Gūgle turpina aliansēties. Šoreiz tas ir t.s. Open Handset Alliance un jaunā platforma mobilajiem tālruņiem - Android.

Runa ir par atvērtu uz linux bāzētu platformu (sorry, openmoko), kurai nedēļas laikā (!) būs pieejams SDK. Starp citu, tas ir būtiski - lai izstrādes īki ir pieejami vēl pirms pats produkts ir gaisā. Tādējādi ir iespējams izdalīt atlasītai tautas daļai haļavnos prototipus (neticu, ka Gūgle neizmantos šādu iespēju) un ļaut cilvēkiem uz tiem eksperimentēt, ķert klupnes, u.t.t.

Sagaidu arī to, ka uz šīs platformas bāzēts tālrunis būs viens no pirmajiem šī segmenta produktiem, kurš sāks arī parastos lietotājus radināt pie tā, ka, lai ērti lietotu tālruni, tam visu laiku ir jābūt pieslēgtam pie interneta, kā arī pie tā, ka termins “mobilais tālrunis” ir beidzis aprakstīt kabatā esošās ierīcas primārās funkcijas. Izlasīt e-pastu bez čakara? Paskatīties, kas jauns tvnetā ar visiem baneriem? Braucot sabtransā pastumdīt baitus kādā čatā? Uzraut WoW mobilo versiju? Nobildēt rindu pie bankas, mazliet padarboties mobilajā fotošopā, un uzrakstīt paniku radošu ierakstu savā blogā par masveida uzkrājumu izņemšanu no bankām? Pašlaik šiem uzdevumiem nepieciešamas šādas tādas papildus zināšanas un/vai tālrunis ar papildus funkcionalitāti. Cerēsim, ka Android to padarīs vienkāršāku.

Gājiens ir skaists. Daudz tālredzīgāks par atsevišķu mobilo tālruni vai to sēriju. Protams, ka šādu projektu pat Gūgle nespētu pacelt vienatnē. Tāpēc tā ir apvienojusies vairākām kompānijām, no kuru klāsta var veikt dažus (iespējams, ka kļūdainus) secinājumus.

Amizanti, ka pagaidām no mobilo tālruņu ražotājiem bez vēsturiski ASV populārās Motorolas ir vēl tikai trīs Āzijas kompānijas. HTC, kura diezgan labos tempos iekaro palmtopu tirgu, LG un Samsung - divas Dienvidkoreju dominējošas korporācijas, kuras ir pierādījušas, ka īsā laikā spēj iekarot jebkuru tirgu ar jebko.

Par pēdējo atceros, ka draugs reiz bija aizdevies turp uz vienu no šādu kantoru reprezentāciju. Tad, nu, noraksturoja vidusmēra korejieti (aizvietojiet X ar LG vai Samsung - atkarībā no reliģiskās pārliecības) - strādā X, runā pa X ražotu mobilo tālruni, brauc ar X ražotu automašīnu, dzīvo par X izsniegtu kredītu mājā vai dzīvoklī, kuru būvējusi X un kas aprīkota ar X ražotu elektrotehniku, kuru apsargā apsardzes kompānija X un apdrošināts viss (ieskaitot savu ģimeni) ir kompānijā X.

Papētot partneru sarakstu, ir skaidrs, ka sākotnēji izstrādes realizēsies šauros eksperimentālos tīklos visā pasaulē. Bez ASV tās vēl varētu būt Japāna (vai NTT DoCoMo būtu apnikusi Japānas specifika?), Spānija (dāāāāudz cilvēku), Itālija (gana pretimnākoši inovācijām), Vācija (T-Mobile, kurš gan cits), Ķīna (vēl vairāk cilvēku).

Izskatās, ka bez tālruņu ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un programmatūras izstrādes kompānijām, tur ir iesaistīti arī diezgan daudz elektronikas figņu ražotāji, kas var liecināt tikai par to, ka Android nebūs tikai programmatūras platforma, bet arīdzan dzelžu.

Visā visumā, solītie pirmie tālruņi 2008. gada beigās varētu būt pirmie kucēni. Taču, ņemot vērā, ka šādas alianses izveide ir prasījusi laiku, kā arī to, ka reāli lietojami un plašai publikai pieejami tālruņi manuprāt varētu parādīties uz 2009. gada beigām vai pat 2010. gadu, diezgan vieglu roku varu uzklabināt prognozi, ka Apple ar savu aifounu varēs iet pabekot.

Protams, šai aliansei vēl ir jāpierāda spēja rīkoties inovatīvi, drosmīgi un ātri. Lai nesanāk parasts mobilais tālrunis ar parastu linuksu vai totāli bardakveidīgs kosmoss.

Un galu galā - līdz 2010. gadam viss vēl var mainīties. Piemēram - mūsu tirgu var iekarot citplanētieši ar kaut ko pēc mūsu mērogiem revolucionāru, bet viņiem - vecu tehnoloģiju, kuru citur neviens vairs nepērk.