Vakar pēc darba sanāca papriecāties pa ūdeni.

Ar sēžamo Kawasaki jau biju braukājis. Kā vienmēr - feini. Ar katru reizi aizvien drošāki un feināki triki :) Tiesa, pirmajā reizē (aizgājušogad) izdomāju asu slalomu uztaisīt pie 90 km/h, kas beidzās ar atčoknīšanos daždesmit metrus no moča. Šoreiz slaloms jau iet smuki.

Ar tādu, uz kura jāstāv braucu pirmo reizi. Pirmajā braucienā atļāvos tomēr kruizera modē padzenāties (ar ķeblīti). Tā kā jamais ir stipri nestabilāks par iepriekšminēto, diezgan ātri apmetu to uz mutes :) Kādu brīdi mocījos, kamēr izdevās atrast pareizo piegājienu tā atpakaļdabūšanai un caur pakaļu tam uzsvempties atpakaļ virsū. Tiesa, tā arī bija vienīgā reize, kad iezvēlos ūdenī.

Otrajā reizē nolēmu, ka jāpaprovē stāvus režīmā. Uj, kā uz muguru dod. Pēc piecām minūtēm sajūta kā tonnu pa trepēm uz piekto stāvu uzstiepušam. Bet stāvus ir stabilāk, jo var vieglāk manevrēt un stūrēt.

Trešajā reizē tomēr atkal uzliku ķeblīti. Tiesa, augstākajā pozīcijā (primajā braucienā tas bija zemākajā). Nu jau visu laiku nobraucu pilnā cukā (jauns mocis, tāpēc "pilna cuka" tam ir pusjauda, bet bija gana). Jutos jau gana droši, lai nebaidītos griezt stūri līdz atdurei un nenokristu.

Un vēl tapu izvizināts ar mazo motorlaiviņu. Uff. Uz demonstrācijas beigām jau nācās ar abām rokām turēties pie roktura :) Patika.