✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

Lasāmais

2007. gada 10. oktobrī, 4 komentāri

Atskaitei der izlasīt par to, vai tīkla attīstība ir nākusi par labu rakstniekiem. Pirmais atbildētājs izvairās no tiešas atbildes ar klasiskām metodēm, otrais ar mazāk klasiskām - pastāstot īsu autobiogrāfiju, trešais nepārzin tēmu (tā varētu rakstīt Klārksons, bet viņš vismaz daļu pamato ar faktiem), otrais īsi pasaka, ka agrāk zāle bija zaļāka, bet šodien tā ir plašāka, savukārt, nākamais rakstnieks mazliet novirzās no Interneta, piebilstot tik par savu blogu, nākamais neko jaunu nepasaka, Rushkovs sūdzās par zudušo kāpostu. Nākamais atrunājas, aiznākamais (John Shirley) atsvaidzina ar komentāru par tēmu. Simonss atbild tik tiešām labi. Saldais ēdiens tā teikt atstāts priekšpēdējais. Un arī pēdējais komentārs nav zemē metams.

Ja bez sarkasma, tad lielākā daļa piekrīt, ka Internets ir faktiski nācis talkā ar savu milzonīgo informācijas apjomu - pētīt un atrast ir vieglāk. Komunikācija ir kļuvusi faktiski elementāra. Un, protams, viedokļi saskan arī tajā, ka stipri samazinās potenciālā ar klasiskajām metodēm nopelnāmā piķa apjoms. Tai pat laikā viņi strikti norobežo sevi no blogeriem, kas ir saprotams. Literatūra vairs nav tā, kas bija pirms interneta. Un blogs nav grāmata. Viņiem ir bail. Tas ir tas pats, kad īstenie programmētāji, kuri runājā asemblerī un rakstīja sacerējumus sī kodā, krasi norobežojās no beiskistiem, paskālistiem un mazliet vēlāk - PHP apguvējiem. “Es rakstu” vairs nav viens no priekšnosacījumiem piederībai inteliģencei. Un cīņa par lasītāju. O jā, tā ir vislielākā. Galu galā interneta cilvēks kļūst slinks uz literatūras lasīšanu. Viņš pierod pie konspektiem un īsiem tekstiem.

Nepieciešams pielāgoties jaunajam.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar Antuanete

2007. gada 10. oktobrī, plkst. 12:05

+1 par priekšpēdējo teikumu. Ar šausmām pamanīju, ka arī man ir grūti sevi piespiest izlasīt lielākus teksta apjomus datorā. Ar drukātām grāmatām ir citādi, tās tomēr ir "lieta par sevi", bet virtuālajā vidē ļoti pierasts pie īsiem, fragmentāriem tekstiem un virspusējības.

Gravatar acer

2007. gada 10. oktobrī, plkst. 12:31

Laacz, tu, protams, vienmēr saki, ka progress ir jāatbalsta u.tml. Bet vai tad tu vakarā, pirms gulētiešanas, negribēsi palasīt normālu grāmatu? Tā vietā izvēlēsies lasīt kāda hujzinkā blogu? LOL

Gravatar Normunds

2007. gada 10. oktobrī, plkst. 12:42

<i>Galu galā interneta cilvēks kļūst slinks uz literatūras lasīšanu. Viņš pierod pie konspektiem un īsiem tekstiem.</i> . Jā, internetā neko garu nepalasīsi. Manī vēlme lasīt kaut ko ir apgriezti proporcionāla texta blāķim. . A grāmatas ir pavisam cita lieta - jo biezāka grāmata jo labāka. Ciest nevaru grāmatas ko var izlasīt vienā vakarā. . Bet problēma ir. Un tā ir saistīta ar to ka jaunie cilvēki, kas arī nemīl lasīt lielus blāķus internetā, nelasa grāmatas vispār vai lasa tas ļoti maz, jo viņi nav pieraduši lasit neko vairāk par 2-3 lappusēm, ja vien tā nav kāda hacks for dummies.

Gravatar sensors

2007. gada 10. oktobrī, plkst. 22:29

ai, nu negaidīju tādu sakāpumu galvā no Tevis