✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

Aizskārums

2007. gada 18. jūlijā, 6 komentāri

Es jums neļauju minēt, kura ir dziesma, kas manas dzīves laikā mani ir visvairāk aizķērusi. Es teikšu priekšā. “We are the world”. Nopietni.

Lai arī 1984. gadā man bija tikai 5, es atceros šo dziesmu no apzinīgākā vecuma zaķusalas ritmiem vai no kurienes tur.

Dziesma kā tāda laikam sanāk pirmais mēģinājums apvienot milzumdaudz slavenību labdarības (un sava PR) vārdā. Un pirmais parasti aizķer. Lai arī Džeksona un Lionela Ričija kopdarbs, dziesma ir viena no manām mīļākajām. Iespējams, ka pateicoties tam patosam, ar kuru tā tika veidota.

Diezgan bēdīgi, ka šī ir arī vienīgā dziesma, kuru viņi visi izlaida. Saprotams, ka komerciālu mērķu vadīti. Bet tas ir vienmēr un visur. Dziesma tomēr daiļa bez gala.

Protams, ka noskatīties to var jūtūbē, bet palasīties vairāk par to visu iekš vikipēdijas.

Laikam jau štelle ir iekš tā, ka viņi ir likuši man noticēt, ka viņi ir noticējuši tam, par ko dzied.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar Atoms

2007. gada 18. jūlijā, plkst. 08:21

jā, man ir līdzīgas jūtas pret šo, tagad klausos un tirpas skrien pār kauliem

Gravatar haa

2007. gada 18. jūlijā, plkst. 09:14

man gan labāk patīk Richard Cheese variants šai dziesmai.

Gravatar Kārlis

2007. gada 18. jūlijā, plkst. 10:43

A kapēc vajag RSS-u sačakarēt? Statistiku var takš ņemt no /laacz.lv/rss/ servera logiem vai skriptaa iemonteet... Vai vajag, lai reklāmas aplūr? Esmu ar mieru [ignorēt] mazu, tīri tekstuālu, no pamatteksta atdalītu reklāmeli zem raksiņa

Gravatar laacz Autors

2007. gada 18. jūlijā, plkst. 10:47

Kārlis, es salaboju RSSu. Tas ir kaut kāds īpatnējs fīdburnera gļuks, vai arī pavisam konkrēts manu roku liekuma rādiuss (neprotu atrast fīdburnerī, kur ieķeksēt, lai rāda pilnu poustu).

Gravatar Pēteris Krišjānis

2007. gada 18. jūlijā, plkst. 10:51

Laacz, pievienojos tavam sentimentam. Manuprāt, patiesākā - laikam taču tāpēc ka pirmā - no "kopdziesmām", kas veidota kādam mērķim. Jocīgi bija redzēt Maiklu Džeksonu un Bobu Dilanu vienuviet. Žēl, ka viņu palīdzība Āfrikai lielākoties nonāca tās vadoņu kabatās. Bet nu to mūziķiem nav ko pārmest.

Gravatar Kārlis

2007. gada 18. jūlijā, plkst. 11:42

paldies! to es saucu par labu servisu un klientu apkalpošanu :)