas rūpnīcā, kur taisa šitām tāfelēm tās metāla plāksnes).