#1

rekursija?

Pašnoliegums.

Rektālā disleksija?

ROFL! Labais! :DDD

Taču, jau nopietnāk, tas man atgādina teicienu "Kā likums, katram likumam ir izņēmums." Principā tas saka to pašu.

Ar šiem teicieniem ir interesanti. No sākuma viņi intuitīvi šķiet pareizi. Kad sāk mazliet padomāt, tad atkal sanāk, ka tā ir pretruna. Taču, ja padomā kārtīgi un līdz galam, tad tomēr var saprast, ka nekādas pretrunas vis nav, un šis teiciens ir tikpat vienkāršs, cik ģeniāls. ;)

Nu man drīzāk liekas, ka šis teiciens noliedz daļu no sevis un tādēļ zaudē jēgu. Otrā izteiciena daļa noliedz 'ikviens' no pirmās daļas, bez tā pirmā daļa kļūst bezjēdzīga, jo ja to pavērš jēdzīgā locījumā, tas vai nu atkal kļūst par vispārinājumu, vai ir nepilnīgs izteikums kā piemēram "(visi) vispārinājumi ir kļūdaini" vai "vispārinājums ir kļūdains" (kurš?).

He, he. :) Padomā mazliet uzmanīgāk! Ja šis vispārinājums arī ir kļūdains, tad tas nozīmē, ka eksistē tāds vispārinājums, kurš nav kļūdains. Ja tā, tad šis vispārinājums ir patiess un nav nekādu pretrunu.

Un nekas nav arī izteikts, jo šī vispārinājuma jēga ar to ir noliegta. :p

Pēdējā laikā samērā plaši ir izplatījies stereotips, ka stereotipi ir jālauž...

Hmm... Ja vispārinājums attiecināts uz pagātni, tas nevar būt kļūdains. Jājautā, kādi vispārinājumi iekļauti grupā 'visi' :)

es jums miljoniem reižu esmu teicis, ka nevajag pārspīlēt, ja

Nav tā, ka šie teicieni par vispārinājumiem & likumiem ir bezjēdzīgi. Patiesībā tie apgalvo to, ka gandrīz visi, ar ļoti retiem izņēmumiem, vispārinājumi/likumi ir ar izņēmumiem.